Ja būsiet Bari pilsētā Itālijā, iesaku apmeklēt restorānu "Al Sorso Preferito", viņi zinās vairāk pastāstīt par savu firmas ēdienu. Slepkavnieciskie spageti bija ļoti populāri līdz pat 80. gadiem, kad neizprotamu iemeslu dēļ izgāja no modes. Taču šobrīd, kad popularitātes likumus diktē influenceri un sociālie tīkli, ēdiens atgriežas apritē. Slepkavniecisko makaronu atdzimšanas iemesli ir visnotaļ viegli izprotami. Recepte ir gaužām vienkārša, spageti sanāk izcili garšīgi, un ēdiens glīti izskatās gan bildēs, gan videoierakstā. Tāpēc ķersimies klāt.
Sastāvs:
- 500 gramu paciņa spageti
- Puslitrs tomātu biezeņa (passata).
- Puslitrs ūdens.
- Garšvielas.
- Ķiploki.
- Olīveļļa.
Pagatavošana:
Tomātu biezeni sajauc ar ūdeni un uzvāra, tādā veidā pagatavojot tomātu buljonu. Ņem vislielāko pannu un olīveļļā apcep ķiplokus un garšvielas. Ķiploku daudzums nav ierobežots. Turpat pannā apcep spageti. Kad makaroni ir apbrūninājušies (apmelnējuši), pievieno klāt tomātu buljonu. Sautē tik ilgi, līdz iztvaikojis liekais šķidrums un makaroni ir mīksti. Ja pietrūkst šķidruma, var pievienot karstu ūdeni un sutināt, līdz gatavs. Pasniedz uzreiz karstu.
Un tagad – soli pa solim
Nelielā katliņā savienojam puslitru tomātu biezeņa un puslitru ūdens. Uzkarsējam. Nevajag ņemt kečupu, tas ir pārsaldināts, pārgatavots un vairāk piestāv hotdogiem un šašlikam, nevis itāļu ēdieniem. Tomātu biezeni ar jau pievienotām garšvielām, piemēram, ar baziliku vai ķiplokiem, ir pieļaujams izmantot. Svarīgi, lai tomātu biezenī būtu maksimāli daudz tomātu un pēc iespējas mazāk citu piedevu. Var izmantot arī tomātu pastu, bet tad pietiks ar mazāku daudzumu.
Ņemam vislielāko pannu. Uzlejam olīveļļu, pievienojam garšvielas un ķiplokus un uzkarsējam. Garšvielas netaupām. Atceroties slepkavniecisko spageti nosaukuma rašanās stāstu, dāsni izmantojam asos piparus. Ķiplokus var smalki sagriezt, taču man ērtāk šķiet izmantot daiviņas, kuras vēlāk var izņemt. Es izmantoju kādas četras daiviņas, bet daudzumu jāskatās pēc savām gaumes un garšas izjūtām.
Liekam klāt spageti. Pilnīgi pareizi, liekam tieši pannā un cepam. Diviem cilvēkiem pietiks ar puspaciņu, lielākam ēdāju skaitam vajadzēs vairāk. Pannas izmēram ir nozīme, jo lielā pannā var ievietot veselus spageti, tos nesalaužot. Tāds ir labais tonis. Manis pēc varat salauzt spageti uz pusēm un neraizēties, makaronu laušana garšu neiespaidos. Makaronus var cepināt līdz pat melnumam, šī ir tā reize, kad uz pārmetumiem par piedegušu ēdienu var lepni atbildēt: "Jā, ēdiens ir piededzis. Tā tam jābūt. Viss notiek pēc plāna."
Kad makaroni ir apcepušies, liekam klāt tomātu buljonu. Nelejam visu uzreiz, atstājam trešdaļu vēlākam laikam. Sutinām makaronus pannā, līdz ir iztvaikojis liekais šķidrums un makaroni atkal sāk piedegt. Šim ēdienam der izmantot savu vissliktāko pannu, pie kuras parasti viss raujas klāt. Apgruzduši makaronu gali ir vēlamais rezultāts.
Pievienojam atlikušo buljonu, apmaisām un turpinām sautēt, līdz makaroni gatavi. Ja spageti vēlreiz sāk piedegt, bet vēl nav gatavi, saudzīgi pievienojam nedaudz karsta ūdens, apmaisām, un turpinām sutināt līdz gatavībai.
Pasniedzam uz visglītākā šķīvja, dekorējot ar sieru un zaļumiem. Der gan kā pastāvīgs ēdiens, gan kā piedeva gaļai un dārzeņiem. Lai labi garšo!
Citas fotoreceptes
