Es kā cilvēks, kurš gatavo reti un tikai izteikti vīrišķīgus un gaļīgus ēdienus, tādus kā pica, šašliks un plovs, centos sekot šai receptei, taču kaut ko salaidu grīstē. Tāpēc es ieviesu tajā dažas izmaiņas, kuras ieliku iekavās un atzīmēju ar zvaigznītēm *. Es asuškas gatavoju divas reizes, un zemāk ir norādīts otrais, pārbaudītais variants.
Vai esat pamanījuši, ka internetā publicētās receptes ir pārbāztas ar lieku tekstu un bezjēdzīgiem aprakstiem? Receptes ņirb ar atslēgas vārdiem "vislabākā recepte", "vienkārša un garšīga recepte", "viegla maltīte pagatavošanai mājās", "vienkāršs deserts" un tamlīdzīgiem. To visu ir sarakstījuši SEO eksperti, kuriem nav intereses par pašu ēdienu, bet gan ir vēlme, lai dotās receptes parādītos augstāk "Google" meklētāja rezultātos. Tāda rīcība ir absolūti bezkaunīga, un es nekad nebūtu apgrūtinājis gardo asušku recepti ar šādiem tekstiem. Šī vienkāršā, garšīgā un tradicionālā recepte ir norādīta tieši tādā veidā, kādā tika saņemta no meistarīgās saimnieces, bet zemāk būs gatavošanas procesa apraksts.
Recepte:
- Mīkla: 240 (patiesībā 350*) g miltu,
- 50 g sviesta, 250 ml piena,
- 30 g cukura,
- 25 g rauga,
- 2 g sāls.
Visu sajauc kopā un pagatavo rauga mīklu. Kad mīkla paceļas, divas reizes to atspaida un ļauj vēlreiz uzbriest.
Pildījums:
- 200 g biezpiena,
- 1 olas dzeltenums,
- 2 karotes cukura,
- 1 karote miltu.
Pagatavošana: Veido apaļas asuškas ar biezpiena pildījumu, apsmērē ar olu, uzraudzē un cep. Tad gatavo mērci – 500 ml piena (pietiks ar 200 ml*) sajauc ar 200 ml saldo krējumu, pievieno cukuru pēc garšas (glāzi), visu uzvāra, pieber asuškas un uzvāra vēl.
Rupucinska asušku gatavošanas process:
Vispirms es sāku ar svariem, jo man patīk precīzi cipari. Šos svarus es kādreiz iegādājos būvmateriālu veikalā, lai ikdienā pagatavotu sev veselīgus, vegāniskus kokteiļus.
Es paņēmu 240 gramus miltu. Es neatradu 25 gramus smagu rauga kubiciņu, tāpēc izmantoju 7 gramus sausā rauga paciņu, kuru pievienoju miltiem. Iepēru iekšā 50 gramus sviesta un 250 ml silta piena. Pieliku klāt cukuru un dāsnu šķipsnu sāls. Iejaucu mīklu. Mīkla sanāca tik irdena, kā tā substance, kurā senāk lauku pļavās bērni sildīja kājas. Es piešāvu klāt miltus, lai mīkla kļūst puslīdz mīcāma. Lai sanāk apaļš skaitlis – miltu kopējais daudzums beigās bija 350 grami.
Pēc sajūtām asušku mīkla atgādināja picas mīklu. Mīcīju tik ilgi, kamēr mīkla pārstāja lipt pie rokām un pieskaroties sajutās viegli mikla.
Biezpiena masa sanāca precīzi kā receptē. 200 g biezpiena, 1 olas dzeltenums, 2 karotes cukura, 1 karote miltu. Pāri palikušo olas baltumu noliku bļodiņā uz galda malas.
Mīklas un pildījuma sanāca tik, cik attēlā.
Mīkla tika nolikta siltā vietā (atstāta uz galda pie plīts), pāris reizes uzrūga un pieauga apjomā. Pēc katra uzrūdziena mīkla saņēma pavāra dūri un noplaka. Gluži kā Markusa Rivas Eirovīzijas cerības.
Kad mīkla kārtējo reizi ietiepīgi uzrūga, viņa tika ņemta rokās, sadalīta reizinātājos un savelta mazās bumbiņās. Nosvēru bumbiņas – aptuveni 25 g smagas. Varēja būt vēl mazākas. Viss, kas lielāks – pēc cepšanas izskatīsies pēc batona un asuškas nesanāks.
Tad pienāca reize iesaistīt bērnus. Obligāti liku nomazgāt rokas ar ziepēm. Darba likums paredz, ka bērnus drīkst nodarbināt no 15 gadu vecuma. Taču likums atrunā tikai algotu darbu. Bezmaksas rukāšana vecāku labā netiek reglamentēta, tāpēc bērni tika iesaistīti bez sirdsapziņas pārmetumiem un nebaidoties likuma sankciju. Mīklas bumbiņas tika saplacinātas un piepildītas ar biezpiena masu.
Kad asuškas tika uzpildītas ar biezpienu, es tām atļāvu kādas 15 minūtes atpūsties. Sieva norādīja, ka asuškas ir pieļaujams taisīt arī bez pildījuma, jo tādas viņai bērnībā taisīja vecmamma. Es, protams, pateicos par vērtīgo padomu, pavīpsnāju par sievas vecmammas kulinārijas prasmi, un mēs ar sievu kādu laiku nerunājām.
Cepeškrāsns tika uzsildīta 200 grādus karsta. Asuškas saziedu ar sakultu olu. Kā jau īsts latgalietis ziešanai izmantoju silikona slotiņu. Atceros, ka manai vecmammai tādiem mērķiem bija zoss spārns, taču es labprātāk izvēlos modernākus risinājumus, kuri neliek domāt par nabaga sprostos turētiem putniem un citiem kažokzvēriem.
Asuškas krāsnī cepās aptuveni 15 minūtes. Es nevēlos norādīt precīzu laiku, jo pīrādziņu gatavība tika noteikta vizuāli. Tiklīdz tie sāka izskatīties brūni un garšīgi, tā tika izvilkti no cepeškrāsns.
Būtībā sanāca rauga mīklas pīrādziņi, kuri uzreiz bija gatavi ēšanai.
Par asuškām tos padara īpaša mērcīte.
Katliņā tika sajaukti 200 ml piena, 200 ml saldā krējuma un glāze cukura. Mērce tika karsēta vairākas minūtes, līdz mazliet sabiezēja. Pēc konsistences tā atgādināja šķidru ķīseli, bet pēc garšas – iebiezinātu pienu. Ja ņemtu piena un saldā krējuma proporcijas tā, kā tās ir norādītas oriģinālajā receptē, mērce sanāktu pārāk šķidra. Vismaz tā gadījās man, iespējams, piens tika iegūts no kalsnas govs.
Pats pēdējais gan secībā, gan loģikas ziņā bija iebērt pīrādziņus katliņā ar mērci un uzvārīt.
Un sanāca visnotaļ garšīgi. Asuškas pasniedzamas uz šķīvja, aplietas ar mērci un ēdamas ar galda piederumiem, lai nenotašķītos. Visvairāk garšoja bērniem.
Vērīgs lasītājs pamanīs, ka pēc biezpiena pildījuma pagatavošanas man palika pāri vienas olas baltums. Automātiski rodas jautājums – ko es ar to izdarīju? Atbildēšu godīgi. Trauks ar olas baltumu tika nejauši nogāzts uz grīdas, es to saslaucīju ar papīra dvieli un izmetu.
