Bailes no šāvienu, tajā skaitā uguņošanas, izraisītajiem trokšņiem sunim var būt gan iedzimtas, gan iegūtas dzīves laikā. "Sunim principā šāviens nav kaut kas pazīstams un nav kaut kas patīkams. Tas ir kaut kas svešs un jau pēc definīcijas viņam nevajadzētu patikt. Ja dzīves laikā gadās, ka izbiedē suni, tad bailes var būt tādas, ka īsti vairs neko glābt nevar," pauda Latvijas Kinoloģijas federācijas instruktors Ivars Lielpēteris.
Ja baiļu nav, tad jādara viss iespējamais, lai tās dzīves laikā nerastos. "Tad, kad ir salūts, ja tas ir Jaungada salūts, suni nevajag atstāt ārā, vajag ieslēgt kādu fona mūziku, kas novērš [salūta] skaņu. Bieži gan ieslēdz fonā televizoru, bet tur rāda to pašu salūtu. Tas nav labi," uzskata Lielpēteris.
Nekādā gadījumā nevajadzētu suni atstāt ārā vai vēl trakāk, ņemt līdzi uz uguņošanu. "Katru gadu patversmes, dzīvnieku aizsardzības organizācijas ir panikā, ka janvārī ir tik daudz suņu, kas bēguši. Nav tā, ka nobīstas tikai kucēni, kas salūtu nav savā dzīvē pieredzējuši. Bieži stāsti ir tieši otrādi. Suns 5-6 gadus nav baidījies un septītajā gadā tā nobijās, ka kaut kur aizskrēja. Tad, kad suns panikā bēg, viņš skrien, kamēr kaut kur atduras. Ļoti lielus gabalus var noskriet," tā Lielpēteris.
Gadu mijas dienās pilsētniekiem ir grūti iziet ārā pastaigā ar suni, jo šaut var kā piecos vakarā, tā astoņos no rīta. Dienas pirmajā daļā var pastaigāties pa mežu garā pastaigā, dzīvnieku nogurdinot. Vēlāk vakarā suns pastaigas laikā jātur pavadā, jo panikas brīdī iemācītās komandas ''blakus'' vai ''šurp'', visticamāk, nestrādās. Ja sunim ir panika, arī esot mājās, dzīvoklī, tad, "ja jūs zināt, ka suns baidās, tad laicīgi jāaiziet uz aptieku pēc nomierinošiem līdzekļiem. Nevajag no tiem baidīties. Tie parasti ir dabīgo zāļu sajaukums, baldriāni un kaut kas tamlīdzīgs," skaidroja Lielpēteris.
Iemācīt suni nebaidīties no uguņošanas būs praktiski neiespējamā misija. Tāpēc ar to atliek tikai samierināties un būt gatavam, ka sunim var būt panika.
