Pirmie sarkanie tekstila šķirošanas konteineri sabiedriskās vietās parādījās 2019. gadā. Rudenī uzstādītajos 20 konteineros dažu mēnešu laikā tika savākts ap 100 tonnām tekstilmateriālu. 2020. gada laikā pieejamo konteineru skaits pieauga no 20 līdz 60, un gada laikā tika savāktas aptuveni 500 tonnas šī materiāla. 2021. gada noslēgumā pieejami bija jau ap 120 konteineru, kuros tika savākti aptuveni 1000 tonnu apģērba un tekstilmateriālu. Un arī šogad līdz ar konteineru skaita pieaugumu, pieaug arī savāktais apjoms.
SIA "Eco Baltia Vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts norādīja, ka Latvijā gada laikā tiek radītas 20 000–25 000 tonnas tekstila, taču savāktas tiek aptuveni 2000–2500 tonnas. Tas liek domāt, ka no visa tekstila apjoma 10% tiek savākti, kas, saskaņā ar viņa teikto, testa režīmā esošajai sistēmai ir ļoti daudz.
Plānots, ka šī gada beigās publiski būs pieejami ap 300 konteineru. Iedzīvotāji tiek aicināti neatstāt apģērbu maisus pie konteineriem, cerībā, ka tos pamanīs kāds, kam lietotās drēbes būtu nepieciešamas.
Lietainā laikā apģērbu maisi samirkst un vairs nav piemēroti savākšanai.
"No savāktā labākas lietas tiek ziedotas un paliek Latvijā, bet sliktākās aiziet uz trešās pasaules valstīm. Taču pavisam sliktas mēs nekur aizsūtīt nevaram – tās nepieņem un sūta atpakaļ," norādīja Aizbalts.
Tas, kas pie mums tiek klasificēts kā atkritumi, arī citās valstīs tiek uzskatīts par savu laiku nokalpojušu tekstilu un pielietojumu kā lietots apģērbs vairs nerod. Tiesa gan, no tā nereti tiek veidots tehnisks tekstils, to sagriežot. Pilnvērtīgi tekstila savākšanas un pārstrādes sistēmu plānots ieviest nākamā gada 1. janvārī.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Valsts sekretāra vietnieks vides aizsardzības jautājumos Andris Ķēniņš skaidroja, ka līdz brīdim, kad sistēma darbosies pilnībā, vēl ir tāls ceļš ejams.
"Sistēma sastāv no divām daļām – pirmā jau ir esošajos normatīvajos aktos, proti, pašvaldībām jānodrošina iespēja tekstilizstrādājumus dalīt, šķirot atsevišķi. Šķirošanas punktu daudzums katrā pašvaldībā ir jāizvērtē, izejot no iedzīvotāju blīvuma, daudzuma konkrētā teritorijā," viņš norādīja.
Jau šobrīd vismaz viens konteiners ir katrā Latvijas pašvaldībā. Un nākotnē to būs vairāk.
"Mēs ejam uz ražotāja atbildības sistēmas izveidošanu, kas nozīmē, ka ražotājs par tiem maksās. Ja esi ražotājs vai tas, kas ved Latvijā tekstilizstrādājumus, tev ir pienākums, ja rodas atkritumi, tos savākt," uzsvēra Ķēniņš.
Tekstila atkritumu savākšana nenozīmē, ka tie būs jāvāc pašam. Komersants samaksās, lai to izdarītu, piemēram, atkritumu apsaimniekotājs. Vai, ja ražotājs vai tirgotājs nav šīs sistēmas dalībnieks, viņam būs jāmaksā dabas resursu nodoklis. Šajā sistēmā vākt un tālāk apsaimniekot tekstilu varētu ne tikai atkritumu apsaimniekotāji, bet arī tirgotāji, kas saņemot finansējumu, veikalos speciālās kastēs savāktu nevajadzīgās drēbes.
Tekstila savākšanas konteineri nenozīmē, ka citas iespējas atbrīvoties no drēbēm tiek atceltas – vēl aizvien varam par mazu palikušo atdot radu bērniem vai pārdot pilnīgam svešiniekam, tāpat der apvaicāties mākslas skolām vai radošajiem centriem, vai saimniecībā nenoderēs auduma gabali.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
