ĪSUMĀ:
- Latvijā joprojām lielākā slepenība dronu jautājumā.
- Raidījuma "Kas notiek Latvijā?" un Aizsardzības ministrijas sarakste.
- Uzņēmēju domas dalās: no savas lomes neredzēšanas līdz – viss skaidrs.
- "Latvijai un Lielbritānijai nav pieredzes, lai vadītu šādu koalīciju," uzskata brīvprātīgais
- Bez valsts garantijām nevēlas ieguldīt ražošanas kāpināšanā.
Slepenība: dažādās valstīs dažāda drošība?
Sērijas "Dronu koalīcija un karš" pirmajā rakstā minētie piemēri no dažādām citām tā dēvētās dronu koalīcijas valstīm liecina, ka citviet publiski pieejama informācija gan par dronu modeļiem, gan skaitu, gan izmaksām, gan ražotājiem. Vēl viens līdzīgs piemērs ir šopavasar Ukrainas portālā publicētais apraksts līdz ar fotogrāfijām un video – par Igaunijas ražotāja "Threod Systems" izstrādāto dronu "EOS C03 VTOL" pirkumu par ziedotāju līdzekļiem, kopsummā par gandrīz 60 miljoniem grivnu jeb vairāk nekā 1,37 miljoniem eiro.
Kad jūlija sākumā Aizsardzības ministrija (AM) paziņoja, ka Ukrainai plānots piegādāt septiņu Latvijas ražotāju izgatavotus 2500 dronus četru miljonu eiro vērtībā, raidījums "Kas notiek Latvijā?" ("KNL?") uzdeva AM jautājumus par šo iepirkumu. Taču AM atteicās atklāt jebādu informāciju par iepirkumu procesu, ražotājiem, cenām un to, kāda veida droni iepirkti. Paziņojumā medijiem ir ļoti vispārīgs formulējums – "dažādu veidu un veiktspējas kaujas droni".
AM valsts sekretāra Aivara Puriņa parakstītajā atbildē slepenība pamatota ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu un tajā paredzēto izņēmumu par valdības atļauju informācijas nesniegšanai, ja tās izpaušana var radīt kaitējumu valsts drošībai. Atbildē par uzņēmēju iespējām teikts ļoti vispārīgi – "iepirkumos var piedalīties visi Latvijas vietējie uzņēmumi, kuriem ir tehnoloģiskā un industriālā kapacitāte nodrošināt Latvijas un Ukrainas dronu pieprasījumus. Uzņēmumi tiek atlasīti pēc konkrētā brīža aktuālajiem kritērijiem, kas var mainīties līdz ar jauniem drošības apsvērumiem". Viss notiekot "tiešā komunikācijā", pausts atbildē.
Ņemot vērā aizrobežu precedentus, kur publiskā informācija ir plašāka, lai gan drošības konteksts līdzīgs, Latvijā drošības apsvērumi AM ieskatā ir atšķirīgi. Saistībā ar to un vēl vairākām neskaidrībām sākotnējās atbildēs "KNL?" jūlija vidū nosūtīja atkārtotus jautājumus ar lūgumu izskaidrot atbildē teikto, taču līdz šī raksta publicēšanas brīdim atbilde nav sniegta. Ar pilnu saraksti var iepazīties šeit:
Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle komentāros "KNL?" slepenību aizstāv, piesaucot līdzību – kā viņai vectēvs mācījis, ka nevajag lielīties ar palīdzību citam, – tā arī nevajag krieviem visu izstāstīt.
Tomēr, ja loģiska ir slepenība attiecībā uz dronu tehnoloģiskiem vai citiem specifiskiem parametriem, no otras puses, pilnīga slepenība vispār neļauj vērtēt, vai ražotājiem bijuši vienādi nosacījumi, vai par attiecīgas klases droniem maksātas adekvātas cenas, vai iepirkumu apjoms ir proporcionāls ražotāju jaudām un iespējām, un galu galā, vai nav pazīmes par iespējamu korupciju, kas, kā daudzkārt vēsturē pierādījies, ir sērga, kas nepazūd arī kara laikā. Pēc pēdējo gadu iepirkumu skandāliem aizsardzības resorā – sākot ar Covid-19 aizsarglīdzekļiem pandēmijas laikā un beidzot ar tā saukto 220 miljonu pārtikas apgādes iepirkumu, nav pamata šādas šaubas izslēgt.
Uzņēmēji: starp projekta vadītāju ministrijā un plānotājiem koalīcijā
Publiski jau zināmi vairāki Latvijas dronu ražotāji, kuru droni palīdz Ukrainas cīņā pret Krieviju. Pērn jūlijā ziņots, ka ASV jaunākā militārās palīdzības pakete Ukrainai ietver arī Latvijas uzņēmuma SIA "Edge Autonomy Riga" izstrādātos dronus "Penguin". Tagad šī firma saņēmusi Lietuvas valsts pasūtījumu. Ukrainai paredzētos izlūkošanas dronus ražo Latvijas uzņēmums "Atlas Aerospace", kur nodarbināti arī Ukrainas kara bēgļi. Uzņēmuma "Origin Robotics" līdzdibinātājs Agris Ķipurs par militāro dronu ražošanu stāsta nesenā intervijā portālā "Delfi" un arī žurnāla "Ir" publikācijā par šo nozari. Maija sākumā plaši tika izziņots, ka uz Ukrainu sūta uzņēmuma "LV-Teh" dronus. Saistībā ar dronu tēmu minēts arī uzņēmums "Latvijas Mobilais telefons", kas sadarbībā ar Aizsardzības ministriju rīkoja hakatonu "Droni Ukrainai", un vēl citi.
Tikmēr AM paziņojumos par iepirkumiem no Latvijas uzņēmējiem tie vārdos nav nosaukti – vispirms tikai vēstīts par 135 droniem no trim ražotājiem, kas iepirkti par aptuveni miljonu eiro, pēc tam vairāk nekā 2500 dronu iepirkti no septiņiem ražotājiem par četriem miljoniem eiro. Tātad pirmajā gadījumā viena drona vidējā cena ir vairāk nekā 7400 eiro, otrajā – tuvu 1600. Ņemot vērā to, ka publiski daudzviet aprakstīts, ka FPV jeb "pirmās personas skata" dronu izmaksas lielākoties mērāmas trīsciparu skaitļos, var prezumēt, ka iepirkti ne vien vienkāršākie, bet arī lielāki un komplicētāki droni.
Februāra "KNL?" raidījumā aizsardzības ministrs, neatklājot nedz plānoto dronu skaitu, nedz atbildīgās personas, apgalvoja, ka ir skaidras gan iepirkumu specifikācijas saistībā ar ukraiņu vajadzībām, gan atbildīgie, kas organizē šo darbu, un tas viss apliecināts arī nesenā ministrijā notikušā sanāksmē par šo tēmu ar uzņēmēju dalību.
Arī vēlāk aizsardzības resora publiskie vēstījumi saglabā šo pozitīvismu, piemēram, martā portālā "Sargs.lv" publicētā informācija klāsta par labu partnerību ar uzņēmējiem gaidāmajos iepirkumos.
Šobrīd, komentējot gan tālaika, gan turpmākos procesus, uzņēmēju atsauksmes ir dažādas. Neoficiāli vairāki avoti, kas vēlējās palikt anonīmi, lai neradītu sev biznesa problēmas, par sākotnējo sanāksmi raidījumam stāstīja, ka pēc tās uzņēmējiem radusies sajūta, ka nav viena projekta vadītāja, kurš varētu pateikt, ko no katra sagaida – gan attiecībā uz dažāda veida droniem, gan elektroniku, gan no citu sastāvdaļu potenciāliem ražotājiem.
"Daļa uzņēmēju aizgāja mājās, saprotot, ka šeit lomu sev neredz," saka kāds uzrunātais.
Firmas "Origin Robotics" vadītājs un lielākais līdzīpašnieks Agris Ķipurs telefonsarunā ar "KNL?" bija nerunīgs par AM iepirkumu detaļām un sava uzņēmuma ražojumiem, tomēr atzina: "Man personīgi viss ir skaidrs. Ja ir vēlēšanās saprast, tad var". Atzinīgi vērtējot dronu koalīcijas iniciatīvu, viņš arī pauž, ka šajā procesā vēlas būt ne tikai piegādātājs, bet palīdzēt arī plānošanā un virzībā. Ķipura teiktais liek nojaust, ka viņu gadījumā runa vairs nav par daudzskaitlīgiem maziem droniem. "Mēs ražojam kaut ko ļoti atšķirīgu no tā, par ko raksta presē," viņš saka, uz jautājumu par salīdzinājumu ar FPV atbildot, ka runa ir par "citas veiktspējas tehnoloģijām".
Tikmēr citi uzņēmēji, kas arī iesaistīti dronu koalīcijas piegādēs, savos vērtējumos ir atturīgāki. Viens no viņiem, kurš startējis arī Lielbritānijas izsludinātajā dronu iepirkumā, min piemēru par sarunām ar britiem – iepirkuma īstenotāji jautājuši, kas vajadzīgs, lai saražotais apjoms būtu vairākkārt lielāks, un runa ir par tūkstošiem dronu. "Mēs neieguldīsim naudu, ja nebūs garantiju, ka šos dronus ņems," skaidro uzņēmējs.
Brīvprātīgie: biedrība neiederas valsts konceptā
Līdztekus valsts īstenotajiem iepirkumiem Ukrainas atbalstam ilga vēsture ir dažādu ziedotāju atbalstītajām brīvprātīgo aktivitātēm, kas arī radījušas dažādas pieredzes.
Jānis Ozols no Ukrainas atbalsta biedrības ir iniciatīvas "Savvaļas bites" idejas autors. Arī viņš piedalījies sanāksmē AM, bet kļuvis skaidrs, ka viņa sabiedriskā labuma organizācija, lai gan tai ir nodaļas ar biedriem pārdesmit valstīs, neiederas AM konceptā, kas paredz sadarbību ar uzņēmējiem. "Mēs paliekam ārpus finansējuma," saka Ozols un turpina dronu ražošanu, pateicoties privātajiem ziedotājiem. Šobrīd sasniegts apjoms 200 droni mēnesī, katrs izmaksājot ap 250 eiro. Dronu vienkāršuma un vieglās salikšana dēļ "Savvaļas bites" ieguvuši otro vietu nesenajā AM un SIA "Latvijas Mobilais telefons" rīkotajā ideju hakatonā. Tagad Ozols plāno uzņēmuma izveidi, lai varētu izpildīt dronu koalīcijas prasības.
"Latvijai un Lielbritānijai nav pieredzes, lai vadītu šādu koalīciju, tas jādara cieši kopā ar Ukrainu," saka uzņēmējs un fonda "Support Azov Latvia" dalībnieks Kārlis Krastiņš, kurš ar dažādas palīdzības sniegšanu Ukrainai nodarbojas jau kopš 2014. gada. Tostarp šā gada maija sākumā viņa pārstāvētais fonds Ukrainai nogādāja 103 Latvijā uzņēmuma "LV-Teh" ražotus dronus "Irsis". Viņš uzsver, ka karš mainījis domāšanu par mikroklases dronu nozīmi karā. Krastiņš saka, ka viņam zināmās dažas vienības frontē Ukrainā kopā mēnesī "iztērē" 5–7 tūkstošus FPV dronu. Viņš dronu kolīcija nepiedalās, taču pēc sarunām ar citiem uzņēmējiem secina, ka arī mikro klases dronu segmentā dronu koalīcijā ir jābūt gana kompetentiem un inovatīviem pasūtītājiem un izvērtētājiem, ņemot vērā komponenšu tirgu.
Jāpiebilst, ka daudzkārt izskan komentāri, ka lētāk dronus var izgatavot no Ķīnā ražotām sastāvdaļām, bet tas saistās arī ar piegāžu un drošības riskiem. "KNL?" neoficiāli zināms, ka viens no kritērijiem Latvijas ražotājiem AM iepirkumos esot Latvijā ražoto komponenšu īpatsvars. Tiesa gan, trūkst detalizētas informācijas, kā tieši tiek veikts izvērtējums, salīdzinoši starp dažādiem komponenšu segmentiem.
Attīstība: trūkst valsts garantiju
Viens no dronu ražotājiem sarunā ar "KNL?" uzsvēra, ka dronu masveida ražošana agrāk nav īstenota tāpēc, ka atšķirībā no līdzšinējiem pasūtījumiem par desmitiem dronu mēnesī jo īpaši būtu nepieciešamas garantijas turpmākai realizācijai lielos apjomos.
Aizsardzības ministrijas mājaslapā ir skatāma publikācija ar nosaukumu "Pieejamie instrumenti dronu industrijas attīstībai". Tomēr izrādās, ka tur minētais Ekonomikas ministrijas (EM) atbalsts drīzāk ir pieejams teorētiski.
Jau esošo, "Altum" administrēto atbalsta programmu ietvaros militārās industrijas ražotāji gan var pretendēt gan uz tiešiem aizdevumiem, gan uz "Altum" garantijām banku kredītu saņemšanai. Tomēr, kā KNL? atzina "Altum" pārstāve Sandra Eglīte, patlaban "Altum" "portfelī nav finansētu dronu ražošanas projektu".
Savukārt, kas attiecas uz atbalsta pasākumiem, kurus šā gada pavasarī potenciālajiem dronu iegādātājiem prezentējusi EM, divi no Ministru kabineta noteikumu projektiem, kas jāpieņem, lai ieviestu programmas, kuru ietvaros uzņēmumi varēs pretendēt uz aizdevumiem inovācijām un atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai, arvien vēl ir saskaņošanas stadijā. Turklāt neviena no šīm atbalsta programmām nav paredzēta specifiski dronu attīstīšanai, ražošanai vai tās paplašināšanai.
Arī "Latvijas Mobilā telefona" Aizsardzības un drošības biznesa vadītājs Kaspars Pollaks apliecina – garantiju trūkst:
"Tā ir zināma sāpe vispār kopumā industrijā, ja tas būtu, tas sakārtotu gan nozari, gan arī ļoti palīdzētu uzņēmējiem, ja būtu skaidras valsts garantijas, ka mēs, lūk, šādu daudzumu tādā periodā pirksim no jums, tad no jums. Bet diemžēl tas tā šobrīd nav."
AM paziņojumā jūlija sākumā teikts, ka AM "līdz gada beigām turpinās iegādāties Latvijā ražotus kaujas dronus, primāri no pirmās personas skatupunkta vadāmus FPV tipa dronus" un šogad "vairāk nekā 10 miljoni eiro ir paredzēti dronu iegādēm no Latvijas aizsardzības nozares". Taču paliek atklāts jautājums, ciktāl AM iepirkumu struktūra un apjoms atbilst ne vien Ukrainas vajadzībām, bet arī dronu koalīcijas ambīcijām un tam kvantitātes apjomam un kvalitātes spektram, ko Latvijā potenciāli varētu saražot, ņemot vērā, ka puse no augšminētajiem 10 miljoniem jau ir izmantoti. Jāatzīmē arī, ka pret aizsardzības nozares kopbudžetu šī summa nav diez cik liela – mazāk kā viens procents no vairāk nekā 1,2 miljardiem eiro.
Ciktāl ir skaidrība, kādai jābūt dronu industrijas lomai Latvijas Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstībā, – par to turpinājums sekos nākamajā sērijas "Dronu koalīcija un karš" rakstā.
