Kas (ne)notika ar Krievijas dronu Latvijā? Astoņi neatbildēti jautājumi pirms Nacionālās drošības padomes sēdes

Kāpēc un kura informācija ir vai nav slepena?

"Ir absolūti pamatots, ļoti leģitīms pieprasījums no cilvēkiem, sabiedrības skaidrot, kā tas gadījās, kāpēc tas gadījās, kāda bija atbildes reakcija" – tā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs teica pēc NDP sēdes 10.septembrī, atzīstot, ka "bija vairāki jautājumi, kuros varēja vairāk skaidrot". Arī 1. oktobrī TV3 raidījumā "900 sekundes", runājot par šo tēmu, prezidents pieminēja "ne pārāk veiksmīgu skaidrošanu".

Tomēr aizvadītā mēneša laikā pēc pirmajās dienās izskanējušajiem skopajiem un pretrunīgajiem skaidrojumiem no Aizsardzības ministrijas (AM) un Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) vadības puses nekāda lielāka vai veiksmīgāka skaidrošana nav notikusi. Taču publiskas informācijas jau ir gana daudz, lai būtu pamats gan secinājumiem, gan spekulācijām, gan jautājumam – vai kaitējums, kas Latvijai un tās drošībai rastos, amatpersonām plašāk sniedzot informāciju, ir būtiskāks nekā kaitējums, kas arvien tiek nodarīts sabiedrībai, neatklājot sabiedrībai vairāk informācijas?

Preses konferencē 9. septembrī, diskusijā "KNL?" 11. septembrī un citos izteikumos medijos gan aizsardzības ministrs Andris Sprūds, gan NBS komandieris Leonīds Kalniņš lietoja atsauces "ierobežota informācija", "nevar sniegt informāciju", "neizplatāma informācija", "detaļās nevar iet", neprecizējot katras konkrētās informācijas tiesisko statusu. Neapšaubāmi, ka valsts noslēpumi ir, piemēram, pilna informācija par gaisa novērošanas sistēmu vai robežas apsardzības plāns pilnā apjomā – tie ietilpst valsts noslēpuma objektu sarakstā. Tomēr Krievijas drona ielidošana Latvijā bija valsts robežas un gaisa telpas pārkāpums, un valsts noslēpumus reglamentējošie tiesību akti neparedz visu ar robežpārkāpumiem saistīto klasificēt kā noslēpumu.  

"KNL?" septembra vidū AM un NBS nosūtīja dažādus jautājumus par Krievijas drona ielidošanu Latvijā, lūdzot gadījumos, kad netiek sniegta informācija, precīzi paskaidrot, kāds juridiski kurai informācijai noteikts noslēpuma vai ierobežotas pieejamības statuss. Līdz šī raksta publicēšanai AM neatbildēja, bet NBS 8. oktobrī saņemtās īsās atbildes lielākoties atsaucas uz klasificētu informāciju, tomēr katrā no atbilžu punktiem atsevišķi atsauces uz konkrētu tiesisko regulējumu izpaliek, atstājot atklātu jautājumu par to, vai nav pamats lielākai atklātībai. Publicējam pilnā apjomā NBS atbildes, no kurām daļa tiks apskatītas arī šīs publikācijas turpmākajās sadaļās:

NBS atbildes 8. oktobrī:

Bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks "KNL?" diskusijā arī atbalstīja lielāku atklātību un konkrētu informācijas sadaļu atslepenošanu: "Sabiedrība to zina, mēs to zinām, nav ko ākstīties. Par trajektoriju un lidojuma ilgumu – nu mēs varam šādas lietas atslepenot". "KNL?" lūdza "Sabiedrības par atklātību – Delna" direktores Ineses Tauriņas vērtējumu. Viņa, atzina, ka pārāk detalizēta informācija ar drona identificēšanu un kustību varētu būt apdraudējums valsts drošībai saistībā ar nedraudzīgu valstu interesēm, tomēr secināja, ka notikušais "ir jāskaidro un jānodrošina, ka sabiedrība izprot situāciju – nedrīkst ignorēt un atrunāties ar militāriem vai valsts noslēpumiem – tas vēl jo vairāk neveicinās sabiedrības uzticēšanos". Tauriņa arī uzskata, ka šis gadījums arī būtu jāizmanto, lai diskutētu par valsts noslēpumus regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

Kas notika pirms drona ielidošanas Latvijas gaisa telpā?

"Monitorējām situāciju no paša sākuma, kad tika redzēts kaimiņvalstī un mēs sākām viņam sekot," tā preses konferencē 9.septembrī teica Leonīds Kalniņš. Pēc tam viņš un Gaisa spēku komandieris Viesturs Masulis līdzīgi notikušo raksturoja arī raidījumos vairākos medijos. Tomēr izpalicis plašāks skaidrojums, kā novērtēta Krievijas drona lidojuma "priekšvēsture" pirms Latvijas gaisa telpas pārkāpuma – kas nesaraujami saistāms ar spriedumiem par to, kāds bija drona radītais apdraudējums.

"Shahed" tipa Krievijas militāro dronu izmantošanu pret Ukrainu ik dienu sociālajā tīklā "X" publisko konts ar nosaukumu "Shahed Tracker". Septembra beigās publicēta ierakstu sērija, kurā iztirzāti "Shahed" tipa dronu uzbrukumi Ukrainai naktī no 6. uz 7. septembri, tostarp publicētajās kartēs attēlots arī Latvijā nokritušā drona ceļš no Krievijas līdz Ukrainai, un pēc tam – eventuāli, pēc elektroniskās karadarbības ietekmes – virzienā uz Baltkrieviju.

Būtiski, ka "Shahed Tracker", kā arī Baltkrievijas "Hajun Project" publicētās kartes liecina, ka drons pāri Baltkrievijas un Latvijas teritorijām nav lidojis nemainīgi taisnā līnijā – netālu no Minskas tas pagriezies uz ziemeļaustrumiem, pēc tam turpinot ceļu uz ziemeļiem. Saskaņā ar "Geran-2" aprakstiem, tas aprīkots ar vadības bloku, kas virzībai uz noteiktu mērķi izmanto Krievijas "GLONASS" navigācijas sistēmu. Ja šis vadības bloks tika dezorientēts Ukrainas teritorijā, atklāts paliek jautājums, kas ietekmējis turpmāko lidojuma trajektoriju.

Ko (ne)varēja izdarīt Valsts robežsardze?

Robežsardze "novēro valsts robežai piegulošās sauszemes teritorijas, ūdeņus un gaisa telpu"  tā teikts Valsts robežsardzes (VRS) likumā. Kad 11. septembrī Iekšlietu ministrija (IeM) sniedza "KNL?" atbildes uz jautājumiem par iekšlietu dienestu rīcību notikumos saistībā ar Krievijas dronu, VRS paveiktais tika raksturots pieticīgi: "VRS veicot robežapsardzības procedūras, vizuāli netika fiksēts drons". Publicējam pilnā apjomā arī IeM atbildes, daļa no kurām arī iekļautas šīs publikācijas turpmākajās sadaļās:

IeM atbildes 11. septembrī:

15. septembrī intervijā TV3 raidījumā "Nekā personīga"  Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts pavērsa retoriku jau citādi: "Šajā gadījumā NBS nevērsās pie robežsardzes pēc palīdzības". Vēlāk, 27. septembra "Rīta Panorāmā" Pujāts teica, ka robežsardze informāciju saņēma no policijas, kad drons jau bija nokritis.

NBS atbildēs ir teikts, ka "par incidentu tika informētas atbildīgās valsts amatpersonas, tiesībsargājošās iestādes, NATO dalībvalstis un komandvadība", nekonkretizējot ne informēšanas laiku, ne to, kas ir tiesībsargājošās iestādes. Tomēr šādai kvalifikācijai nez vai atbilst VRS un arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Atklāts paliek jautājums – kāpēc, ja tiešām NBS monitorēja notiekošo vēl pirms drona vai citādi nosaucama objekta nelikumīgas ielidošanas Latvijas gaisa telpā, par to nekavējoties netika informēti robežsargi un VUGD.

No otras puses, jautājums ir par to, ko VRS var paveikt gaisa telpas kontrolē. Robežsargi ir iegādājušies pretdronu sistēmas, tomēr, atbildot uz "KNL?" jautājumiem, VRS atzina, ka šīs pārnēsājamās sistēmas nenosedz valsts robežu visā tās garumā. VRS priekšnieka publiskie izteikumi arī liecina, ka robežsargu rīcībā esošās sistēmas paredzētas darbībai pret cita veida droniem. Tiesa gan, VRS rīcībā ir arī helikopters, kas varētu veikt drona vizuālo identifikāciju. Taču šaubas par ātru reaģēšanu rada Pujāta intervijā "Rīta Panorāmā" teiktais, ka VRS iesaisti nosaka arī tas, "vai atrodas robežsargu helikoptera dežūrējošā apkalpe uz vietas". VRS nav sniegusi atbildes uz "KNL?" jautājumiem par to, kurās diennakts stundās VRS helikopters būtu pieejams.

Kā NBS monitorēja dronu un kāpēc neidentificēja vizuāli? 

NBS augstāko amatpersonu izteikumos pēc notikušā vairākkārt tika lietots vārds "monitorējām", sīkāk neatklājot, cik ilgi un kā tas noticis. Saskaņā ar "Shahed Tracker" trajektorijas versiju "Geran-2", iespējams, lidojis pāri Krāslavas pilsētai un ap 10 kilometru attālumā no Rēzeknes lidlauka, kur atrodas tāla darbības rādiusa "TPS-117" radars. Krišanas vieta ir gandrīz 100 kilometrus no Baltkrievijas robežas, un, ņemot vērā publiskos aprakstus par šo dronu maksimālo ātrumu līdz 185 km/h, drons Latvijas gaisa telpā tas pavadījis vismaz 30 minūtes. Nav informācijas, kādā augstumā drons lidojis – "Geran-2" varot sasniegt līdz 4000 metru augstumu, lai gan piemēros no prakses Ukrainā ir runa par zemāku lidojumu augstumu.

LTV raidījumā "Panorāma" publiskoja Gaigalavas pagasta zemnieka novērošanas kameras ierakstu, kurā fiksēta drona motora rūkoņa tuvu krišanas vietai – tajā ieraksta laiks ir pulksten 08.20, tātad drons Latvijas teritorijā varētu būt ielidojis neilgi pirms astoņiem no rīta.

Publiski zināms, ka NBS rīcībā ir dažādu veidu radari, kuru ražotāju specifikācijas arī ir publiski pieejamas. Atšķirībā no citiem, minētā "TPS-117" jeb "Audriņu radara" ražotāja specifikācijā nav norādīts, ka tas domāts bezpilota lidaparātu detektēšanai un monitorēšanai. Taču NBS rīcībā ir trīs pārvietojamie tālās darbības radari "TPS-77-MRR", kuru darbības radiuss ir vairāki simti kilometri un to funkcionēšanu "KNL?" raidījumā apliecināja NBS Gaisa spēku komandieris. NBS ir arī "Sentinel F1" radari un "Giraffe 1X" radari ar 75 kilometru radiusu, kā arī "PS-70" radars, kurus visus izmanto kopā ar pretgaisa aizsardzības sistēmām "RBS-70". NBS atbildēs jebko sīkāk par radaru darbību atteicās izpaust.

Jāatzīmē, ka paralēli NBS gaisa telpu monitorē arī Latvijas Gaisa satiksme (LGS). Kā "KNL?" noskaidroja LGS, tās primārais radars, kas atrodas Rīgā, paredzēts, lai izsekotu lidojošus objektus, kas lielāki par 2 kvadrātmetriem augstumā virs 1500 pēdām jeb nedaudz mazāk par puskilometru, taču tā darbības rādiuss nesasniedz Gaigalavu un Latgales novadus, pāri kuriem lidojis Krievijas drons. Savukārt vairāki sekundārie radari sedz visu valsti, taču fiksē tikai gaisa kuģus, kas aprīkoti ar transponderu – tātad tos, kas grib, lai viņus atpazīst. Tas, protams, nav Krievijas drona gadījums, tomēr NBS saziņā ar LGS varēja ātri pārliecināties, ka lidojošais objekts nav iepriekš pieteiktā lidojumā devies pilotēts lidaparāts, kam nefunkcionē sakari.

Dažādi avoti apliecina, ka radiolokācijas iekārtu informācijas precizitāte ir ierobežota, lai atpazītu konkrēto lidaparātu. Astronoms, fizikas doktors Juris Žagars "KNL?" uzsvēra, ka radarā ir redzams tikai "melns pleķis" un bez vizuālās identifikācijas nav iespējams pateikt, kāds objekts ir gaisa telpā. To pašu "KNL?" diskusijā iztirzāja arī Masulis un bijušais Gaisa spēku komandieris Aleksandrs Stepanovs:

Vizuālo identifikāciju var īstenot tikai gaisā, bet šajā sakarā arvien saglabājas pretrunas. "KNL?" diskusijā Masulis apgalvoja, ka NATO iznīcinātāji lido pārāk ātri, tāpēc "Geran-2" nevarētu identificēt. Tomēr tieši iznīcinātāji tika pacelti 17. septembrī, kad aizdomīgais lidonis izrādījās putnu bars. Jauna versija minēta NBS 8. oktobra atbildēs – tajās par iznīcinātāju izmantošanu teikts, ka "7. septembrī tas nebija nepieciešams". Kāpēc tā – nav skaidrojuma, jo izvērtējums klasificēts.

Tikmēr tā arī nav izskaidrots, kāpēc 7. septembrī šim mērķim gaisā nepacēlās neviens no NBS lidaparātiem. NBS rīcībā ir "UH-60M Black Hawk" helikopteri, "Pelegrin Tarragon" un "An-2 Colt" lidmašīnas.

Visbeidzot, IeM atbildēs teikts, ka pirmā informācija iekšlietu dienestiem 7. septembrī bijis telefona zvans no Gaigalavas pagasta iedzīvotāja uz numuru 112 plkst. 09.57, un pēc tam laikā starp iedzīvotāja informācijas nodošanu un šīs informācijas nodošanu Militārajai policijai, Valsts policija nodrošināja norīkojumu uz notikuma vietu, neidentificētā objekta meklēšanas pasākumus, notikuma vietas norobežošanu un apsardzību. Nav zināms precīzs pulksteņa laiks, cikos jebkādu NBS struktūru pirmie pārstāvji ierādās notikuma vietā, tomēr iepriekšminētais liecina, ka tas noticis vairākas stundas pēc drona nokrišanas. Kas rada jautājumu – ja NBS tik rūpīgi monitorēja lidošanu, kā stāsta vadība, kāpēc tik ilgi, gaisā vai uz zemes, nemonitorēja nokrišanas vietu.

Kādus draudus radīja Krievijas militārais drons un kāpēc to nenotrieca?

Kalniņš  preses konferencē pēc incidenta sacīja, ka, "lai pieņemtu lēmumu par objekta iznīcināšanu, ir noteiktas procedūras un tajās ietvertas, ka jābūt pilnībā pārliecinātam. Vispirms jāpārliecinās, ka lidaparāts nav kaujas lidaparāts un nenes draudus valstij."  Savukārt 11. septembra raidījumā "KNL?" komandieris atsaucās uz rīcību atbilstoši Nacionālās drošības un Aviācijas likumiem.

Nacionālās drošības likumā 23.6. pantā ir noteikts, ka valsti apdraudoša situācija ir pret Latviju īstenota pretlikumīga ārvalsts militārā darbība, tostarp bezpilota gaisa kuģa pretlikumība iekļūšana vai atrašanās mūsu valstī. Šis pants paredz, ka NBS sadarbībā ar citām iestādēm veic pasākumus, lai novērstu valsts apdraudošo situāciju. Savukārt šī paša likuma 11. pants paredz, ka aizsardzības ministrs pieņem lēmumu par kaujas darbību veikšanu "galējas nepieciešamības gadījumā, lai novērstu kaitējumu nacionālās drošības interesēm un ja ir pamats uzskatīt, ka gaisa kuģis tiek izmantots kā ierocis cilvēku iznīcināšanai".

Arī likumā "Par aviāciju" definēta NBS komandiera, gan ministra loma. Komandieris vai viņa pilnvarota persona var pieņemt lēmumu par bezpilota gaisa kuģu piespiedu nosēdināšanu vai iznīcināšanu, ja attiecīgais lidojums veikts, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto lidojumu aizliegumu virs militārajiem objektiem vai to tuvumā, kā arī citās lieguma teritorijās. Savukārt ministra kompetence šajā likumā ir analoga Nacionālās drošības likumā noteiktajam.

Nav pamata šaubām, ka Krievijas drona ielidošana Latvijā bija militāru darbību rezultāts. Ja patiesībai atbilst "Shahed Tracker" versija par drona izlidošanas vietu un trajektoriju, Krievijas drons līdz nokrišanai Latvijā nolidojis apmēram 1700 km. Publiskos aprakstos redzams, ka tieši šāds attālums minēts kā maksimālais, lai gan citos avotos minēti 2500 km. Tomēr ir pamats pieņemt, ka bija prognozējama drīza drona krišana pēc Latvijas robežas šķērsošanas, kas, ņemot vērā drona gabarītus un kaujas galviņu ar sprāgstvielām, rada acīmredzamus riskus.

Tomēr – kas, kā un kad kvalificējis un vērtējis apdraudējumus un drona notriekšanas iespējas, arvien ir atklāts jautājums. Plašu rezonansi izsauca Masuļa formulējums preses konferencē, ka "drons nebija ar ļauniem mērķiem," Kalniņam piebilstot, ka "atklāta eskalācija pret Latviju nav fiksēta. Secinājām, ka nebija mērķēts pret Latviju."

Bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons intervijā "Panorāmā" aiznākamajā dienā pēc drona nokrišanas teica, ka NBS jābūt veiktam risku izvērtējumam, uz kā pamata pieņemts lēmums nenotriekt dronu. Ministrs Sprūds dienu vēlāk intervijā "Delfi TV" pauda uzticēšanos NBS, sakot, ka "visi riski, apdraudējumi, iespējas tika ņemtas vērā". Savukārt bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks "KNL?" diskusijā vērtēja: "Shahed" drona parādīšanās Latvijas teritorijā nenoliedzami apdraud mūsu valsti un mūsu cilvēkus".  

"KNL?" lūdza Saeimas Juridisko biroju vērtēt minētos likumu pantus kontekstā ar dažādajiem izteikumiem. Atbildē teikts, ka abos likumos minētās ministra pilnvaras neattiecas uz bezpilota gaisa kuģiem. Tikmēr starptautisko tiesību eksperts, Latvijas Universitātes lektors Māris Lejnieks, atbildot uz "KNL?" jautājumu par šo pantu attiecināšanu arī uz bezpilota dronu, to vērtēja atšķirīgi: "Ja aizsardzības ministra rīcībā ir informācija par drona militāro raksturu vai kaut vai saprātīgas šaubas par to, tad – jā." Saistībā ir interpretāciju par galējo nepieciešamību un lemšanu par kaujas darbību veikšanu, viņš atkārtoti formulēja, ka "ir jābūt saprātīgām šaubām par iespējamo militāro kaitējumu".

Kāpēc neinformēja iedzīvotājus par draudiem un spridzināšanu?

NBS komandieris Leonīds Kalniņš 11. septembra "KNL?" sacīja, ka saistībā ar virs Latvijas lidojošo Krievijas kaujas dronu NBS neapsvēra pašvaldību un iedzīvotāju apziņošanu, jo "mēs nodarbojāmies ar gaisa kuģa atpazīšanu, rekognizēšanu, monitorēšanu. Par ko uztraucās pašvaldības – tās ir lietas, kuras saistītas ar civilo aizsardzību vai lielu to apdraudējumu."

Iekšlietu ministrijas atbildes "KNL?" liecina, ka arī VUGD nav bijis informēts par drona atrašanos Latvijas gaisa telpā. Lai gan pašreizējais regulējums par agrīnās brīdināšanas sistēmu paredz, ka VUGD "informāciju par kastrofu vai katastrofas draudiem saņem no starptautiskajām organizācijām, valsts un pašvaldību institūcijām". Katastrofa likuma izpratnē ir notikums, kas apdraud cilvēku dzīvību vai veselību – attiecīgi  informācijas nesniegšana būtu pamatota vien tādā gadījumā, ja novērtēts, ka šādu katastrofas draudu nav bijis.

Vēlāk pilnvērtīgas apziņošanas trūka tās pašas dienas vakarā, kad notika drona kaujas galviņas spridzināšana – atbilstoši Rēzeknes novada domes priekšsēdētāja Monvīda Švarca un vietējo iedzīvotāju liecībām mediju sižetos, apziņoti vien dažu māju iedzīvotāji. Tikmēr, pēc Kalniņa vārdiem, NBS Zemessardzes 3. Latgales brigādei bija šāds uzdevums, sakot, ka "drošības zona, kas jāapziņo šīs spridzināšanas laikā" ir 3–5 kilometru radiusā. Kāpēc tas nenotika, kas par to atbildīgs – pienācīga izskaidrojuma tā arī nav bijis.

Kas izmeklē drona incidentu?

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds "KNL?" diskusijā teica, ka NBS un ministrijas kopīgas izmeklēšanas termiņš ir 26. septembris. Tomēr nedz septembra beigās, nedz oktobra sākumā nav nekādas informācijas par izmeklēšanas rezultātiem. NBS 8. oktobra atbildēs teikts, ka "dienesta pārbaude ir noslēgusies un tās rezultāti ir nodoti Aizsardzības ministrijai. Taču dienesta pārbaude nekādi nav neatkarīga izmeklēšana. Kas, ko un kādā statusā ir izmeklējis vai vēl izmeklē, un vai daļa no izmeklētā tiks atslepenota, par to ministrs pagaidām klusē.

Sākotnēji, trīs dienas pēc drona nokrišanas, Valsts policija "KNL?" apliecināja, ka arī veic izmeklēšanu: "Valsts policija arī savas kompetences ietvaros skaidro notikušā apstākļus, bet plašāk nevaram komentēt." Savukārt nākamajā dienā IeM atbildēs jau teikts, ka "šobrīd procesuālas darbības nodrošina NBS atbildīgās iestādes". Tālāk par šo pretrunu atbildes netika sniegtas, un nav arī nekādas informācijas, kāda procesuālā regulējuma ietvaros un pēc kādas kvalifikācijas kādas darbības notikušas.

Kādas ir militārās un civilās izmaiņas pēc 7. septembra?

Arī par šo tēmu var spriest lielākoties pēc  fragmentāras informācijas.

Pēc drona nokrišanas gan ministrs, gan NBS pārstāvji teikuši, ka uz pierobežu nosūtītas vienības pretgaisa spēju pastiprināšanai. Tomēr nav pilnvērtīgas atbildes, ciktāl ar to būtu pietiekami līdzīgā situācijā. Aizsardzības resora izveidotajā portālā "Sargs.lv" reportāžā septembra beigās aprakstīts, kā Latgalē pēc 7. septembra incidenta izvietotas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Publikācijā aprakstīts, kā NBS Gaisa spēku Pretgaisa aizsardzības diviziona komandieris majors Imants Kleinbergs izrāda tuvās gaisa telpas novērošanas digitālo radaru, kas sniedz datus mobilajām pretgaisa aizsardzības raķešu RBS-70 kaujas grupām. Taču izpaliek pilns skaidrojums par radara darbības rādiusu, līdz ar to – austrumu pierobežas gaisa telpas "segumu" un iepriekš aprakstīto vizuālo identificēšanu. "Mūsu uzdevums pēc radaru datu saņemšanas ir atpazīt mērķi. Ja izpildās visi kritēriji, ja tas ir militārs mērķis – šajā gadījumā militārs drons – un iedarbojas apstākļi, pie kuriem tas jānotriec, mēs esam gatavi to notriekt," paudis Kleinbergs. Par kādiem kritērijiem ir runa un kā notiks atpazīšana, sīkāks skaidrojums izpaliek.

NATO kontekstā vairākas amatpersonas – gan NBS komandieris, gan Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs, eksministrs Raimonds Bergmanis – publiski ir pauduši, ka panākti uzlabojumi. "Algoritms lēmumu pieņemšanas ķēdē ir saīsināts, vienkāršots, kas dod mums iespēju būt daudz efektīvākiem. Arī tā kontingenta, kas atrodas Lielvārdē, viņu izmantošana ir paplašināta," – tā "Rīta Panorāmā" pauda Kalniņš. "Īsā laikā esam samazinājuši komandķēdi, mēs varam šeit uz vietas lemt NATO patrulēšanu, nav vairs garā komandķēde," teica Bergmanis TV24 raidījumā "Kārtības rullis". Taču tas nesniedz skaidrību saistībā ar iepriekš aprakstītajām pretrunām par NATO iznīcinātāju pacelšanu dronu identificēšanai.

Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs Monvīds Švarcs raidījumam "KNL?" apliecināja, ka 17. septembrī, kad iznīcinātāji tika pacelti aizdomīgā objekta dēļ, kas izrādījās putnu bars, pašvaldību par iespējamu apdraudējumu un notiekošo apstākļu skaidrošanu informējis Latgales reģiona pārvaldes Valsts policijas pārstāvis. Taču vietvaras pārstāvis nav informēts, vai notikušais ir regulējumu un algoritmu izmaiņu rezultāts, vai esošo priekšrakstu citāda interpretācija.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs saistībā ar gaidāmo Nacionālās drošības padomi teica, ka jāsagaida ministra un dienestu ziņojumi, "civilās aizsardzības jomā nav pietiekams progress" un  "ir lietas, kas uzlabojamas aizsardzības sistēmas un NBS iekšienē". Tas, vai Krievijas drona epopeja noslēgsies arī ar slepenās un atklātās informācijas proporciju maiņu, arī arvien ir neatbildēts jautājums. Taču tieši no tā atkarīgs, vai būs iespēja novērtēt fundamentālu jautājumu – vai Latvijas amatpersonas sabiedrībai nemeloja.