Rīgas un Pierīgas atkritumi, kas tiek ievietoti kopējos konteineros, nonāk Getliņos. Tos nevis uzreiz izgāž kalnā, bet tie tiek sašķiroti, atdalot vērtīgo materiālu.
Atkritumu izvešanas mašīnas stāv rindā pie pārstrādes ceha un gaida savu kārtu, kad varēs tam speciāli paredzētajā laukumā izgāzt kravu. Kad krava izbērta, tās saturam ķeras klāt ekskavators.
"Tālāk ar ekskavatora palīdzību tiek barota līnija, kur caur priekšsmalcinātāju viss tiek sarauts gabalos, lai iegūtu viendabīgu masu, lai tālāk iekārtas varētu sašķirot un atšķirot mums vēlamos materiālus," skaidro "Clean R" atkritumu šķirošanas rūpnīcas ražošanas vadītājs Kristaps Balodis.
Kad atkritumi sakrauti uz līnijas, tie vairākos līmeņos ceļo cauri visai rūpnīcai. Process ir automatizēts.
"Pirmais process, ko mēs darām, mēs atšķirojam bioloģiski noārdāmos atkritumus no kopējās masas, paralēli atdalot melnos metālus un krāsainos metālus," stāsta Balodis.
Metāli no kopējas masas tiek nošķirti ar magnētu palīdzību. Pēc tam atkritumi pa rūpnīcu ceļo tālāk. Ar gaisa plūsmas palīdzību tiek atdalīta plastmasa, piemēram, pudeles un maisiņi. Nošķir arī kartonu. Mazāk kvalitatīvais materiāls pēc tam tiek izmantos kurināšanai, bet, piemēram, PET pudeles tiek nodotas tālākai pārstrādei.
"Tālāk tās nonāk pie pārstrādātājiem Latvijā vai ārpus Latvijas. Tiek sakrautas mašīnā, aizvestas, sasmalcinātas, mazgātas. Pēc tam tiek iegūtas pārslas, no kā var ražot atkārtoti PET pudeles vai citus materiālus," stāsta Balodis.
Pārstrādes cehi Latvijā uzbūvēti pat vairāki, taču jārēķinās, ka, neskatoties uz automatizēto šķirošanu, iedzīvotājiem par šo atkritumu izvešanu ir jāmaksā. Turklāt tarifs ik gadu tikai pieaugs. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) atzīst - iedzīvotāju maciņiem izdevīgāk būtu atkritumus šķirot, izmetot tos dalītajos vākšanas konteineros. Par šo konteineru izvešanu nav jāmaksā.
"Viss tas, ko mēs aiznesīsim uz dalīti vāktajiem konteineriem vai šķirošanas laukumiem, tā būs tā daļa par ko mēs samazināsim sava kopējā atkritumu konteinera apjomu, līdz ar to maksāsim mazāk," uzsver VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
