Līdz šim zoodārzs uzņēmis jau 16 savainotus vai novārgušus ronēnus. Voljēros palikuši 11, jo sliktā veselības stāvokļa un brūču dēļ gājuši bojā jau pieci ronēni.
Pēdējos gados tik daudz roņu zoodārzā nav bijis. Dabas aizsardzības pārvalde saņēmusi daudz ziņu par roņu mazuļiem, kuri aizklīduši tālu no krasta mežā, slēpušies pat piemājas dārzos un šķūņos.
Ronēni tā rīkojas apjukumā un bailēs, jo cieš no pārlieku lielas cilvēku ziņkārības un suņiem pludmalē.
Katram trešajam ronim ir dziļas strutojošas brūces, ko atstājuši suņu zobi.
Rīgas zooloģiskā dārza veterinārārste Benita Drapče stāstīja, ka suņi sakož ronēnus galvā, daudziem bija izkostas acis.
“Cilvēki nepadomā, ka ziņkārība var novest pie dzīvnieka nāves... Un, protams, pārprastā mīlestība un visatļautība attiecība uz suņiem, kurus laiž skraidīt. Katrs saimnieks domā, ka nu viņa suns būs tas, kas atsauksies aicinājumam, nāks atkal pie saites ... bet suns ir sajutis asinis,” piebilda Zoodārza direktors Ingmārs Līdaka.
Cilvēkus aicina netuvoties ronēniem, jo tuvoties tiem ir pilnīgi nepareizi. Cilvēku uzmanība panāk pretējo efektu - ronēna māte līdz tam vēl iet klāt un savu ronīti baro, kad viss ir kluss, kad pludmale ir tukša, bet, kad apkārt sāk spietot cilvēki, māte bērnam vairs klāt neiet.
Eksperti uzsver – ronēni nav muzeja eksponāti vai tūrisma apskates objekti. Ronis ir agresīvs dzīvnieks un uzmācīgam cilvēkam var iekost. Un tas var beigties ar smagu, grūti ārstējamu infekciju koduma vietā, jo roņa mutē ir daudz bīstamu baktēriju.
“Sekas ir diezgan drūmas. Zoodārzā vienu brīdi strādāja 3 cilvēki, kuriem bija sakropļotas rokas. Viens no tiem esmu es. Pēc koduma bija pamatīgs iekaisums, pirksts paliek liels, sarkanas .. locītavu neizdevās atjaunot,” stāstīja Līdaka.
Šogad jūrmalā ronēnus biežāk sastop klimatisko apstākļu dēļ. Roņi dzimst uz ledus līcī. Taču šogad ledus bija maz, un roņu mammas mazuļus laida pasaulē uz sauszemes piekrastē.
