Lava ir iznīcinājusi tūkstošiem ēku, vēl daļa no tām, kas nav nopostītas, ir klātas ar biezu pelnu kārtu.
Pilnīgi visiem salas iedzīvotājiem kopš septembra jāsadzīvo ar pelniem un vulkāna gāzēm. Pelni ir visur – uz ielām, telpās, automašīnās, pat ēdienā. No pelniem nav iespējams izvairīties nekur. Drēbes kļūst netīras. Kafejnīcā uz terases pasniegts ēdiens pārklājas ar putekļiem un pelniem, kas šņirkt starp zobiem. Glāzē pasniegts dzēriens ir lielisks pelnu "ķērājs". Ūdens vai vīna glāzes dibenā līdz iztukšošanas brīdim ir sakrājušies vulkāna pelni.
Pelnu daudzums gaisā atkarīgs no vēja virziena. Tāpat vējš nes arī vulkāna gāzes. Brīžiem gaisā ir ass sēra smārds.
Kopš 15. gadsimta Palmas salā dokumentēti astoņi vulkāna izvirdumi. Šis kļuvis par ilgāko vēsturē. Skaidrs, ka vulkāna izvirdums eksotiskajā salā ir retāks notikums nekā pie mums ziema, taču mani novērojumi un arī statistikas dati liecina, ka Palmas salas iedzīvotāji ar šo dabas stihiju sadzīvo daudz labāk nekā mēs ar ikgadēju ziemu. Protams, tās nav tik vienkārši salīdzināmas lietas, taču trīs mēnešus ilgs vulkāna izirdums Palmā ir prasījis tikai viena cilvēka dzīvību. Kāds 70-gadīgs kungs bija saņēmis atļauju doties uz vulkāna skarto slēgto zonu, lai attīrītu kādas ēkas jumtu no pelniem, taču, visticamāk, nokrītot no jumta, gājis bojā. Latvijā slideni, apledojuši un piesniguši ceļi ik gadu ir iemesls daudzām nāvēm, desmitiem un simtiem cietušo.
Vulkāna dēļ Palmas salā nav lielu problēmu ar masku lietošanu. Cilvēki tās nēsā arī ārpus telpām, jo gaisa kvalitāte ir slikta. Piesārņojums ar vulkāna gāzēm gan nav tūlītēji bīstams veselībai, taču sīkās pelnu daļiņas gaisā ir lielā daudzumā un, tik ilgstoši elpojot netīru gaisu, cilvēkiem var rasties veselības problēmas.
Vulkāna izvirdums, protams, piesaista arī tūristus. Dienas laikā gan tos pamanīt nav viegli. Vulkāna vērotāji pulcējas ap saulrietu, jo, iestājoties tumsai, lavas upes gaismas atspīd vulkāna izmestajos pelnos un mākoņos, radot apokaliptisku ainu.
