Pirms malkot tēju, ir jāsaprot, kādam mērķim un kurā dienas laikā to paredzēts darīt. Tējas zīmola "Apsara" vadītājs Ikars Keišs skaidroja, ka no rīta laba būs melnā vai zaļā tēja, jo tās sastāvā ir kofeīns.
"Tad dienas laikā jūs varētu dzert tēju, kuras sastāvā ir mate. Mate tēja paātrina kuņģa darbību, dod enerģiju un nosit apetīti," piebilda Keišs.
Pēcpusdienā un vakarā var turpināt malkot dažādas zāļu tējas, piemēram, kumelītes vai piparmētru, kā arī augļu tējas.
Jāizvairās dienas otrajā pusē no melnās un zaļās, kā arī mate tējas – tās sniegs papildu enerģiju, kas, visticamāk, traucēs iemigt.
Uzmanību jāpievērš arī tējas pagatavošanai izmantotajam ūdenim. "Apsara" saimnieks norādīja, ka pirms vārīšanas vecais ūdens no tējkannas jāizlej, tajā jāpilda svaigs šķidrums un tas jākarsē līdz aptuveni 75–80 grādu temperatūrai.
"Tas nozīmē, ka [jābeidz vārīt] tiklīdz jūs dzirdat pirmo burbuli," norādīja Keišs. "Parasti vāroties parādās tādi balti, balti sīki burbulīši. Tas ir tas brīdis, kad būtu jāgriež nost [tējkanna], nevis jāsagaida, kad tas automātiskais slēdzis izslēgsies. Tas būtu vislabākais veids, kā jebkuru krāna ūdeni pagatavot tējai."
Dzērienam arī jāļauj ievilkties. Visilgāk jāļauj iestāvēties baltajai tējai – tās būs četras līdz sešas minūtes. Nedaudz mazāk, proti, trīs līdz piecas jāatvēl melnajai, bet vismazāk – zaļajai tējai, kura ievilksies no vienas līdz trim minūtēm.
"Patiesībā zāļu tējām, maisījumiem ar augļiem, ar gabaliņiem nekāda baigā limita nav tāpēc, ka tur nekas nevar samaitāties," stāstīja Keišs. "Augļu tēja, var teikt, ir kā kompots bez cukura, kas iestāvas. Augļu tēja arī var stāvēt līdz rītam, būs foršs, auksts dzēriens. Par tām tējām, kas ir zālīšu tējas – tur gan nevajadzētu vairāk par kaut kādām 10 minūtēm [ļaut iestāvēties]."
Vārot zāļu tēju, īpašu uzmanību jāpievērš arī tam, cik daudz drogu liek vienā tējas tasē. Un ikdienas lietošanā labāk būtu tēju kombinēt no dažādiem ārstniecības augiem pavisam nelielā daudzumā.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Lietišķās farmācijas katedras ilggadēja docētāja Edita Romāne pamācīja, ka liepziedu un kumelīšu tējas terapeitiskais efekts sākas ar pusotru gramu drogas uz vienu tasi (150 ml) tējas: "Tātad ikdienā tas daudzums būtu mazāks par šo daudzumu. Piparmētru lapu gadījumā tie ir kādi trīs grami. Tātad daudzumam, ko mēs lietojam ikdienas tējā, ir jābūt mazākam par trim gramiem."
Intensīvāks dzēriena aromāts veidosies no smalki sadrupinātas tējas. Un iemesls tam ir tāds, ka garša no tējas lapiņām nāk tikai no to ielūzušajām daļām.
"Ja mēs paņemam lapu, kas aug uz koka jebkuram augam, tad lapai virspusē ir raga kārta, apakšā ir raga kārta un caur to raga kārtu ūdens nekādā veidā neievelkas," skaidroja Keišs, "stiprums no tās drogas neievelkas. Ievelkās tikai lūzuma vietā. Nu tā kā kokam – šķiedra salauzta. Un tagad sanāk tā – jo smalkāk ir salauzta tā droga, jo viņa vairāk procentuāli no sevis atdos to jaudu."
Tāpēc šāda, biežāk maisiņos dozēta tēja, var ievilkties ātrāk nekā beramā. Par to, kas labāka – beramā vai "maisiņu tēja" – nereti izvēršas karstas diskusijas. Priekšrocība šādam produktam ir tā, ka dzēriens ātrāk būs gatavs, atšķirībā no beramās tējas – dzēriena biezumus nebūs jānokāš, bet gan vienkārši no ūdens jāizņem maisiņš.
Taču paciņu tēja nereti ir plaša patēriņa produkts, kura kvalitātei jāpievērš īpaša uzmanība. Tā piemēram, jāpārliecinās, vai dzēriens nav aromatizēts.
Aromatizēta tēja ir tāda, kurai augļu vai ogu garšu piedod nevis pievienotas garšvielas un kaltētas dabas veltes, bet gan ķīmiski radīti aromatizatori.
Tāpat, izvēloties šādu produktu, Keišs mudināja uzmanīties no drogām tā sauktajos "zīda maisiņos": "Daudzi saka, tēja ir zīda maisiņos. [Tie nav] nekādi zīda maisiņi! Tēja ir celofāna maisiņos. Celofāns un karsts ūdens es nedomāju, ka ir baigi labā kombinācija."
Piramīdas formas tējas maisiņi kļuva populāri divtūkstošo gadu vidū. Tos tik tiešām neražo no zīda, bet gan – neilona. Un patērētājiem tika solīts, ka tieši šāds, inovatīvs iepakojums veicinās tējas ievilkšanos ātrāk, un krūzē nepaliks dažādi puteklīši un tējas pārpalikumi, kādi dažkārt tur nosēžas, malkojot beramo vai filtrpapīrā iepakoto dzērienu.
Taču laika gaitā tika atklāts, ka līdz ar katru šādas tējas krūzīti mēs iedzeram arī labi daudz mikroplastmasas. Tāpēc drošāka ikdienas lietošanai ir tēja filtrpapīra maisiņos.
Svarīgi, protams, ir tēju arī pareizi uzglabāt. Un vispareizāk to ir darīt tumšā un noslēgtā traukā istabas temperatūrā.
"Pagrabs tai nepatīk. Nevajag kopā ar zaptēm turēt. Ledusskapī nevajag turēt tēju. Saldētavā var turēt, bet tikai tādu tēju, kas ir hermētiski noslēgta – kas ir tās smalkās, dārgās tējas, kuras tur tuvu pie nulle grādiem. Tad tās saglabājas labāk. Pats galvenais, lai tējai klāt nav mitrums nekādā veidā," pamācīja Keišs.
