Lai gan ideāli būtu katru maltīti apēst, kolīdz tā sagatavota, galvenās uzturvielas ledusskapī nezūd, norādīja sertificēta un praktizējoša māsa Klinta Stasjule, kurai ir arī izglītība uztura zinātnē.
Ēdiena gatavošana aizņem ne mazumu laika, un arī ilga stāvēšana pie plīts ne katram iet pie sirds, taču virtuvē pavadīto laiku var samazināt, ēdienu sagatavojot iepriekš.
Sondore vērtēja, ka pandēmijas laiks ir parādījis ēšanas un iepirkšanās paradumus citā gaismā. Tas, ka vairāk esam mājās, devis iespēju izanalizēt ģimenes ēdienkarti. Tas arī liek uzdot jautājumu, kāpēc ēst gatavošana liekas tik laikietilpīga, lai arī tā ir neatņemama dzīves sastāvdaļa.
"Iespējams, iepriekš kā patērētāju sabiedrība bijām paraduši neskatīties, neiedziļināties: ātri kaut ko nopērkam, ātri kaut ko apēdam," sprieda Sondore.
Lai samazinātu virtuvē pavadīto laiku un padarītu ēst gatavošanu patīkamāku, ir daudz paņēmienu, norādīja uztura speciāliste: “Šeit var ļoti daudz, ko darīt, skatīties, kā ir darījušas mūsu mammas, mūsu vecmāmiņas, – ēdiena sagataves, plānota ēdienkarte nedēļai un apzināšanās, kādus konkrēti produktus ēd mūsu ģimene. Un tad sākam plānot iepirkšanos 10 dienām, divām nedēļām.”
Stasjule arī mudināja samazināt iepirkšanās biežumu.
Plānot nedēļai vai divām ir burvīgi, bet viņai pašai vislabāk strādā plānošana trīs, četrām dienām, jo tas ļauj saglabāt elastību:
“Par to katrs var padomāt, patestēt, cik ilgam laikam [iepirkties] – nedēļai, desmit dienām vai trīs dienām –, un atrast to, kas strādā katram personīgi.''
Runājot par sagatavēm, viņa tās dala divās kategorijās: tās, ko iegādāties veikalā, piemēram, saldēti dārzeņi, vārītas bietes, un pašu gatavotas sagataves, kas ir jau gatavas maltītes vai, piemēram, sagriezti dārzeņi ledusskapī.
Atbildot uz jautājumu par to, vai iepriekš sagatavots ēdiens, kas stāv ledusskapī, nezaudē uzturvielas, Stasjule norādīja, ka jāizvērtē ieguvumi pret zaudējumiem:
“Ēdiena iepriekšēja sagatavošana vai sagatavju veidošana nav tas ideālākais variants, ideāli būtu, ja jūs katras brokastis, pusdienas, vakariņas gatavojat uzreiz un uzreiz ēdat, un puse šķīvja ir ar svaigi sagatavotiem salātiem. Taču te ir ikdienas realitāte – cik daudziem no mums ir laiks tiešām to darīt?”
“Jā, C vitamīns samazinās, produktus sagriežot, sagatavojot,” viņa atzina, “bet tikpat C vitamīns samazinās brokolī, kas stāv veikalā, jo gaismas, temperatūras ietekmē samazinās vitamīni.
Tad nu tomēr C vitamīns nav vienīgais, kāpēc uzņemam uzturu, galvenās uzturvielas ir olbaltumvielas, ogļhidrāti un tauki – to nemaina šī iepriekšēja sagatavošana.”
Stasjule atzina, ka viņai ēdiena sagatavošana un sagatavju veidošana ir veiksmīgi iekļāvusies ikdienā: “Nav tā, ka tas ir ideāls variants, bet es sev esmu to atzinusi kā pietiekami labu manā ikdienā.” Šī metode ļauj gan izvairīties no spontāniem, nepārdomātiem pirkumiem un liekas naudas tērēšanas, gan ļauj samazināt izmesto pārtikas daudzumu.
Abas raidījuma viešņas atzina, ka svarīgi saprast, kurus produktus mājās patērējam vairāk, kuri tātad ir nepieciešami nedēļai vai trīs dienām. Tāpat produktus var ne tikai sagatavot nedēļai vai trīs dienām, bet arī saldēt ilgākam laikam.
Sondore stāstīja, ka viņa saldē teju visu, ko gatavo. Tie, piemēram, ir gaļas buljoni, gaļas sagataves ar atzīmi, kad sagatavots. Viņa saldē arī dažādus sacepumus, tāpat arī maizi un atzina, ka nevar konkrēti pateikt, ko nedrīkst saldēt:
“Es domāju, ir ļoti mainījusies mūsu pieeja produktiem – drīkst, nedrīkst. Es viņus sasaldēju, ja nepatīk tā garša, nākamreiz vairs nesaldēju.”
Stasjule ieteica saldēt mazas porcijas un saldēšanai atbilstošos materiālos, tāpat jāpārbauda, vai saldētavā noregulētā temperatūra ir -18. Vienreiz atsaldētus produktus gan otrreiz nesaldē.
Vēl laika ekonomēšanai Sondore mudināja izmantot labus katlus, asus nažus un rīves, lai ir ērti gatavot. “Tā lēnā rīvēšana uz neasām rīvēm vai mazas kāpostgalvas griešana ar mazu nazīti padara procesu briesmīgu,” viņa piebilda.
