Sastāvdaļas:
- Dzēriens (sula, kompots, piens vai kāds cits) – viens litrs.
- Kartupeļu ciete – 2 vai 3 ēdamkarotes.
- Auksts ūdens – ceturtdaļa glāzes (kādi 50 grami).
- Cukurs vai kāds cits saldinātājs – pēc garšas, saskaņā ar savu diētu un pārliecību.
Pagatavošana:
Katliņā uzkarsē dzērienu. Var pievienot cukuru. Glāzē samaisa aukstu ūdeni un kartupeļu cieti. Cietes šķīdumu pielej katliņā un samaisa. Ja ķīselis sanāk pārlieku šķidrs, sagatavo papildu cietes šķīdumu un pievieno klāt. Ķīselis būs tik biezs, cik biezs tas ir, karsējoties katliņā. Jāatceras, ka atdziestot tas nepaliks biezāks. Atdzesētu ķīseli pasniedz ar pienu vai saputotu saldo krējumu. Ja ķīselis sanācis pārāk biezs, to var izmantot kā tapešu līmi.
Vai bērniem tāds ķīselis garšos? Diez vai.
Neizprotamu iemeslu dēļ maniem bērniem negaršo veselīgi, klasiski ēdieni. Dabīgās sulas ir pārāk skābas, bet omītes kompoti – pārlieku saldi. Toties viņiem garšo kokakola. Dīvaini, jo kola, manuprāt, garšo pēc ceptām gumijas riepām. Manuprāt, šīs limonādes vienīgais pluss ir tāds, ka tā labi sajaucas ar dažādiem alkoholiskajiem dzērieniem. Šaubos, ka maniem bērniem ir pieredze baudīt tēva gatavotos veselīgos kokteiļus ("Kuba Libre" vai arī "Džeks" ar kolu), bet fakts paliek fakts. Bērniem garšo kola, un šoreiz no tās tiks pagatavots ķīselis. Tālāk būs aprakstīta mana pieredze. Tīri fakti, nekādu izpušķojumu.
Es paņēmu litru kolas un ielēju katliņā. Uzkarsēju. Grūti bija saprast, kad gāzētā limonāde sasniedza vārīšanās temperatūru, jo katliņš nemitīgi burbuļoja no paša sākuma līdz beigām.
Pievienoju ūdenī iejauktu cieti.
Ķīselis bija pārāk šķidrs, tāpēc klāt pievienoju vēl cieti. Ķīselis uz kādu mirkli iekrāsojās kakao krāsā, taču, turpinot karsēt, tas atkal kļuva tumši caurspīdīgs. Bija gatavs dažu minūšu laikā.
Bet tas vēl nav viss. Ķīselis bez piedevām ir kā Eirovīzija bez Markus Rivas. Tāpēc uz ātru roku nolēmu pagatavot biezpiena krēmu. Saputoju 200 gramus saldā krējuma, sajaucu kopā ar biezpienu. Biezpienu varētu sablenderēt papildu maigumam, taču to es nedarīju. Ne gluži slinkuma dēļ. Es pieturos pie japāņu filosofijas "Wabi-sabi". Dzīve ir jāpieņem ar visām tās nepilnībām. Nav vienmēr jācenšas sasniegt perfektu rezultātu. Ir jānovērtē skaistums, kas atrodams parastās, vienkāršās lietās. Šī filozofija mudina pieņemt nepilnīgo un saprast, ka nekas nav pastāvīgs vai nevainojams. Un vēl man ir slinkums mazgāt blenderi.
Bērniem par prieku es biezpiena krēmu dāsni izrotāju ar "Haribo" gumijas lācīšiem. Sagaidīju, kad atdzisīs ķīselis un pasniedzu to pildītu glītos traukos. Gatavs.
Sanāca tīri pat OK. Vidējais aritmētiskais vērtējums mūsu ģimenē bija stabili "ciešami". Vērtējumi bija visnotaļ polarizēti. Bērniem ļoti garšoja, bet sieva pateica, ka ne jau par ēdienu gatavošanu viņa mani ciena un mīl. Sievai par prieku nākamo ķīseli mēs ar bērniem gatavosim no "Fantas" un "M&M’s" konfektēm. Lai labi garšo!
