Pirms došanās ar suni ārā saimniekam jāparūpējas par pareizu aprīkojumu, proti, jāizvēlas kaklasiksna un pavada. "Ja uzliek vienkāršu kaklasiksnu un suns velk, tad viņam visu laiku spiež ciet barības vadu, ir liela slodze uz kaklu, sprandu. Tas nav labi. Ir arī iemaukti. Tie stiprinās citādāk. Tajā brīdī, kad viņš velk, ar pakaļējām kājām viņš atsperas uz priekšu un īpaši jaunam sunim, kucēnam ir milzīga slodze uz muguru. Var traumēt mugurkaulu. Tāpat priekšējās kājas var iziet uz āru," stāsta Latvijas Kinoloģijas federācijas instruktors Ivars Lielpēteris.
Nav ideālu kaklasiksnu, tāpēc ir jāpanāk, lai suns mūs nekad nevilktu. Galu galā saimnieks iziet pastaigā ar suni, nevis otrādi, ka suns izved pastaigā saimnieku. Kinologs neiesaka lietot izvelkamās pavadas ar rullīšiem. "Kāpēc man ne pārāk patīk izvelkamās pavadas ar rullīšiem? Jo rullītis visu laiku, kamēr velk iekšā, - visu laiku pavada ir nospriegota un dod sunim signālu, skrien prom, skrien prom," skaidro Lielpēteris.
Labāk izvēlēties vienkāršākas pavadas. Turklāt būs vajadzīgas divas. Viena īsā – pusotrs līdz divi metri. Tā būs nepieciešama, ejot pa ielu un pagalmiem. Otra - garā pavada (pieci līdz desmit metri) pastaigām pa parku vai mežu.
"Kad suns ir ne līdz galam izmācīts, bet nav gluži nemācīts, tad garo pavadu var nomest zemē. Suns skrien un ja pienāk kāda X-stunda un viņu vajag ātri savākt, tad aiz garās pavadas var viņu noķert. Ja šādu pavadu met zemē, tad galā nedrīkst būt cilpa, jo aiz cilpas var aizķerties kāda sakne, suni strauji apturēt un viņš var gūt traumas," norāda Lielpēteris.
Un vēl, diennakts tumšajā laikā suni vajadzētu aprīkot ar gaismas elementiem, iegādāties kaklasiksnu ar lampiņām. "Vajag likt nevis to, kas mirgo, bet visu laiku monotoni spīd. Ar mirgojošo, kad visu laiku ir tumšs, gaišs, tumšs, gaišs, sabojāsiet suņa un savu redzi," norāda Lielpēteris.
