Cīruļos dzīvo brūno lāču ģimene – paps Toms, mamma Tīne un viņu meita Āce. Teorētiski gada sākums ir laiks, kad ģimenei vēl būtu jāatpūšas ziemas miegā ērtajos, siltajos voljēros, tomēr šogad lāči pamodušies ļoti agri.
Rīgas zoodārza filiāles “Cīruļi” vadītājs Arnis Bergmanis stāstīja, ka deviņdesmito gadu vidū un beigās ziemas bija tādas, kādas tās bija, “4 – 5 dienas mēs šeit bijām ieputināti”, tad lāči gulēja divus, trīs, dažreiz pat četrus mēnešus pilnīgi bez pārtraukumiem".
“Tad nāk 2000. gadu vidus. Ļoti bieži – divas nedēļas sals, divas - atkusnis, un tā principā visu ziemu. Tad lāčiem tas ziemas miegs ir tāds saraustīts,” stāstīja Bergmanis.
Pēdējos piecus gadus par spīti īslaicīgajām ziemām lāčiem ar gulēšanu lielu problēmu neesot. Šoreiz viņi ziemas miegā devušies jau pērnā gada oktobrī, tātad - gulējuši vairākus mēnešus, tomēr pamošanās janvāra beigās esot daudz par agru, atzīst “Cīruļos”.
“Dabā normāli, ja lācis būtu uzēdies, viņš oktobrī ieiet gulēt, aprīļa vidus ir tad, kad viņam vajadzētu līst laukā. Zoodārzā mums ir nedaudz citādāk, jo, kā redzams, lāči mums ir praktiski saimniecības daļas centrā, un visu laiku ir kaut kāda kustība. Un tomēr tas viņiem nav traucējis izbaudīt īstu ziemas miegu,” pauda Bergmanis.
Taču šogad kaut kur pagaisusī ziema ieviesusi korekcijas ne tikai augu, putnu un kukaiņu, bet arī lāču pasaulē.
