Arī dalīto atkritumu vākšanas laukumos iespējams nodot vecās elektroiekārtas, līdz ar to ir iespēja nodod nevajadzīgo tehniku. „Ar katru gadu situācija paliek arvien labāka un labāka. Sākotnēji konteineri pildījās ne pārāk ātri, bet pēdējā laikā cilvēki arvien vairāk un vairāk sāk vest nolietoto elektrotehniku, izlietotās baterijas un lampas uz šejieni,” norādīja AS „BAO” projektu vadītājs Ričards Rapoports.
Ir atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, kas dodas pie iedzīvotājiem uz mājām un savāc nevajadzīgo elektrotehniku. Tiesa, gludekļa dēļ neviens nebrauks pakaļ un ne uz visām Latvijas malām tiks sūtīts transports pēc vecā ledusskapja.
„Principā mums ir tā, ja ir kaut kādi 15 – 20 kilogrami, ko mēs varam savākt, tad mēs braucam ap Rīgu bez maksas,” sacīja SIA “Eco Baltia vide” direktors Jānis Aizbalts.
Lai sistēma darbotos efektīvāk, liela loma ir pašvaldībām, kurām ir jāorganizē atkritumu šķirošanas iespējas novadā. Tur, kur vieni redz tikai atkritumus, citi atkal saskata biznesu. Turklāt tādas ierīces kā LCD monitori, televizori un ekonomiskās spuldzes satur dzīvsudrabu. Tas nozīmē, ka kopējā atkritumu konteinerā vai vēl trakāk - mežā - šīs lietas izmest nedrīkst.
„Mums ir pārstrādes cehs, kur sākotnēji tiek atdalītas visas bīstamās komponentes un pēc tam pārējās kompenentes tiek sadalītas, piemēram, plastmasa, metāls,” norādīja Rapoports. „Tālāk tas viss nonāk uz rūpnīcām. Piemēram, no plastmasas tiek kausētas un taisītas rotaļlietas, televizori un cita elektrotehnika,” sacīja Rapoports.
Tomēr līdz ideālai sistēmai mēs esam ļoti tālu - tā par nolietotās elektrotehnikas savākšanas sistēmu Latvijā saka Atkritumu saimniecības asociācijā.
„Ja mēs paskatāmies mājaslapā atkritumi.lv, tad redzam, ka Rīgā ir daži punkti, apmēram katrā Rīgas pusē pa vienam. Ir jautājums par darba laikiem, kad iedzīvotājs var aiznest, vai viņam ir izdevīgi ņemt speciālu transportu un vest vienu vai divas iekārtiņas nelielās,” norāda Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas valdes priekšsēdētāja Rūta Bendere.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija akcentē, ka šādiem laukumiem gan vajadzētu būt vairāk. „Šādiem laukumiem vai punktiem būtu jābūt vairāk. Pie tā tiek strādāts, ir paredzēti struktūrfondu līdzekļi, lai dalīto atkritumu vākšanu attīstītu, veidotu šādus laukumus un punktus, kur iedzīvotāji varētu aiznest savu nolietoto sadzīves tehniku,” stāsta ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts apņēmusies savākt 4 kilogramus nolietoto elektroierīču gadā uz vienu iedzīvotāju. Pagaidām šis cipars ir tikai 2,5 kg, kas apliecina - sistēmā ir nepieciešami uzlabojumi. Pirmie soļi ir sperti - kā pozitīvu piemēru var minēt daudzus lielveikalus, kuros no šī gada ir iespēja atstāt mazās nolietotās elektropreces, piemēram, fēnus, gludekļus un citas.
