Vairākus gadus nekāda darbība tur nav notikusi. Vides atjaunošanā iesaistīti Somijas eksperti, lai izvērtētu ekonomiski un bioloģiski efektīvākos variantus.
Ar Helsinku Universitātes vides zinātņu profesora Martina Romantšuka līdzdalību jau daļēji apsekota kādreizējā SIA “Valmieras siltums” mazuta uzglabāšanas teritorija. Pašlaik gaisa temperatūra un sniegs traucē apsekot teritoriju pilnībā, tāpēc padziļināta izpēte sāksies vien pavasarī. Tikmēr jāatrod piemērotākās tehnoloģijas pielietojums un jāveic ekonomiski izdevīgāko variantu analīze.
“Šeit es vēlētos pielietot biostimulācijas metodi. Citiem vārdiem sakot, radīt labu vidi mikrobiem, kas noārda naftas daļiņas,” par nākotnes plāniem saka Martins Romantšuks.
Profesors no Helsinku Universitātes apgalvo, ka šādas vietas atstāšana novārtā var izraisīt vides draudus nākotnē, kas atstāj iespaidu uz pazemes ūdeņu kvalitāti. Aizstājot ierasto grunts izrakšanu un aizvešanu turpmākai uzglabāšanai, projekts paredz izmantot bioloģiskās attīrīšanas metodes.
Šajā aptuveni 2,1 hektāru plašajā teritorijā 20 gadus uzglabāti naftas produkti Valmieras siltumenerģijas nodrošināšanai. Kopš deviņdesmito gadu beigām teritorijā saimnieciskā darbība apturēta, jo siltumenerģijas ražošanā sāka izmantot gāzi un bioloģisko kurināmo.
“Ir skaidrs, ka toreizējā pārkraušana nebija tāda, ka ne pilītes zemē. Mēs arī to redzam šodien, ka tomēr tās mazuta atliekas šeit ir augsnē,” situāciju raksturo Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums.
Pēc piesārņotās vietas likvidēšanas teritoriju izmantos uzņēmējdarbības un investoru piesaistei. Teritorijā iekļautos objektus nojauks un izbūvēs uzņēmējdarbībai nepieciešamo infrastruktūru.
“Es domāju, ka šī ir ļoti laba vieta Valmierā. Šeit tuvu ir dzelzceļš, šeit ir elektrolīnijas un visas nepieciešamās komunikācijas. Noteikti tās tiks izpētītas vispirms un izstrādāts tehniskais projekts,” stāsta Valmieras domes Attīstības pārvaldes galvenā projektu vadītāja Maija Zālamane.
Līgums par projekta uzsākšanu parakstīts jau 2015.gada nogalē, piedaloties visām iesaistītajām pusēm no Latvijas, Somijas un Zviedrijas. Kopējās projekta izmaksas ir 130 tūkstoši eiro, un to paredzēts ieviest līdz 2018.gadam.
