Rīgas parkos izvietoti nelieli ar suņa portretu un aploksni greznoti koka stabiņi. Kas tie tādi ir? Vai dekoratīvi elementi, līdzīgi dārza rūķiem, varbūt norāde uz ieraktām pasta komunikācijām, vai vēl kas cits?
“Mēs esam novērojuši - augi kalst un dzeltē [ja suņi tos apčurā]. Bet nākamais jautājums bija – kur tad lai viņus čurina.
Un tad mēs aizdomājāmies. Pasaulē ir atļauts tāds “suņu pasts”, un mēs izdomājām, ka ir vērts pamēģināt. Izveidojām tādus kā pagaidu stabiņus ar mērķi paskatīties, kā tie darbojas. Šķiet, ka darbojas, iedzīvotājiem patīk, suņu saimniekiem patīk. Īstenībā tas ir galvenais, jo tas, kur čurās suns, ir atkarīgs no saimnieka, kur viņš viņu palaiž – vai viņš viņu ielaiž puķu dobē pačurāt, izkārpīt tur puķes, vai viņš viņu neielaiž,” stāsta SIA „Rīgas meži” Dārzu un parku daļas Pārdaugavas iecirkņa speciāliste Elīna Banga.
Koka stabi ar vēstuļu ikonām uz tiem, kas ir paredzēti tā saucamajam „suņu vēstuļu pastam”, Rīgas parkiem uzstādīti nesen. Bet vai suņi paši zina, ko ar tiem darīt? LTV raidījums uzrunāja suņu saimniekus.
“Uz stabiņiem viņš to nedara! Uz koka tikai, jā! Uz tā koka, lūk. Uz ķieģeļu stabiem tur,” stāsta suņa saimnieks Jurijs.
“Kad es viņam parādu, jā. Bet tas ir tāpēc, ka tas jau pēc kaut kā ož,” stāsta suņa saimniece Irina.
“Būs jāiet pamēģināt! Neesam ievērojuši, neesam pat dzirdējuši, ka tādi ir,” saka suņa saimniece Egita. Taču viņas mīlulis nolemj “vēstulīti” neatstāt.
Kā sunim darīt zināmu, ka dzīva koka vietā čurāšanai labāk jāizvēlas šis stabiņš? “Pirmais stimuls – tā ir kaut kāda jauna lieta. Stabiņa agrāk nebija, un te pēkšņi tas parādījās pie tā celiņa, kur parasti staigā suns. Un jebkura jauna lieta arī var būt stimuls, lai pačurātu, marķētu ar urīnu to jauno priekšmetu. Pēc tam jau nākošais suns, kad iet pastaigā, viņš saož gan to jauno stabiņu, gan iepriekšējā suņa urīnu. Un tas būs vēl vairāk stimulējoši, lai pačurātu tajā pašā vietā.
Tā kā suns ir sociāls dzīvnieks, tad marķēšana ar urīnu ir viens no komunikācijas veidiem. Tādā veidā, marķējot teritoriju, viņi komunicē viens ar otru.
Viens atstāj kaut kādas ziņas par sevi, un otrais saožot var „nolasīt” tā saucamās „vēstules”, kā cilvēki saka. Bet īstenībā, saožot cita suņa urīnu, suns var identificēt to otru suni,” atklāj veterinārārsts, dzīvnieku uzvedības problēmu speciālists Alberts Čipuštanovs.
Tā kā „suņu pasta” stabiņi Rīgas parkos ir ieviesti salīdzinoši nesen, daudzi suņi un viņu saimnieki par tiem vēl nezina. Taču tie, kas jaunā pasta priekšrocības iepazinuši, savā sociālajā tīklā sazinās ļoti aktīvi.
