4. studija

Zīmju valodā. 4. studija. Alkohola lietošana darbā un zivju konservi

4. studija

Kā rīkoties, ja kolēģi darba laikā mēdz lietot grādīgos dzērienus?

Kā zināt, no kurām zivju daļām ir pagatavoti konservi?

PVD: Konservu marķējumos ne vienmēr skaidri pateikts, kuras zivs daļas ir sastāvā

Ja pirms desmit gadiem, iegādājoties zivju konservu, nebija skaidrs, kādas tieši zivis ir sastāvā, tad tagad produktu marķējums kļuvis skaidrāks, secināja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija". Vienlaikus etiķetes joprojām nesniedz īstu skaidrību par to, no kādām tieši zivs daļām produkts gatavots.

"Zivju frikadeles", "tefteļu masa" – šādi uzraksti rotāja zivju konservus pirms 10 gadiem, bet – kas konservā iekšā, ne vienmēr bija pilnīgi skaidrs. Pētot produkciju veikalu plauktos tagad, "4. studija" secināja, ka uz katra konserva ir norādīts, kāda zivs ir sastāvā un cik daudz. Papildus arī atrodama informācija par zivju ieguves vietu un veidu.

"Prasības likumdošanas ietvarā nav mainījušās, tomēr, ņemot vērā to, ka patērētāji dažkārt nevar precīzi saprast, kas būs iekšā konservā, tad ražotāji šobrīd cenšas precīzāk norādīt, cik produkta sastāvā būs zivtiņas, cik būs eļļa, cik būs sāls. Tā ka patērētājam uzmanīgi jālasa sastāvdaļu sarakstu produkta marķējumā, kur teorētiski vajadzētu būt visam skaidri norādītam," skaidroja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Una Rubīna.

Tātad pircēju ērtības labad apraksti tagad ir daudz detalizētāki. Konservu marķēšanas prasības arī pieļauj ražotājam brīvprātīgi pievienot dažādu papildu informāciju. Vienlaikus joprojām nav prasības skaidri norādīt, no kādām zivs daļām konservs gatavots.  

"Ja produkta nosaukumā būs norādīts, teiksim, "brētliņas", tad, iespējams, tur saņemsiet brētliņas ar visu galvu, ja būs norādīts precīzi – "brētliņu liemenīši" vai "brētliņu filejas", tad, protams, galvām tur nebūtu jābūt. Tāpēc ar nosaukumu ir diezgan viltīgi," atzina PVD pārstāve Rubīna.

No tā izriet, ka pircējs joprojām nevar precīzi zināt, kas ir samalts, piemēram, tunča pastētē.

"Katrs ražotājs izstrādā savu receptūru, kurai ir konkrēts sastāvs, bet to jūs marķējumā noteikti neredzēsiet. Bet es domāju, ka katrs godprātīgs ražotājs nemals tunča pastētē kaut kādus atkritumus, jo tas nav paredzēts pēc receptūras," sacīja Rubīna.

Pirms sterilizācijas konservu kārba ir jāmarķē ar speciālu neizdzēšamu kodu, jābūt norādītam uzņēmuma numuram, produkcijas sortimenta kodam, ražošanas datumam un derīguma termiņam. Uz marķējuma jānorāda zivju suga un tās zinātniskais nosaukums. Savukārt, ja marķējumā teikts, ka konservi "var saturēt citas zivis", tas nozīmē, ka uz vienas līnijas ražo dažādus produktus, no kā var rasties citu zivju piejaukumi. Tāpat PVD pārstāve norādīja, ka arvien biežāk veikalu plauktos pieejami zivju konservi stikla burciņās, kurās produkta sastāvu var skaidri novērtēt vēl pirms iegādes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti