Aizvadītajās brīvdienās vairāki cilvēki, braucot pa Smiltenes–Gulbenes ceļu, dažus kilometrus no Gulbenes ceļa malā pamanīja lāci. Ne viens vien izmantoja iespēju šo satikšanos arī nofilmēt un padalīties sociālajos tīklos. Starp vairākiem video kādā redzams, ka lācim tiek mesti arī burkāni. Informāciju, ka lācis tiek piebarots, saņēmusi arī DAP, kur norādīja, ka šāda rīcība nekādā veidā nav atbalstāma. Lāčus piebarot ir kategoriski aizliegts.
"Piebarojot lāci, mēs veidojam viņam atkarību, viņš nāks un prasīs, un prasīs. Un viņš jau vairākas dienas vienā un tajā pašā vietā aptuveni uzturas, viņš tā kā uz barotavu nāk, un viņš zina, ka cilvēki tur būs un viņu baros," stāstīja DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.
Pamanīts, ka lācim ausī ir krotālija. Kādam izdevies pat saskatīt, ka uz tās ir burts "B", piebilda Auziņš. Līdz ar to tas ir viens no pagājušā gada palaidnīgajiem Valkas lācēniem, un tas, ka viņu piebaro, situāciju padara vēl bezcerīgāku.
"Piebarojot šo dzīvnieku, kurš jau tā bija atkarīgs no tā, ka viņš nāca uz mājām un mēs viņam centāmies mainīt šos paradumus, tāpēc mēs viņu midzinājām, pārvedām uz citu vietu, lai viņam dotu to grūdienu, ka viņam jāmaina paradumi un jādarbojas kā savvaļas dzīvniekam, diemžēl cilvēki to pagriezuši pretējā virzienā," noteica Auziņš.
Apstiprinājumu tam, ka šis ir viens no Valkas lācēniem, guvis arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava". Vēl pirms mazliet vairāk nekā nedēļas lācēns manīts arī dažu meža kvartālu attālumā citā vietā, kad pacēlies kājās gozējās pie priedes.
"Kolēģe aizbrauca uz notikuma vietu un atrada mežā to lāča nomīņāto laukumiņu un paņēma sniega paraugu. Savukārt mūsu ģenētikas resursu laboratorijā Silavā no šī sniega parauga izdevās izdalīt DNS un tas izrādījās lāča DNS, kas sakrīt ar pagājušā rudenī pārvešanas laikā lāča krātiņā atstāto lāča DNS," atzina institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.
Viņš piebilda, ka lācim ir lieliska atmiņa, un sevišķi jauns lācis savā attīstībā iegaumē visu, ar ko viņam dzīvē nākas saskarties. Tā kā jau rudenī bija noprotams, ka lācēnus kāds pieradinājis un paši patstāvīgi mežā barību atrast neprot, gan tad, gan tagad viedoklis nav mainījies – lāči savvaļā vairs nav atgriežami.
"Tas lācis radīs atkal zaudējumus, viņš ies mājās, lauzīs augļu kokus, postīs bišu stropus, visādi citādi centīsies atrast barību," teica Ozoliņš.
Ja lācim barības daudzums nebūs apmierinošs, agri vai vēlu tas var beigties ar kādu aizstāvēšanās uzbrukumu cilvēkam. DAP informēja, ka situāciju novēro un kopā ar Valsts policiju strādā pie kādiem risinājumiem.
KONTEKSTS:
Pērn rudenī Valkas novada Vijciema lauku teritorijā fiksēti divi pusaugu lācēni. Abi uzvedās diezgan droši – gāja lauku sētās, kur mielojās ar ogām, un nebaidījās pat no gaisā raidītā šāviena. Lai neapdraudētu cilvēkus, pusaugu lāčus iemidzināja, izšķīra un izlaida meža biezokņos. Tādējādi lāčiem tika dota iespēju mainīt savus paradumus un mācīties izdzīvot savvaļā.
