Jūras piekraste Latvijas dienviddaļā šogad ir netīrākā, tā secinājuši kampaņas „Mana jūra” dalībnieki, kuri paspējuši apsekot teritoriju no Nidas līdz Pāvilostai. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz ekspedīcijas mērķis ir vērsts uz padziļinātu jūru piesārņojošo atkritumu problēmas izpēti, un to, kā piesārņojums jūrā nonāk no upēm, tāpēc ceļā dodas mazāks dalībnieku skaits.
Ekspedīcija „Mana jūra” Latvijā notiek jau sesto reizi, un tās dalībnieki parasti mēro 500 km garo ceļu gar Baltijas jūru un Rīgas jūras līča piekrasti. Ekspedīcijas vadītājs Jānis Ulme spriež, ka vismaz pašlaik rezultāti nav iepriecinoši.
„11. jūlijā, kā katru gadu, sākam Nidā, esam tikuši līdz Pāvilostai,” saka Ulme.
“Tas, kas ir redzēts, pašlaik neiepriecina. Pēdējo trīs gadu tendences turpinās, un atkritumu kļūst vairāk.
Likās, ka vasaras iztrūkums un mazāka atpūtnieku slodze rādīs ko citu, bet tā nav. Ceram uz priecīgiem pārsteigumiem augšpusē,” viņš nosaka.
Vislielākais piesārņojums ir konstatēts pie pašas Lietuvas un Latvijas robežas Papes bākas apkārtnē. „Apjoms ir no 300 līdz 600 vienībām uz 100 metriem. Tie ir sliktākie rezultāti šajos monitoringa laukumos,” pauž Ulme.
Otro reizi ekspedīcijā dodas Jana Mačtama. Ikdienā viņa strādā Vides izglītības fondā par grāmatvedi. Pārgājiena laikā viņa sastiepusi kāju, taču nepadosies un ceļu turpinās. „Man visvairāk nepatīk balonu pārpalikumi. Svētkos tiek laisti gaisā, bet kad nokrīt, nekā skaista tur vairs nav. Zinu, ka arī kokteiļu salmiņi nodara lielu postu, bet tos es tā nemanīju,” par saviem vērojumiem stāsta Mačtama.
Šajā reizē ekspedīcijas dalībnieki padziļināti pētīs piesārņojuma problēmu, īpašu uzmanību pievēršot plastmasai. Lai arī daudziem šķiet, ka krasta piesārņojums nāk no jūras, reālie dati rāda, ka lielākais piesārņojums nāk no sauszemes. Atsevišķās pašvaldībās šīs īpatsvars ir ļoti būtisks.
Ekspedīcijas dalībnieki pētīs ar to, kas notiek upēs. Ilgāku laiku viņi pavadīs Pāvilostā.
„Sadarbībā ar kolēģiem Zviedrijā, Igaunijā un Somijā mēs esam sākuši skatīties uz plastmasas ceļiem. Lai spertu praktiskus soļus, jāsaprot, kā plastmasa nonāk pludmalēs.
Tagad testēsim Pāvilostā un šo darbu nopietni turpināsim rudenī un pavasarī arī citās upēs,” bilst Ulme.
Monotoringa metodi, kas paredz bonu un tīklu likšanu upēs, izstrādājuši zinātnieki no Somijas un Zviedrijas. Metode ir pavisam jauna, tāpēc turpināsies testi. Tas nebūs viena gada projekts, uzsver ekspedīcijas vadītājs. Lielākas zināšanas un precīzāki dati palīdzēs pašvaldībām un ļaus ietekmēt likumdošanu jau valsts mērogā, piemēram, ieviešot dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu, kā tas noticis Lietuvā.
Ulme piemetina, ka Lietuvā situācija ar plastmasas atkritumiem uzlabojusies. „Kopš tur ieviesta depozīta sistēmu plastmasas pudelēm, pierobežā atpūtnieki savas pudeles vairs neatstāj, to parāda arī dati,” norāda Ulme.
Ar ekspedīcijas “Mana jūra” norises kalendāru ikviens var iepazīties kampaņas mājaslapā. Sekot kampaņas dalībnieku gaitām ikviens ir aicināts arī kampaņas sociālajos tīklos.
