Kā Latvijas Televīzijas raidījumam "Vides fakti" atklāja nevalstiskās organizācijas "Plastic Soup Foundation" eksperte Bentelise Kraijefelda, pārskatot desmit lielākos kosmētikas un ķermeņa kopšanas līdzekļu zīmolus Eiropā, organizācijai nācies secināt, ka 90% produktu ir pievienota mikroplastmasa.
Pārbaudīti tika vairāk nekā 7000 dažādu produktu.
Eiropas Ķīmijas aģentūras aplēses liecina, ka Eiropā katru minūti septiņi kilogrami mikroplastmasas no kosmētikas līdzekļiem nonāk vidē. Optimismu situācijas uzlabošanai vieš tas, ka plastmasai kosmētikā ir iespējams rast aizvietotājus.
"Mikroplastmasa nav vienīgais risinājums kosmētikas ražošanai. Tā var pildīt dažādas funkcijas – padarīt produktu spīdīgu vai ūdensizturīgu, bet ir pieejami arī citi materiāli, kas pilda šo pašu funkciju. Sevišķi, ja runājam par plastmasas lodītēm, ko pievieno skrubjiem – ir daudz dabisku alternatīvu. Ir daudz kosmētikas ražotāju, kas rada produktus bez mikroplastmasas," norādīja Kraijefelda.
Problēmas videi mikroplastmasa rada, kad plastmasu saturoši kosmētikas līdzekļi tiek noskaloti un nonāk notekūdeņu attīrīšanas stacijās, no kurām tālāk mēro ceļu uz upēm un jūru.
Posts videi
"Kad mikroplastmasas gabaliņš nonāk vidē, tas sāk dzīvot savu dzīvi un var ietekmēt apkārtējo vidi gan toksiski, gan mehāniski. Piemēram, mikroplastmasu apēdot, ūdens dzīvnieki riskē ar to, ka mehāniski var sev sabojāt barošanās trakta iekšējās sieniņas, jo mikroplastmasas gabaliņam ir tendence ūdenī apaugt ar dažādiem mikroorganismiem, baktērijām. Ar laiku tas sāk izskatīties garšīgs un pievilcīgs kā potenciālais barības avots, tāpēc mikrodaļiņas labprāt apēd," skaidroja Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Inta Deimantoviča.
Ja organisms daļu savas maltītes aizstāj ar nevajadzīgiem plastmasas gabaliņiem, tad tas neuzņem gana daudz vajadzīgo elementu. Kaut arī mikroplastmasas vienības ir mazas, dažkārt pat ar aci neieraugāmas, kopējais virsmas laukums ir gana liels, lai to varētu uzskatīt par transporta līdzekli.
"Plastmasa var sevī uzņemt un saistīt dažādas toksiskas vielas, mikroorganismus un patogēnus. Tādā veidā tā kļūst par sava veido vektoru, ar ko šīs vielas un patogēni var ceļot,"
norādīja pētniece.
Taču ar plastmasas apēšanu viss nebeidzas – ietekmi uz vidi tā atstāj arī tad, ja nav nonākusi nevienā citā organismā. Plastmasa nekur nepazūd, tikai sadalās sīkākās jaunās mikroplastmasas daļiņās.
"Parastos apstākļos dabiskas izcelsmes daļiņas, radionukleīdi akumulējas noteiktā slānī, kas raksturo šī slāņa vecumu. Ezerā tas viss krājas pa slāņiem. Virsū ir jaunākie slāņi, dziļāk – vecākie. Savos pētījumos mēs esam konstatējuši, jo mikroplastmasas gabaliņš ir apaļākas formas, jo tas grimst aizvien dziļāk, pārvietojas, migrē. Jo vairāk tā ir kā šķiedra, jo vairāk tendence palikt virsējos slāņos. Tas nozīmē – ja ir šis mikroplastmasas piesārņojums, tad tas ir uz visiem laikiem," stāstīja Deimantoviča.
Viņai kopā ar kolēģiem ir izdevies atrast mikroplastmasas daļiņas tādos ezera nogulumos, kas datēti ar 1700. gadu, kas nozīmē, ka plastmasas daļiņa ir spējusi izlauzties cauri jaunākiem nogulumu slāņiem un nonākt vietā, kur tā citādi nevarēja atrasties, kad plastmasa nekādā veidā nebija ražošanā.
Kā atpazīt
Lai varētu izvairīties no kosmētikas līdzekļiem, kuru sastāvā ir mikroplastmasa, pirmkārt, ir jāzina, ka tā ir pievienota. Tā kā plastmasu veidi ir dažādi, tie nav raksturojami ar vienu nosaukumu, kuru meklēt uz produktu etiķetes. Taču ir vērts pievērst uzmanību populārākiem polimēru nosaukumiem, piemēram, polietilēnam, polipropilēnam, polimetilmetakrilātam, neilonam, poliuretānam.
Diemžēl ir vēl simtiem dažādu vielu, kas var liecināt par to, ka produktam ir pievienoti sintētiski polimēri, kas dabā nesadalīsies. Viens no rīkiem, kas var nākt palīgā patērētājiem, ir lietotne "Beat the Microbead", ar kuras palīdzību var noskenēt produktus un pārbaudīt tajā mikroplastmasas klātbūtni. Šo rīku pasaulē jau izmanto 500 000 cilvēku.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
