Raidījums "Kas notiek Latvijā?" ar šo rakstu uzsāk publikāciju sēriju "Kam tiek valsts budžets?", kurā sīkāk iztirzāsim valsts budžeta tapšanu un konkrētus izdevumus dažādās jomās.
Vajadzības pāri 2 miljardiem, fiskālā telpa izplešas
2023. gada valsts budžeta projekts ir izstrādāts, ņemot vērā valdības deklarācijā noteikto virsmērķi – ekonomikas transformācija labākai dzīvei, un prioritātes: valsts drošība un ārpolitika, izglītība, enerģētika, klimats un vide, konkurētspēja un dzīves kvalitāte. Tā 7. februārī, virzot pirmo savā vadībā izstrādāto budžeta likumprojektu apstiprināšanai valdībā, apgalvoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Tikmēr oponenti un dažādu nozaru organizācijas, kā zināms, kritizē, ka prioritāri nepieciešamais nav nodrošināts.
Formāli diskusijas par to, kā sadalīt papildu finansējumu dažādās jomās – kas galarezultatā sasniedza 710 miljonus eiro – Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") otrā valdība sāka nedēļu pēc apstiprināšanas, 2022. gada 22. decembrī, kad ārkārtas sēdē aiz slēgtām durvīm uzklausīja Finanšu ministrijas ziņojumus par aktualizētajām makroekonomiskajām prognozēm un ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem. Priekšvēsture šai sēdei aizsākās jau pērnvasar, kad resori pieteica pieteikumus finansējuma palielinājumiem – tie jau sākotnēji pārsniedza divus miljardus eiro, un pirmoreiz par tiem iepriekšējā valdība lēma oktobrī, konstatējot, ka "fiskālā telpa", neskaitot vienreizējus pasākumus, ir vien 95,1 miljons eiro.
22. decembra sēdes dokumentos fiksēts, ka prioritārajiem pasākumiem pieprasītā papildu finansējuma kopsumma tobrīd bija teju 2,233 miljardi eiro, tostarp ministrijas vēl pērnvasar iesniegušas prioritāšu sarakstus vairāk nekā 1,743 miljardu eiro apmērā, bet neatkarīgās iestādes pieprasījušas vēl gandrīz 489 miljonus eiro. Savukārt fiskālā telpa vairāk nekā dubultojusies – līdz 215,1 miljonam eiro. Valdības sēdes protokols liecina – tajā piedalījušies tikai ministri un daži Valsts kancelejas vadošie darbinieki, bet par prioritārajiem pasākumiem izteikušies vēl dažu neatkarīgo iestāžu vadītāji vai pārstāvji, piemēram, ģenerālprokurors Juris Stukāns un valsts kontrolieris Rolands Irklis.
Trīs nedēļas vēlāk, 13. janvārī, valdība jau atklātā sēdē lēma par 2023. gada valsts budžetā atbalstāmo papildu finansējuma pieprasījumu apstiprināšanu – kopumā vairāk kā simts pozīcijās ietvertu dažādu prioritāro pasākumu īstenošanai nolēma atvēlēt nedaudz vairāk kā 710 miljonus eiro. Tostarp 354 miljoni eiro paredzēti vienreizējiem izdevumiem, lielākoties valsts aizsardzības un drošības jomā, bet 356 miljoni eiro dažādām valsts nozīmes un resoru vajadzībām, ietverot visas nozares. Šajā sadaļā ietilpst arī pēdējās nedēļās plaši apspriestie 85,8 miljoni veselības aprūpei, kā arī daudzas citas pozīcijas, piemēram, 6,5 miljoni ANO pārstāvniecības ēkas Ņujorkā rekonstrukcijai vai 106 tūkstoši ceļa zīmēm lībiešu un latgaliešu valodās. No "vienreizējām investīcijām" lielākā daļa, 200 miljoni, paredzēta pretgaisa aizsardzības sistēmai, citas pozīcijas sakrīt ar iepriekš prasīto, ir arī palielinājums – piemēram, Iekšlietu ministrijas prioritāro pasākumu pieteikumā iekļautais speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādes finansējums par 21,83 miljoniem eiro pieaudzis līdz vairāk kā 23 miljoniem eiro.
Dienu pēc valdības sēdes, 8. februāra raidījumā "Kas notiek Latvijā?" Ašeradens centās atspēkot aizrādījumus par procesu, kādā tapis atbalstāmo prioritāšu saraksts.
Sarunas bez protokola, piedalās arī neievēlētie
"Pamatojoties uz valdību veidojošo partiju pārstāvju diskusiju rezultātā panākto vienošanos" – tāds pamatojums 710 miljonu piešķīrumiem fiksēts 13. janvāra valdības sēdes protokolā. Valdību veidojošo partiju politiķi sarunas par to, kuri no vēl iepriekšējās valdības laikā tapušajiem papildu naudas pieprasījumiem būtu atbalstāmi un kuri – ne, risinājuši laika posmā no 4. līdz 12. janvārim.
Raidījums "Kas notiek Latvijā?" vērsās pie "Jaunās Vienotības", Nacionālās apvienības (NA) un "Apvienotā saraksta" (AS), lūdzot sniegt informāciju par to, kā šīs sarunas par simtiem miljonu eiro sadali šā gada budžetā notikušas un vai tās ir protokolētas.
"Gatavojot valsts budžetu, notiek valdību veidojošo partiju pārstāvju, ministru darba tikšanās. Darba tikšanās netiek protokolētas," "Jaunās Vienotības" vārdā atbildēja tās pārstāve Silvija Reinberga. Vārds vārdā tādu pašu atbildi uz "Kas notiek Latvijā?" informācijas pieprasījumu sniedza finanšu ministra Ašeradena padomniece Kristīne Mennika.
Mazliet izsmeļošāku atbildi, kurā gan arī norādīts – diskusiju gaita nav dokumentēta, rakstiski sniedza "Apvienotais saraksts" (AS):
"Finanšu ministrija organizēja sarunas ar katru valdības ministru. Ministri vadījās no ministriju iepriekš sagatavoto vajadzību saraksta un valdības deklarācijā ierakstītajām prioritātēm attiecīgajā nozarē vai pārnozaru griezumā. Pēc vienas vai vairākām šādām divpusējām sarunām ar katru, tai skaitā ar AS deleģētajiem ministriem, sarunu rezultāti tika vairākkārt apspriesti koalīcijas sarunās, tos precizējot, ministriem un politiskajām partijām aizstāvot, diskutējot vai papildinot sarunās panākto rezultātu.
Koalīcijas sarunās no AS piedalījās – ministri, atkarībā no apspriestā jautājuma, bet gandrīz visās – iekšlietu ministrs Māris Kučinskis, Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns. Koalīcijas sarunas netika protokolētas."
Savukārt Nacionālās apvienības pārstāve Laima Melkina atklāja, ka apvienību vismaz dažās no sarunām pārstāvējis arī Saeimā neievēlētais Imants Parādnieks, kurš tagad ir NA Saeimas frakcijas konsultants: "Precīzu diskusiju skaitu un norises laikus būtu sarežģīti norādīt. Dažāda formāta tikšanās notika ļoti intensīvi un dinamiski, reizēm arī pārklājoties. Darbs pie budžeta veidošanas sākās jau pērn, bet pirmā koalīcijas pārstāvju tikšanās par budžeta prioritātēm notika 2023. gada 3. janvārī. NA dažādās diskusijās pārstāvēja ministri, partijas valdes priekšsēdētājs R. Dzintars, Saeimas deputāts U. Mitrevics, Saeimas frakcijas konsultants I. Parādnieks. Jāatzīmē, ka diskusijas notika atšķirīgos sastāvos, visi minētie pārstāvji nepiedalījās visās sarunās."
Necik vairāk skaidrības par diskusiju saturu nesniedz arī finanšu ministra Ašeradena atbildes uz Saeimas opozīcijas – "Progresīvo" jautājumiem. Uz jautājumu par to, kuras personas kurās diskusijās piedalījās, atbildēts, ka sanāksmēs piedalījies Ministru prezidents, ministri un valdību veidojošo partiju pārstāvji, bet uz prasību izsniegt sanāksmju protokolus – ka tādu nav.
PKC vērtējums punktu sistēmā un politiķu galalēmums
Nav gluži tā, ka nepastāvētu kritēriji, pēc kuriem izvērtēt ministriju iesniegto pieteikumu simtus. Balstoties uz rīkojumu, ko pērnvasar izdevusi vēl iepriekšējā valdība, arī iekļaušanai 2023. gada valsts budžetā pieteiktās prioritātes izvērtējusi gan Valsts kanceleja, gan Pārresoru koordinācijas centrs (PKC). Pēdējais ministriju ieceres vērtē, balstoties uz punktu sistēmu, proti, izvērtējot pieteiktā pasākuma atbilstību Nacionālajā attīstības plānā (NAP) noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem, valdībā jau apstiprinātajiem politikas plānošanas dokumentiem un valdības rīcības plānā noteiktajiem uzdevumiem. Augstākais vērtējums, ko iespējams iegūt, ir astoņi punkti. "Kāds no ieguldījumiem dos lielāku atdevi mūsu stratēģisko mērķu sasniegšanā, kāds mazāku," taujāts par šī izvērtējuma tapšanas mērķi, saka PKC vadītājs Pēteris Vilks.
Salīdzinot valdības sēdē izskatāmajiem dokumentiem pievienoto PKC sagatavotā vērtējuma tabulu ar Ministru kabinetā apstiprināto atbalstāmo prioritāro pasākumu sarakstu, secināms, ka daļa ar astoņiem un septiņiem punktiem novērtēto prioritāšu nav guvušas politiķu atbalstu, kamēr citas, kuru vērtējums ir zemāks, ir atbalstītas. Piemēram, Ekonomikas ministrijas prioritāro pasākumu sarakstā iekļautajai Jaunuzņēmumu nozares atbalsta programmai 2023. gada valsts budžetā plānots piešķirt tikai pusi no prasītajiem 400 tūkstošiem eiro, kamēr pieprasījums piešķirt naudu Ekonomikas ministrijas ēkai Brīvības ielā 55 apmierināts pilnībā. PKC izvērtējumā jaunuzņēmumu atbalsta programma ir novērtēta ar 8 jeb maksimālo punktu skaitu, kamēr prasība piešķirt naudu ēkas uzturēšanai – ar 0 punktiem.
Vilks apliecina – šādas "novirzes" notiek gadu no gada.
Tam esot arī objektīvi iemesli: "Jo tālāk katrs nākamais gads no tā brīža, kad pieņemts NAP, jo tās prioritātes var mainīties. Tas tā ir ikvienā investīcijā, ka rodas aktuālās vajadzības. Nu, piemēram, Covid-19, skaidrs, ka tas nav plānojams normālā investīciju procesā un tie ir ārkārtējie izdevumi. Tas pats attiecas arī uz aizsardzības izdevumiem."
Taču galvenais iemesls, kādēļ tā notiek, ir tas, ka galīgie lēmumi par to, kuras no iecerēm "pelnījušas" tikt atbalstītas ar finansējuma piešķīrumu, bet kuras – ne, tiek pieņemti politiski. "Tā politiskā diskusija ir diezgan sarežģīta, kur ir jāpanāk, kā apmierināt milzīgas vajadzības pret nepietiekamu resursu," sacīja PKC vadītājs, uzsverot – nav jēgas pateikt, ka prioritāte ir viss, taču mehānismam, kā "šķirot" pieteiktās vajadzības, tomēr būtu jāpastāv.
