Brūnie lāči Latvijā ir aizsargājama suga, līdz ar to atbiedēšana ar īpašiem līdzekļiem ir pieļaujama tikai ar DAP atļauju, skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Jau vēstīts, ka Valkas novadā siro divas lāču kompānijas – divi pusaugu lāči un māte ar diviem lācēniem. Bīstamākā ir divu pusaugu lāču kompānija, kas nāk māju pagalmos un neizvairās no šaušanas gaisā kā atbaidīšanas metodes.
“Ir pastarpināta informācija, ka viņi no mazotnes ir piebaroti kādās mājās Igaunijā,” pauda Valkas novada pašvaldības priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis
Izrunājot situāciju ar speciālistiem kaimiņvalstīs, DAP pārliecinājās, ka divu pusaugu lāču uzvedība ir netipiska un jāizvērtē risinājumi, lai lāčus atbiedētu ilgāk.
Līdz šim izmantotā metode ar šaušanu gaisā uz lāčiem neiedarbojās, tādēļ Valkas novada pašvaldībai izsniegta atļauja zvērus atbaidīt ar gaismu un troksni radošu munīciju jeb petardēm, pauda Strode.
Valkas novada mērs Krauklis uzsvēra, ka speciālos līdzekļus lāču atbiedēšanai drīkst izmantot tikai policisti, nevis mednieki.
“Runājam ne tikai par [atbiedēšanu ar] skaņu un gaismu, bet arī par gumijas lodēm – tās neievaino,” pauda Krauklis, skaidrojot, ka lāčiem nepieciešams radīt arī nepatīkamu sajūtu, jo ar skaņu un gaismu varētu nebūt gana.
Vietējais iedzīvotājs Aivis Kalniņš atzina, ka šāvieni gaisā lāčus aizbiedēja aptuveni uz 20 minūtēm.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš atzina, ka ir skeptisks par lāču sekmīgu atbaidīšanu ar skaņu un gaismu. Spriežot pēc lāču uzvedības, tie nav savvaļas zvēri. Visticamāk, lāču mamma ziemā tika uzmodināta un pameta savus bērnus, jo tie bijuši pārāk mazi. Kādi cilvēki lācēnus varētu būt uzaudzinājuši, bet, tiem kļūstot lielākiem un spēcīgākiem, zvērus atlaida savvaļā.
Pētnieka ieskatā būs nepieciešam izmantot kardinālus risinājumus.
“Varētu šos dzīvniekus likvidēt ar medību paņēmieniem, kā to dara igauņi. Viņu gada kvota ir ap 90 lāčiem un populācija no tā necieš,” sacīja Ozoliņš.
DAP pauda, ja pēc pirmajām atbiedēšanas izmēģinājuma reizēm nemainās uzvedība un viss notiek pa vecam, tad cilvēku drošības dēļ dotu atļauju izmantot kardinālus risinājumus.
Vienlaikus DAP pārstāve Strode uzsvēra, ka brūnie lāči Latvijā nav medījama suga un runāt par to, ka šie zvēri varētu kļūt par medījamu sugu, tuvākajā nākotnē nevar.
Kā viens no risinājumiem izskanēja lāču iemiedzināšana un pārvešana uz kādu vietu turēšanai nebrīvē. Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza Dzīvnieku kolekcijas vadītāja Guna Vītola norādīja, ka brūno laču izvietošanai nebūtu vietas nedz Rīgā, nedz filiālē "Cīruļi" Kalvenē, kur jau mīt trīs brūnie lāči.
Dzīvnieku tiesību aizsardzības biedrības pārstāve Jeļena Rumjanceva DAP pārmeta savlaicīgu nerīkošanos un aicināja sazināties ar lāču parku Eiropā par iespēju uzņemt Vijciema lāčus turēšanai nebrīvē.
Zoodārza pārstāve Vītola bija skeptiska, norādot, ka lāču pārvietošana turēšānai nebrīvē uz citu valsti ir sarežģīts un laikietilpīgs pasākums.
