Lai gan rudenī ligzda ar krāšņu, zaļojošu pušķi pa vidu izskatās dīvaini, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētniece, ornitoloģe Māra Janaus zināja stāstīt, ka tas notiek katru gadu
“Stārķi gan ar kājām, gan ar knābi sanes ligzdā visu kaut ko, tai skaitā arī dažādu augu sēklas. Un, tā kā tur ir ļoti auglīgs substrāts, viņi tur piekakā un tamlīdzīgi, tad dabīgi, ka tur sāk augt visādi augi, ko nu viņi ir atnesuši. Tas notiek praktiski visās ligzdās,” pastāstīja Janaus.
Visvairāk zaļumu ir tajās ligzdās, kurās stārķi nav dzīvojuši attiecīgajā gadā. “Tur nav, kas tos izmīda. Bet tad, kad no apdzīvotām ligzdām stārķi jau ir devušies prom, tad, ja tur ir labvēlīgi apstākļi un atnestas attiecīgās sēklas, kas ir spējīgas ieaugt tajā substrātā, kas ir ļoti bagātīgi mēslots, tad arī rudens pusē izaug dažādi augi,” skaidroja ornitoloģe.
Protams, no tā, kādi augi konkrētajā ligzdā nonākuši, ir atkarīgs, cik labi mēs tos pamanīsim no zemes. “Tur ir kaut kādas graudzāles, cik es esmu redzējusi un no apakšas var teikt. Šajā konkrētajā ligzdā, ko man atsūtījāt, tur ir kaut kādi krustzieži – vai nu tas ir rapsis, vai pērkones, kas ir ne līdz galam attīstījušās, vēl tikai lapu stadijā,” pastāstīja Janaus.
Šādi zaļumi netraucē stārķiem ligzdot arī nākamgad. “Ravēt neko nevajag. Viņiem ir pilnīgi vienalga un viņi to ligzdu piebūvēs, pielabos, uznesīs augšā atkal kaut kādus substrātus, piemīdīs un ar knābi pielīdzinās. Tā ka viss būs kārtībā,” norādīja pētniece.
Latvijā ir aptuveni 14 tūkstoši apdzīvotu balto stārķu ligzdu. Tie pie mums atgriezīsies marta beigās–aprīļa sākumā.
