Vai zini?

Vai zini, kādi smalki viesi reiz ciemojušies Latvijas muižās?

Vai zini?

Vai zini, ka latviešu mākslinieku bilžu grāmatas gūst starptautisku atzinību?

Vai zini, kas ir Cēzara salāti?

Vai zini, kas ir Cēzara salāti?

Nav jābūt dikti zinošam kulinārijas jomā, lai par tiem būtu gan dzirdēts, gan ar garšas kārpiņām pārbaudīts. Tos mēdz saukt arī par romiešu salātiem. Acīmredzot tādēļ, ka veidojas asociāciju ķēde Jūlijs Cēzars – senā Roma – dzīres un izēšanās. Viena no šī ēdiena pamatsastāvdaļām pavisam droši ir zaļie jeb lapu salāti.

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Te gan jāpiebilst, ka Romas/romiešu salāti ir arī vienkārši zaļo lapu salātu varietāte ar stāvu, irdenu galviņu: to lapiņas aug it kā paralēli neesošajam stumbram, tātad vizuāli veidojas kaut kas līdzīgs pat ciprešu siluetam! Uz aci gan vairāk atgādina vienkārši prīmulu lapas…

Tādēļ, lasot un klausoties, jāuzmanās, vai runa ir par salātu īpašu kulināru recepti vai arī vienkārši par šīm atšķirīgajām salātu šķirnēm, ko latviski dēvē arī par garlapu salātiem, kaut gan tie, to dažādie paveidi un atvasinājumi var veidot arī galviņas…

Īsāk sakot, visas šo lapu salātu šķirnes un paveidi savietojas zem cepures Lactuca sativa L. – pēc Karla Linneja binominālās nomenklatūras. "Tēzaurs" kā latvisko atbilsmi piedāvā variantu "dārza salāts".

No citām receptūras sastāvdaļām noteikti jāmin vistas filejas gabaliņi un rīvēts cietais siers. Obligāti bija (un ir) baltmaizes grauzdiņi. Un tas jau arī praktiski viss!

Tomēr tikpat neatņemama bija arī pikanta mērcīte. Tad nu ar to sākās varianti, meklējumi, pavāru individuālā jaunrade.

Mērces receptūrai ir milzīgs vairums variantu. Pamatā tradicionālajai majonēzes mērcei –  traukā sajauktai olīveļļai, sasmalcinātiem ķiplokiem ar sinepēm, sāli, pipariem un rozmarīnu – sāka izpausties desmitiem un droši vien simtiem individuālo versiju. Līdz pat tādām niansēm, ka olas dzeltenumu varēja vienkārši sakult, bet varēja arī rūpīgi nodalīt no to dabiski ietverošā baltuma un sakult tikai to – dzeltenumu bez baltuma… Tas viss gadījumā, ja receptūrā vispār tika iekļauta ola!

Tur varēja figurēt anšovi – tātad zivis, pat garneles, šķiņķis, citroni, kaperi. Salātu pamatsastāvu piedāvāja – un te tad nu īstais pārsteigums – nevis Jūlijs Cēzars (angļu /ˈsiːzər/, SEE-zər; latīņu: [ˈɡaːiʊs ˈjuːliʊs ˈkae̯sar]), kā varētu domāt. Vai vismaz, ka šī delikatese iedēvēta viņam par godu.

Nē, tas ir salātu receptūras pirmautora itāļu cilmes amerikāņa (un vēlāk kādu laiku arī meksikāņa) Cēzara / Čezares (uzsvars uz pirmās zilbes!) Kardīni (Caesar / Cesare Cardini, 1896–1956) priekšvārds.

Un salātu dzimšana datēta ar 1924. gadu, kad Čezare no ASV ieradās Meksikas ziemeļu pilsētā Tihuānā, kur atvēra nelielu restorānu. Nedaudz vēlāk bizness zēla un plauka tik strauji, ka 1929. gadā tika atvērts jau daudz plašāks iestādījums un vēl nedaudz vēlāk ar nosaukumu "Hotel Caesar's" tas sāka patstāvīgu dzīvi. Pats Kardīni ar ģimeni ap 1938. atgriezās ASV un 1948. gadā patentēja savu salātu recepti.

Lai dzīvo Cēzars! Un viņa salāti.

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti