Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns sacīja, ka dzīvniekiem tagad ir riesta periods:
“Vecie dzīvnieki dzenā jaunos, tie ir uztraukušies. Galvu nepagriežot ne pa labi, ne pa kreisi, tie mēdz kaut kur skriet.”
Autovadītājiem jāņem vērā, ka dzīvnieki mēdz uzturēties arī baros. Pēc vienas stirnas šoseju var šķērsot vēl vairāki dzīvnieki. Ceļu malas pievilina arī mazākus zvērus, jo tie meklē graudus, kas nelielos apjomos izbiruši pēc lauksaimniecības tehnikas pārvietošanās.
Māris Lielkalns piebilda, ka mazie putni un dažādi mazie grauzēji, kas mielojas ar graudiem, pievilina lielākus ēdājus – lapsas, jenotsuņus. Tā kā šobrīd ir krietni paaugusies jauno dzīvnieku paaudze, kurai vēl jāapgūst dzīves gudrības, dzīvnieki to kaut kādā veidā mēģina darīt, bet dažiem nepaveicas.
Lai mazinātu dzīvnieku pārvietošanos pa autoceļiem, efektīvākais risinājums būtu žogu uzstādīšana. Latvijā žogi ierīkoti vien aptuveni 30 kilometru garumā. Iemesls ir infrastruktūras nepiemērotība.
“Latvijas Valsts ceļu” pārstāve Anna Kononova uzsvēra, ka uz ceļiem, kur ir daudz sānceļu, pagriezieni uz pagalmiem, šķērsojumi ar citiem ceļiem, tur žogi būs mazāk efektīvi. Atsevišķi speciālisti uzskata, ka tas var radīt vēl lielāku problēmu, jo dzīvnieks, nokļūstot vietā, kur no abām pusēm ir žogs, skraidīs starp žogiem un nevarēs noskriet no ceļa, tādā veidā radot vēl lielākas ceļu satiksmes negadījumu briesmas.
Diemžēl trūkst arī pietiekama finansējuma biežākai zāles pļaušanai ceļu nomalēs. “Latvijas Valsts ceļi” vairākās vietās eksperimentālā kārtā uzstādījuši ierīces, kas brīdina dzīvniekus. Diennakts tumšajā laikā automašīnu gaismas aktivizē iekārtas, kas pievērš dzīvnieku uzmanību ar vizuāli akustiskiem signāliem, tādā veidā mēģinot aizkavēt dzīvnieku došanos pāri ceļam.
Anna Kononova stāstīja, ka ir viens posms uz Ventspils šosejas Ķemeru meža apvidū, kur dzīvnieku atbaidīšanas aprīkojums nostāvējis divus gadus. Secinājumi esot tādi, ka tur nav mazāk negadījumu ar dzīvniekiem: “Risinājums nav bijis gana efektīvs. Kopumā šāds aprīkojums ir uzstādīts nedaudz vairāk kā 30 kilometros dažādos ceļu posmos. Nākamgad varēsim izdarīt secinājumus arī par citiem posmiem.”
Ja tomēr dzīvnieks ir notriekts, Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieka pienākumu izpildītājs Arturs Smilga informēja, kā autovadītājam būtu jārīkojas pēc negadījuma:
“Ieteiktu sazināties ar Valsts policiju pa tālruni 110 un informēt par ceļu satiksmes negadījumu. Valsts policija informēs, kādas būtu tālākās darbības – jāgaida ierodamies Ceļu policijas darbiniekus vai pietiks ar informācijas nodošanu Valsts meža dienestam.”
Jāatceras, ka arī apdrošināšanas kompānijas var pieprasīt, lai autovadītājs pēc negadījuma informē policiju. Notriekto dzīvnieku iekraut bagāžniekā nedrīkst, jo saskaņā ar Medību likumu tā būtu uzskatāma par nelikumīgu medījamo dzīvnieku ieguvi.
