ĪSUMĀ:
- Droni NBS plānā – dažādām funkcijām.
- Analītiķis: vajadzīgs plāns B.
- 50 miljonu atbalsta programmu dronu ražotājiem vairs nesola.
- Bijušais ministrs mudina atvēlēt "lielāku kumosu".
- Kaimiņvalstīs iesaista brīvprātīgos un plāno apmācīt civiliedzīvotājus.
Latvijas plāns: gaisā, uz zemes, virs un zem ūdens
Līdz plāna pieņemšanai vienīgais stratēģiskais dokuments dronu industrijas jomā bija pērn pieņemtā Valsts aizsardzības koncepcija. Droni tajā minēti tikai vienreiz – saistībā ar Krievijas iespējamo uzbrukumu –, kas būtu ar fokusu uz "jaunām un lētām tehnoloģijām, īpaši droniem". Sadaļā par atturēšanu un aizsardzību par NBS attīstību vispārīgi teikts, ka viena no spējām ir noturība pret elektronisko karadarbību, un NBS ir jāattīsta bezpilota lidaparātu spējas.
NBS ilgtermiņa attīstības plāna publiskajā daļā nu lasāms, ka 2025.–2028.gadā līdzās lielākām summām citos segmentos 80 miljoni eiro "paredzēti dažāda pielietojuma jaunākās paaudzes bezpilota lidaparātu sistēmu ieviešanai NBS bruņojumā".
Infografikā, kas vizualizē NBS plānus, atsevišķi izdalīti "droni/FPV" izlūkošanai un kinētiskai iedarbībai, zemūdens droni atmīnēšanai, virsūdens droni vairākām funkcijām, kā arī izlūkošanai – "Penguin" droni, kas pazīstami kā Latvijas uzņēmuma "Edge Autonomy" produkts. Saistībā ar gaisa kuģu, dronu un raķešu satriekšanu izdalīta "vidēja rādiusa pretgaisa aizsardzība IRIS-T SLM un SLX" un elektromagnētiskā karadarbība, bez sīkāka atšfirējuma.
Taču nedz plāna tekstā, nedz "Vadlīnijās aizsardzības un drošības industrijas iesaistei aizsardzības spēju stiprināšanā" nav plašāka izvērsuma par iekārtu apjomiem vai par summas sadalījumu, vien dažādo virzienu apkopojums – "autonomie gaisa, sauszemes un jūras sensori novērošanas, izlūkošanas, mērķa noteikšanas un mērķa atpazīšanas funkcijām; bezpilota sistēmas kinētisko efektu nodrošināšana, vadāmā munīcija". Granti droniem minēti arī izpētes un pētniecības budžetā. Tiem šogad plānoti 600 tūkstoši eiro un vēl neprecizēta summa nākamgad.
Mārtiņš Vērdiņš: Der miera apstākļiem
LTV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" ("KNL?") aptaujātie uzņēmēji komentāros par NBS plānu bija ļoti piesardzīgi. Viens no viņiem, kurš vēlējās saglabāt anonimitāti, bija lakonisks: "Labi, ka kaut kas ir." Cita uzņēmēja ieskatā "šie ir tautai un krieviem domāti lasīšanai, kur nekā konkrēta nav." Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle rakstiskā komentārā pauda, ka "ir labas lietas, ir papildināmas," piebilstot, ka vēl gaida atbildi no ministrijas uz federācijas priekšlikumiem, taču sīkāk tos neatklājot.
Atklāti kritisks ir NBS rezerves kapteinis, militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš, kurš sarunā ar "KNL?" atkārto savā blogā varabungas.camp rakstīto: "Nezinu kā citus, bet mani mācīja, ka jaunus plānus kaļ, sākot ar iepriekšējo plānu izpildes analīzi". Viņš norāda, ka Latvijā parasti par šādiem plāniem neviens neatbild un neizvērtē to izpildi, jo to termiņa laikā nomainās vairākas vadības un NBS vadība.
2014. gadā, kad pieņēma iepriekšējo aizsardzības koncepciju, tā laika NBS vadītājs Raimonds Graube pauda, ka līdz 2020. gadam NBS varētu sasniegt minimālās pašaizsardzības spējas, bet Vērdiņš šaubās, vai tās ir sasniegtas. Viņš arī norāda, ka šādi plāni ātri noveco un neatbilst reālajai situācijai, tāpēc tie būtu regulāri, vismaz reizi gadā, jāpārskata.
Jaunpieņemto 12 gadu plānu Vērdiņš vērtē kā "nesteidzīgu", balstītu uz nozarei paredzēto budžetu un miera apstākļiem. Ņemot vērā daudz minēto nepieciešamību kritiskām situācijām būt gataviem jau pēc dažiem gadiem, viņš secina: "Tad šis plāns neder". Viņaprāt, būtu jārada plāns B saistībā ar riskiem īsākā termiņā.
Dronu jomā Vērdiņš atzinīgi vērtē akcentu par droniem, kas darbojas ūdenī, norāda, ka ne mazāk svarīgas ir pretdronu ierīces, bet kopumā uzsver, ka līdzās "dzelžiem" būtiski ir nopietni pievērsties spēju attīstīšanai apmācībās, jo "ienaidnieks labāk grib iznīcināt to, kurš ierīci vada", tāpēc vajadzīgi daudzi un gana emocionāli noturīgi dronu operatori. Jāpiebilst, ka NBS publicitātes ietvaros daudzkārt minēts majora Modra Kairiša vadītais NBS Gaisa spēku Mācību centrs, tomēr NBS ilgtermiņa plānā nav nekā konkrētāka par apmācību mērogiem tieši dronu jomā. Vērdiņš atzīmē, ka tehnoloģijas ātri noveco, tāpēc būtu racionālāk dronus iegādāties mazās partijās. Viņš lēš, ka vienam bataljonam ar trim rotām vajadzētu būt 200–300 dronu rezervei.
NBS komandieris Leonīds Kalniņš intervijā Latvijas Radio "Krustpunktā" pagājušajā nedēļā, atbildot uz jautājumu par to, kas NBS plānā domāts ar "jaunākās paaudzes lidaparātiem" izteicās, ka ir runa par funkcijām, "kas pēc iespējas vairāk var pārņemt tādas funkcijas, kas atbalstīs kājinieku apakšvienības uzdevumu izpildi", un tādi "pēc iespējas ātrāk jāiegādājas". Ģenerālleitnants nekonkretizēja nekādus iegādes skaitļus, bet novērtēja, ka bezpilota lidaparāti novecojot divu gadu laikā. Kalniņa skatījumā, šos lidaparātus ik pa diviem gadiem "vai nu uzlabosim, vai mainīsim".
Ekonomikas ministrija: programmu projektus atkārtoti saskaņo
Otrajā šīs sērijas rakstā jau vēstījām par solītajām atbalsta programmām dronu ražotājiem un to, ka uzņēmēji nevēlas attīstīt ražošanu, tajā ieguldot privātos līdzekļus, jo nav pārliecības par to, ka saražoto preci valsts pirks.
"KNL?" vērsās Ekonomikas ministrijā, lai noskaidrotu, vai vairāku mēnešu laikā ir noticis kāds progress attiecībā uz atbalsta pasākumiem dronu ražošanā. Ministrijas pārstāve Elita Rubesa rakstiskā atbildē skaidroja, ka Ministru kabineta noteikumu projekti, kas minēti iepriekšējā rakstā, valdībā varētu tikt iesniegti šā gada augusta nogalē un septembrī. Tas tādēļ, ka pēc diskusijām ar nozares asociācijām, kā arī Finanšu un Aizsardzības ministriju, notiek projektu atkārtota saskaņošana.
Savukārt attiecībā uz atbalsta programmām, kas būtu paredzētas specifiski dronu ražotājiem, vēl pavasarī prezentētā iecere par 50 miljonus eiro vērtas atbalsta programmas radīšanu esot "atdūrusies" pret ierobežotajām valsts budžeta iespējām. Tādēļ Ekonomikas ministrija izmantošot iespēju daļu no tās rīcībā esošā Eiropas Savienības struktūrfondu vai jau esošā valsts budžeta finansējuma veltīt duālā pielietojuma produktu izstrādei, pauž Rubesa.
Konkrēti – vēl šoruden tā dēvēto inkubācijas programmu ietvaros tieši duālās nozīmes produktu attīstītājiem plānots uzsaukums 2 miljonu eiro vērtībā. To plānots īstenot, izmantojot esošo biznesa inkubatoru tīklu. Attiecīgs Ministru kabineta noteikumu projekts šobrīd esot saskaņošanā.
Ekonomikas ministrijā secināts, ka duālā pielietojuma produktu attīstītāji šādas programmas tiešām izmanto. Proti, esošo inkubācijas programmu ietvaros "vismaz 10 komersanti attīsta duālas nozīmes produktus un tehnoloģijas, piemēram, bezpilota gaisa kuģu un to komponenšu ražošanu, integrēto digitālās elektrotehnikas shēmu modeļu izstrādi, kāpurķēžu mehāniskos transportlīdzekļus, sistēmu dronu atgūšanai ar izpletņu palīdzību".
Artis Pabriks: Dronu koalīcijā savējie jālobē
Jūlija beigās nodibināta Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācija, kurā iesaistīti vairāki zināmi uzņēmumi. Par tās vadītāju kļuvis bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņaprāt, šajā nozarē Latvija esot pārāka par Igauniju un Lietuvu, kas ir pamats pienesumam ekonomikai. Tāpēc nepieciešams sadarboties ar valsti un lobēt vietējos uzņēmumus, lai vairotu pasūtījumus. "Nevēlamies, lai NBS meklē produktus ārzemēs, ja tie ir uz vietas Latvijā," saka Pabriks.
Eksministrs uzsver ka dronu kolīciju kritizēt nevēlas, bet saka, ka tas, ko viņa organizācija vēlas redzēt, ir ilglaicīgi nacionālie pasūtījumi, "lai industrija zina, ka tuvākajos trīs gados būs tik un tik summas, tik un tik droniem". Pabriks uzskata, ka šobrīd pasūtījumi ir nelieli, ja salīdzina ar dronu kolīcijas pieejamiem līdzekļiem: "Dronu koalīcija ir Latvijas iniciēta, jābūt nopietnākam kumosam Latvijas ražotājiem".
Pabriks norāda, ka līdzās atbalstam Ukrainai arī par pašu NBS vajadzībām neesot skaidrības. "Industrijai nav atbilžu," saka Pabriks.
Citas valstis: ko plāno, pērk un pēta?
Latvijas plānus var vērtēt, arī salīdzinot ar citu valstu bruņoto spēku jaudas palielināšanu. Pirmajā šīs sērijas rakstā jau aprakstījām dažādus piemērus par to, ka informācija par palīdzību Ukrainai dronu jomā citviet ir daudz plašāka nekā Latvijā. Arī saistībā ar savu valstu armiju attīstību un to plāniem citās valstīs ir piemēri, kas Latvijā izpaliek vai par ko trūkst skaidrības.
Lietuvā ilgāku laiku armija izpelnījās kritiku par pienācīgas rīcības trūkumu dronu jomā, bet šopavasar Aizsardzības ministrija izziņojusi plānus par valsts bezpilota lidaparātu spēju stiprināšanu un "dronu ekosistēmu" – tostarp ar mērķi palielināt civiliedzīvotāju prasmes dronu vadīšanā, paredzot apmācīt ap tūkstoti cilvēku gadā. Savukārt iepirkumu jomā, ja sešu vietējo ražotāju dronu testēšana Ukrainā būs veiksmīga, tiek solīti iepirkumi pašmāju armijai.
Igaunijas armijā, iesaistot brīvprātīgos, strādā pie plašas pašmāju dronu un pretdronu rīku atjauninājumu programmas, kas mazina nepilnības, kas atklājas gan Ukrainā, gan Igaunijā – no maza radiusa darbības "Angry Hedgehog", kuros paredzēts izmantot arī mākslīgo intelektu mērķa sasniegšanai, līdz dronu atklāšanas sistēmai un lētu pretdronu raķešu izstrādei.
Somijas aizsardzības spēki jau 2022. gadā vēstīja, ka divu gadu laikā plāno iegādāties no 1000 līdz 2000 bezpilota lidaparātu par aptuveni 14 miljoniem eiro. Pērn tika ziņots par papildu ANAFI USA mikrodronu iegādi apmācībām par 3,1 miljonu eiro.
Polijas Bruņojuma aģentūra pērnruden ar uzņēmumu "WB GROUP" parakstīja līgumu par gandrīz 1700 "FlyEye" dronu iegādi līdz 2035. gadam. Šis ir Polijā izstrādāts un ražots bezpilota lidaparāts, ko armija izmanto jau kopš 2010. gada, un ražotāju mājaslapā plašāk aprakstīti iekārtu parametri un uzlabojumi.
"Reuters" pagājušajā mēnesī aprakstīja ukraiņu uzņēmuma "Swarmer" darbu tehnoloģijā, tostarp iesaistot mākslīgo intelektu dronu vadīšanā un cīņā ar tā dēvētajiem "džameriem" jeb traucētājiekārtām, tā cerot panākt mazākus dronu zaudējumus. Iepriekš tika aprakstīts britu firmas "Evolve Dynamics" darbs pie tehnoloģijām, kas neļautu Krievijai elektroniski traucēt Ukrainas armijas izmantotos dronus. Šī firma ir bijusi partneris arī Lielbritānijas Karaliskajiem jūras spēkiem un policijas struktūrām.
Tikmēr Latvijas NBS ilgtermiņa plānā, vismaz tā publiskajā daļā, lielāka konkrētība par apjomiem, konkrētu spēju droniem un tehnoloģijām netiek pausta. Aizsardzības ministrija sola, ka līdz septembrim tiks pabeigta Aizsardzības industrijas attīstības stratēģija – pagaidām vēl nevar prognozēt, vai tajā būs atbildes uz neatbildētajiem jautājumiem.
