Par godu Latvijas simtgadei rīkotajā konkursā visām kūkām bija jābūt pēc iespējas latviskām - gan izmantojot Latvijas produktus, gan krāsas un simbolus. Interese par dalību konkursā bija daudz lielāka nekā cerēts, produkti tika pasūtīti vai ar draugu un radu palīdzību vesti no Latvijas.
Konkursa organizators Aigars Opihtins atzīst, ka sākotnēji bažījušies par ļoti mazu interesi, bet pieteicās 22 dalībnieki uz desmit vietām, arī divi puiši. "Mums bija desmit vietiņas, un tos, kuri pirmie pieteicās, tos mēs aicinājām piedalīties," pastāstīja Opihtins.
Žūrijas komisijas vadītāja Gunta Duka ar pieredzi šādu konkursu rīkošanā bija speciāli atbraukusi no Latvijas.
Veikumu vērtēja pēc četriem kritērijiem, pirmkārt idejas oriģinalitāti, jo ideja ir simboliska un konkursa noteikumi arī ir simboliski. "Tātad Latvijas simtgadei kūka, kurā attēlotas Latvijas krāsas, Latvijas raksti no dažādiem Latvijas novadiem, un, protams, prezentācija, kurā savīsies tas, ko katra konkursa dalībniece ir gribējusi ielikt savā kūkā. Noteikti garša, tas ir vissvarīgākais," prasības konkursantiem uzskaitīja Duka.
Konkursa dalībnieces ieradās jau ar izceptām kūkām, kas uz vietas tika dekorētas gan tradicionālos, gan visai neparastos veidos.
Skatītāju balvas ieguvēja Rasma Budiņa sacīja, ka "šī ir mana Latvijas vēstures grāmata". "Iekšpusē grāmatai es esmu izcepusi Latvijas zemi, tur ir četras kārtiņas, divas katrā pusē grāmatai, kuras reprezentē Latvijas novadus," ar savu cepumu iepazīstināja Budiņa. "Biešu pūderi, un drusku kakao, un ar balto cukuru samaisīju. Var tīri labi dabūt pareizās krāsas. Bet tā ir mana interese, es arī tekstīlijām krāsoju pati visas savas dzijas."
Viens no lielākajiem izaicinājumiem bija panākt īsto Latvijas karoga krāsu, jo bija pieteikts izmantot tikai dabīgās izejvielas, izvairoties no alerģiju izraisošiem produktiem.
Arī bērni varēja dekorēt tortes, taču atšķirībā no pieaugušajiem viņi to darīja uz papīra, krāsojot un līmējot. Pieaugušie savukārt tika izklaidēti ar dziesmām un meistarklasi deserta gatavošanā, ko pēc tam draudzīgi nogaršoja. Taču pirms degustēšanas katrai cepējai nācās izklāstīt savu kūkas koncepciju un atbildēt uz jautājumiem.
Konkursa uzvarētāja Ingūna Ziemele žūrijai stāstīja, ka Latvija viņai asociējas ar Latgali, rupjmaizi, dzērvenēm un biezpienu.
To visu uzvarētāja mēģināja ielikt savā kūkā. "Un, tuvojoties baltā galdauta svētkiem, es gribēju, lai tas vizuāli izskatās kā svētku torte, simbolizējot to, ka svētki tuvojas Latvijā," viņa piebilda.
Katrai kūkai bija savs cienītāju pulks. Pavārs Andris Cīrulis ļoti slavēja meduskūku. "Es pats tādas meduskūkas mājās cepu," sacīja pavārs.
Dalījās gan skatītāju, gan žūrijas domas, pēc ilgām diskusijām tomēr nācās pieņemt galīgo lēmumu. Balvas un goda raksti tika visiem dalībniekiem, taču par konkursa uzvarētāju tika atzīta torte ar nosaukumu "Baltais galdauts", balvā saņemot ne tikai virtuves kombainu, bet arī ceļojošo balvu un uzaicinājumu nākamgad piedalīties žūrijas komisijā.
Konkursa uzvarētāja Ingūna Ziemele neslēpa, ka uz panākumu cerēja. "Protams, ja jau tu piesakies tādam konkursam, tad jau kaut ko ceri. Bet īstenībā es gribēju atbraukt, paskatīties uz cilvēkiem, iepazīties ar latviešiem, kas šeit, Londonā," savu motivāciju atklāja uzvarētāja.
