Ventspils vides speciālisti sadarbībā ar Latvijas Universitātes ekspertiem meklē risinājumu izmaiņām, kas rodas piekrastes zonā.
Ventspils vides speciālisti vērsušies pēc padoma pie Latvijas Universitātes (LU) ekspertiem jautājumos, kas saistīti ar piekrastes teritorijas, kuras garums ir 12 kilometri, apsaimniekošanu.
Situācija jūras piekrastes ziemeļu un dienvidu daļā radikāli atšķiras. Dienvidu daļā katru gadu būtiski palielinās smilšu apjoms. Izmaiņas pamanāmas pat tik īsā laika posmā kā 20 gadi.
“Galvenais secinājums, visiem acīm redzamais, ir tas, ka smilšu šeit pienāk klāt ievērojami vairāk, nekā tās vētrās noskalo, un tāpēc arī tās lielās kāpas, augstās un plašās pludmales, kas ir tāda kā Ventspils raksturīga iezīme. Latvijā, starp citu, tik augstu kāpu nav citur,” norādīja LU ģeoloģijas zinātņu doktors Jānis Lapinskis.
Latvijas Universitātes eksperti regulāri veic piekrastes zonas monitoringu. Saņemtā informācija nepieciešama, lai plānotu pilsētas teritoriju.
Kāpas nepārtraukti turpina augt, aizputinot tuvumā izbūvēto stāvlaukumu un pastaigu celiņus. Šai daļā atrodas arī pilsētas centrālā pludmale, un komunālajiem dienestiem kļūst aizvien grūtāk nodrošināt tai pieeju.
“Ļoti grūti ir cīnīties ar dabas spēku, un smiltis, kas faktiski visas tiek sapūstas no pludmales, viņas koncentrējas tieši šeit. Arvien vairāk tiek iesaistīta tehnika, kas visas šīs izbirušās smiltis uz ielas regulāri novāc,” atzina Ventspils Komunālās pārvaldes pārstāvis Edgars Puriņš.
Pēc aptuvenajiem aprēķiniem, ik gadu ielās tiek sanesti vairāki desmiti tūkstošu kubikmetru smilšu. To apjoms var sasniegt pat 100 000 kubikmetru.
Metodes, lai cīnītos ar šo procesu, ir samērā agresīvas videi, piemēram – atbangošanas sienu būvniecība.
Eksperti uzsver, ka Ventspils gadījumā ir grūti atrast vienīgo pareizo risinājumu.
“Ziemeļu pusē, ja mēs tādu ļoti vidējo skaitli mēģinātu atrast, tad tie būtu apmēram 100 līdz 300 tūkstoši kubikmetru gadā, kas iztrūkst, kuri tiek noskaloti. Protams, ne katru gadu, bet reizi 5 gados, reizi 10 gados tas varbūt ir miljons kubikmetru, un tad, ja mēs to sadalām pa gadiem, tad tie ir ievērojami skaitļi,” pauda Jānis Lapinskis.
Tālākajā pilsētas teritorijas plānošanā piekrastes erozijas monitorings ziemeļu daļā ir ļoti būtisks. Krasta erozija ir nedaudz mazinājusies pēdējo 5 – 6 gadu laikā, tomēr vēl aizvien turpinās. Regulārā apsekošana ļauj izvairīties no nopietnām kļūdām teritorijas plānošanā.
“Kā plānot šo teritoriju, lai cilvēki nebūvētu arī savas mājas apdraudētajās teritorijās, kuras varbūt pēc gadiem 10 būs noskalotas,” stāsta Ventspils domes Vides uzraudzības nodaļas vadītāja Ilga Zīlniece.
Tādas saudzējošas metodes kā kāpu apzaļumošana vien nelīdzēs, tāpēc vides speciālisti turpinās meklēt risinājumus. Līdzīga situācija izveidojās 17.gadsimtā, kad pilsētu aizputināja kāpu smiltis.
