"Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā "Eiropas Dzelzceļa līniju" (EDZL) valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs trešdien raidījumā "Kas notiek Latvija?" skaidroja, ka izmaksu optimizācijas vērtēšanai ir nolīgts ārvalstu konsultants. Tā uzdevums ir pārskatīt būvprojektēšanas vadlīniju prasības. Tāpat sadarbībā ar būvniekiem tiekot meklēti veidi, kā, mainot tehniskos risinājumus, samazināt būvniecības izmaksas.
"Piemēram, lidostā "Rīga" mainot tikai estakādes konstrukciju, kas arī ir saskaņā ar design guidelines, jo viņas neierobežo vienu konkrētu konstrukcijas tipu, mēs esam ietaupījuši jau šobrīd 11 miljonus."
Šis ietaupījums gan ir salīdzinoši neliels iepretim summām, ko būtu iespējams ietaupīt, pārskatot iepriekš izraudzīto trokšņu sienu risinājumu. Samazinot pieļaujamo trokšņu līmeni līdz tādam, kāds plānots pārējās Baltijas valstīs, tas ir, 55 decibeliem, tikai "Rail Baltica" trases ziemeļu posmā vien prognozētās izmaksas būtu iespējams samazināt par 450–500 miljoniem eiro. Savukārt izmantojot optimizēto risinājumu visā trases garumā, ietaupījums varētu sasniegt 600–700 miljonus eiro, lēsa EDZL valdes priekšsēdētājs.
Patlaban "Rail Baltica" pirmā posma prognozētās izmaksas pārsniedz 6,4 miljardus eiro, taču projektam līdz šim piešķirtais CEF un Eiropas Savienības (ES) militārās mobilitātes finansējums, kā arī ieplānotais valsts budžeta līdzfinansējums ir vien aptuveni 1,4 miljardi eiro. Teju 31% no šīs naudas jau iztērēts.
"RB Rail" valdes locekle Kitija Gruškevica diskusijā atzina, ka privātā investora meklējumi var ilgt vēl vairākus gadus, tādēļ paralēli papildu līdzekļu piešķīruma "lobēšanai" Briselē 2027.–2028. gadā pamattrases būvniecībai nepieciešamo naudu varētu būt jāmeklē arī valsts budžetā.
"Ir jāvienojas, ka Finanšu ministrija 2027.–2028. gadā kā minimums sniedz šo aizdevumu – 300 miljonus – pamattrases būvniecībai."
Arīdzan opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" deputāts, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs un EDZL valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka projekta tālākai īstenošanai nauda no valsts budžeta būs vajadzīga, piemēram, būvuzraudzībai un projektēšanas turpināšanai.
Tikmēr finanšu ministrs Arvils Ašeradens uzsvēra, ka tuvāko gadu laikā naudas "Rail Baltica" būvniecībai valsts budžetā nav. "Tur es naudu neredzu nākamos četros gados. Nekādu," viņš teica.
Tiesa, Finanšu ministrija varētu piekrist ES fondu pārdalei, kas ļautu "Rail Baltica" pamattrases būvniecībai Igaunijas virzienā novirzīt papildu finansējumu aptuveni 400 miljonu eiro apmērā.
