Lai noklīdušos mājdzīvniekus pašvaldības policisti varētu operatīvi nogādāt mājās, nevis patversmē, dzīvnieku aizsardzības biedrība nolēma palīdzēt mazturīgiem, trūcīgiem ļaudīm, kā arī vecāka gadagājuma cilvēkiem, aizgādājot pie viņiem veterinārārstu, kurš suņus gan vakcinētu, gan čipotu, gan arī reģistrētu.
Kopā ar dzīvnieku biedrību "Ķepu ķepā", pašvaldības policiju, kā arī veterinārārstu pie trūcīgiem, maznodrošinātiem cilvēkiem un pensionāriem, lai viņu dzīvnieki tiktu vakcinēti, čipoti un reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā, devās arī "4. studija".
"Latvijā ir ļoti daudz dzīvnieku, kas nav vakcinēti, čipoti un reģistrēti," situāciju atklāja dzīvnieku aizsardzības biedrības "Ķepu ķepā" vadītāja Gundega Bidere. "Kad mēs izsaukumā šādus dzīvniekus sastopam, mums neatliek nekas cits, kā šo dzīvnieku vest uz patversmi, tērēt pašvaldības finansējumu un pēc tam piesaistīt ziedotājus, lai šo suni varētu uzturēt un meklēt viņam jaunas mājas."
"Ja reģistrācija ir, mēs ļoti vienkārši varam pēc Lauksaimniecības datu centra datu bāzes atrast īpašnieku, viņa kontaktus, noskaidrot adresi un ar viņu sazināties," atzina Bauskas novada pašvaldības policijas Vecumnieku nodaļas vecākais inspektors Andris Caune. "Tas mums ļoti atvieglo darbu – ja mūsu teritorijā dzīvnieki ir reģistrēti, mums vieglāk strādāt arī pašiem."
Jo tālāk no galvaspilsētas, jo mājas suņiem klājas grūtāk. Lauku cilvēkiem suns vairāk ir teritorijas sargs, ne mīļdzīvnieks, un četrkājainajai apsardzei, ļaužuprāt, nav nepieciešamas ne potes, ne čipošana, nedz arī viņi šo dārgo prieku var atļauties.
Kopumā biedrības organizētās akcijas laikā tiks piereģistrēti un vakcinēti vismaz 100 suņi.
"Ir kundzes gados, ģimeņu pāri, kuriem fiziski nav šie 30, 40, 50 eiro, atkarībā no tā, kā kurā klīnikā maksā vakcinēšana, čipošana, bet viņiem dzīvnieki ir pabaroti, paēduši, viņi ir normālos uzturēšanas apstākļos, var redzēt, ka šie cilvēki par dzīvniekiem rūpējas, viņiem vienkārši rocības nav, lai veiktu šīs manipulācijas," novērojumos dalās Bidere.
Gundega stāsta, ka divās no desmit adresēm, kurās piekrituši dzīvnieku čipošanai, suņi dzīvo tik briesmīgos apstākļos, ka ar steigu jāglābj. Cilvēki nespēj parūpēties par sevi, kur nu vēl par dzīvnieku.
"Skati ir baisi. Man ir viena adrese, kurā mēs izņēmām vienu grūsnu kuci, vienu suņu puiku, kas dzīvoja divmetrīgā ķēdē šķūnītī, pie***ā līdz augšai, piedod par atklātību,"
skarbi stāstīja Bidere. "Policija uzsāka lietvedību par to, ka pie ķēdes tiek turēts septiņus mēnešus vecs kucēns un arī PVD uzsāks administratīvo procesu, jo šajā adresē ir viens suns, kuru mums sākotnēji neuzrādīja, bet viņš ir diezgan slims."
Veterinārārsta rokās nonākuši arī šķirnes suņi, kuri, visticamāk, dzimuši nelegālā audzētavā.
"Mums viņu uzdāvināja, un viņam bija mēnesis vai divi, bet viņš ļoti maziņš bija, es domāju, ka mēnesis. Es saimniecei rakstīju, viņi teica, ka divarpus mēneši esot," stāstīja satiktā Džeka Rasela terjera saimniece Ina. "Es gribēju viņu čipot un vakcinēt, bet nebijām līdz tam vēl nonākuši. Tā mums mājas suns ir."
"Šādi izskatās tie, kas ir nelegāli pavairotie suņi," novērojusi dzīvnieku aizsardzības biedrības "Ķepu ķepā" vadītāja. "Tas ir Džeka Rasela terjers; viņam jau pie saimniekiem pēc likumdošanas būtu jānonāk vakcinētam un čipotam, reģistrētam un sasniedzot vismaz divu mēnešu vecumu."
"Ķepu ķepā" vadītāja raidījumam atklāj, ka biedrība ir gatava ieguldīt līdzcilvēku ziedotos līdzekļus, lai suņu labturību Bauskas novadā – Skaistkalnē un Vecumniekos – uzlabotu tiktāl, lai no šīm apdzīvotajām vietām suņi patversmē nenonāktu. Čipošanai, potēšanai vien katram sunim tiek tērēti 25 eiro.
"Ja mēs parasti šausminājāmies, ka patversmē ir 70–80 suņu, tas jau bija daudz, tad šobrīd tas skaits nekrīt zem 100," situāciju raksturoja Bidere.
"Uz šo mirkli ir tā, ka mēs, kolēģi, savā starpā runājam, ko mēs varam salikt kopā, kurus suņus, kuri savā starpā draudzējas, lai mēs atbrīvotu vietu kādam no jauniņajiem. Mums ir bijis, kad es zvanu un saku: meitenes, domājiet, es esmu mašīnā ar tik un tik suņiem!"
Ikvienam ir jābūt atbildīgam par savu mājdzīvnieku, tikai tad dzīvnieku aizsardzības biedrībām nebūs jālauza galva, kā tikt galā ar pamesto un nomocīto dzīvnieku apjomu.
