Vēstule ar atmaksas pieprasījumu no "UniCredit S.p.A." Valsts kasē tika saņemta 25.jūlijā, un samaksa tika veikta nekavējoties.
Iepriekš šādu vēstuli ar lūgumu atmaksāt izsniegto kredītu saņēma AS „Liepājas metalurgs”, kas atbildēja kreditoriem, ka nav spējīgs šo maksājumu veikt.
“Dienā, kad aizņēmējs, par kura aizņēmumu sniegts valsts galvojums aizdevējam, nespēj izpildīt savas saistības pret aizdevēju attiecīgajā līgumā noteiktajā kārtībā, valstij Finanšu ministrijas personā iestājas saistības pret aizdevēju un prasības pret aizņēmēju nenokārtota maksājuma apmērā,” tā skaidrots Valsts kases izplatītajā informācijā medijiem.
„UniCredit” pieprasījumu VK skaidro ar to, ka ilgākā laika posmā nav bijis redzams nekāds progress no AS „Liepājas metalurgs” akcionāru un vadības puses uzņēmuma darbības atsākšanas veicināšanai.
Tomēr maksājuma pieprasījums valstij nav bijis negaidīts, jo par šādu iespējamo notikumu attīstības scenāriju liecināja AS „Liepājas metalurgs” „valdes un akcionāru pasīvā attieksme pret valdības ierosinātajiem glābšanas scenārijiem, kā arī iesniegtais nepilnīgais tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns”.
„UniCredit” banka vērsās pie valsts, kas ir galvotājs šim kredītam un lūdza izpildīt šo galvojuma saistības, kas izriet no kredīta. Daži no nosacījumiem bija tādi, piemēram, „Liepājas metalurgs” nespēj veikt savas saistības pret citiem kreditoriem. Kā zinām,s „Liepājas metalurgs” ir restrukturizējis savā laikā šādas saistības un ir parādā, piemēram, "Latvenergo". Tas ir viens no tīri formāliem iemesliem – saskaņā ar līgumu „UniCredit” bankai bija šādas tiesības,” skaidroja Valsts kases pārvaldnieka vietnieks Jānis Pone.
Līdz ar šo maksājumu valsts kļūst par nodrošināto kreditoru prasījuma pilnā apmērā. Un atkarībā no tālākās tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna virzības būs redzams, kādā veidā valsts atgūs ieguldītos līdzekļus – realizējot ķīlas no nestrādājoša uzņēmuma vai vienojoties ar AS „Liepājas metalurgs” par atmaksas grafiku gadījumā, ja uzņēmums atsāks savu darbību.
„Liepājas metalurgs” kredītsaistību atmaksa palielinās 2013.gada vispārējās valdības budžeta deficītu par 51,7 miljoniem latu jeb 0,3% no prognozētā šā gada IKP.
Kā norāda VK, kredīta atmaksa „Liepājas metalurgs” vietā ir klasificējama kā finansēšanas darījums bez ietekmes uz valsts budžeta finansiālo deficītu, jo šāds darījums formāli nav uzskatāms par naudas plūsmas izdevumiem. Taču atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai valsts galvoto kredītsaistību atmaksa AS „Liepājas metalurgs” vietā ir uzskatāma par vispārējās valdības sektora budžeta izdevumiem (kapitāla pārvedums), tādējādi tiešā veidā palielinot budžeta izdevumu apmēru bez atbilstoša ieņēmumu seguma šādu izdevumu veikšanai.
