Medus pamatēdienos
Tas, kā dažkārt pietrūkst uz eļļas bāzes gatavotai salātu mērcei, ir krēmīgums. Ja patīk saldskāba garša, krēmīgumu mērcei var piešķirt ar medu. Gatavojot saldskābo salātu mērci, kopā jāsamaisa medus, eļļa, nedaudz citrona sulas vai etiķis skābumam un sāls, pipari. Mērce lieliski papildinās, piemēram, svaigu kāpostu salātus.
Gatavojot dažāda veida gaļas ēdienus un gaļas glazūras, medus pievienošana ir klasika. To var darīt, ne tikai baudot ēdienus restorānā, bet gatavojot arī mājās, piemēram, cūkgaļas cepeti. Griķu vai kāds cits medus vienkārši jāpārsmērē pāri cepetim īsi pirms cepšanas beigām. Tas cepetim piešķirs kraukšķīgu garoziņu.
Medus ir izcils fermentēšanas materiāls, ko izmantot. Medū var fermentēt jeb raudzēt arī dārzeņus un garšaugus, piemēram, ķiplokus. Lai to izdarītu, jānomizo ķiploki, ķiploku daiviņas jāsaliek burkā, jāpievieno medus un jāatstāj istabas temperatūrā. Iegūto medu ar ķiplokiem var izmantot kā pamatu mērcēm, kā glazūru gaļas ēdieniem vai kā imunitātes stiprinātāju, vienkārši ik pēc pāris dienām apēdot pa karotei.
Medus konditorejas produktos
Medu var izmantot kā cukura aizstājēju, cepot dažādus konditorejas izstrādājumus.
Medus par cukuru ir saldāks, tāpēc jāatceras, ka tas jāizmanto par ceturtdaļu mazāk – ja nepieciešami 200 grami cukura, jāpievieno 150 grami medus.
Par ceturtdaļu jāsamazina arī šķidruma daudzums, jo medus absorbē mitrumu un pats ir mitrs. Uz katru ēdamkaroti medus, apmēram 40 gramiem, jāpievieno pustējkarote sodas, jo tas uzlabos tekstūru un tā nebūs par mitru.
Ko iesākt ar cietu medu?
Ja medus kristalizējies un kļuvis ciets, katlā jāuzkarsē ūdens līdz aptuveni 50 grādu temperatūrai, tad jānoņem no uguns. Cieši aizgriezta medus buciņa jāliek karstajā ūdenī uz 10 minūtēm, pēc tam jāatstāj istabas temperatūrā. Aptuveni pēc stundas medus atkal būs kļuvis dzidrs un staipīgs.
