Atbilstoši valsts atalgojumu sistēmai, pērn Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, premjera, Satversmes un Augstākās tiesu priekšsēdētāju maksimālā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas bija 7962 eiro, bet šogad pieauga līdz 8440 eiro. Tātad pērn gada alga bija 95 544 eiro. Normatīvais regulējums šīm augstākajām amatpersonām paredz vēl dažādus piemaksu un reprezentācijas izdevumu nosacījumus. Visu konkrēto personu saņemtās summas nevar salīdzināt pilna gada apjomā, jo pērn mainījās gan prezidenti, gan Saeimas spīkeri, gan premjeri. Pilnu gadu savos amatos pērn strādāja tikai abu tiesu vadītāji, kuru pilnās atlīdzības pērn bijušas attiecīgi nedaudz vairāk nekā 107 tūkstoši un nepilni 109 tūkstoši eiro.
Tikmēr valsts sekretāru mēnešalgu intervālus nosaka atbilstoši valsts un pašvaldības institūciju amata katalogam, kurā šīs amatpersonas iekļautas vislabāk apmaksātajā – 17. mēnešalgu grupā. Pērn šajā grupā algas minimums bija 4190 eiro, bet maksimums – 6883 eiro jeb 82 596 gadā.
"Kas notiek Latvijā?" (KNL?) apkopoja publiski pieejamos amatpersonu deklarāciju datus par visu ministriju valsts sekretāru saņemto atlīdzību 2023. gadā. Dažās ministrijās gada laikā iestāžu vadītāji mainījās un nestrādāja amatā pilnu gadu, tāpēc KNL? salīdzināja vienpadsmit valsts sekretāru atlīdzības, aprēķinā iekļaujot šo amatpersonu saņemto pamatdarbā, kā arī valsts vai pašvaldību kapitalsabiedrību padomēs un ostu vai speciālās ekonomiskās zonas valdēs, bet neiekļaujot dažādus citus ienākumus augstskolās un citur. Tie neveido būtisku īpatsvaru.
Bānei vairāk nekā 161 tūkstotis, Valantim gandrīz 132 tūkstoši eiro
Atšķirībā no Valsts prezidenta un citām valsts augstākajām amatpersonām valsts sekretāriem likums neliedz saņemt atlīdzību arī valsts kapitālsabiedrību padomēs vai ostu un speciālo ekonomisko zonu valdēs. Aizvadītajā gadā seši no vienpadsmit valsts sekretāriem saņēmuši atlīdzības arī šādos posteņos, kā rezultātā četri no viņiem kopsummā gadā saņēmuši vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Turklāt diviem no šiem valsts sekretāriem atlīdzības tikai viņu vadītajās ministrijās, nepieskaitot otro algu, pārsniedza Valsts prezidenta mēnešalgu.
Līdere ir Finanšu ministrijas ilggadējā valsts sekretāre Baiba Bāne, kura kopsummā saņēmusi vairāk nekā 161 tūkstoti eiro - 119 525 eiro ministrijā un 41 881 eiro Rīgas Brīvostas valdē.
Otrais ir Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, ar gandrīz 132 tūkstošiem. Tostarp ministrijā atlīdzība bija mazliet mazāka par prezidenta un premjera algu – 93 036 eiro, taču klāt nākuši vēl 38 904 eiro Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdē.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra Edvīna Balševica atlīdzība ministrijā bijusi lielāka – 96 837 eiro, bet papildu ienākumi, kas saņemti Skultes ostas valdē, gan bijuši mērāmi tikai simtos, tāpēc kopsummā viņa atlīdzība starp valsts sekretāriem ir piektajā vietā.
Trešais bijis Jānis Garisons, valsts sekretārs Aizsardzības ministrijā, kur viņš saņēmis 85 805 eiro, bet vēl 36 186 – kā valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" padomes priekšsēdētājs.
Ceturtais no "simts tūkstošu kluba" bija šī raksta sākumā citētais agrākais Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs. Viņa kopējā atlīdzība pārsniedz 105 tūkstošus eiro, tostarp Zemkopības ministrijā atlīdzība nav sasniegusi maksimumu un bijusi 69 310 eiro, bet akciju sabiedrībā "Rīgas siltums" kā padomes loceklis viņš saņēmis vēl 36 186 eiro.
Sestā no valsts sekretāriem, kas pērn saņēmuši atlīdzību kapitālsabiedrībās vai ostās, bijusi Ilonda Stepanova Satiksmes ministrijā – līdzās 73 304 eiro ministrijā, vēl 8060 eiro viņa saņēmusi Skultes ostā.
Citi – zem viduspunkta un bez padomēm vai valdēm
Tikmēr starp pārējiem valsts sekretāriem, kuriem otras algas nav bijis, augstākā atlīdzība bijis Iekšlietu ministrijas valsts sekretāram Dmitrijam Trofimovam – 80 753 eiro.
Viszemākā atlīdzība - 58 667 eiro – bijusi Kultūras ministrijas valsts sekretārei Dacei Vilsonei. Šāda atlīdzība vidēji mēnesī krietni atpaliek no mēnešalgu intervāla viduspunkta un ir 2,75 reizes zemāka par atlīdzību kopsummu kolēģei Finanšu ministrijā. Nepilnus sešus tūkstošus vairāk – 64 439 eiro – saņēmis Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs, kuram bija otrā zemākā atlīdzība.
Aptuveni valsts sekretāra algu viduspunkta apjomā atlīdzība bijusi Ārlietu un Labklājības ministriju valsts sekretāriem Andrim Pelšam un Ingum Allikam – attiecīgi 72 167 eiro un 72 730 eiro.
Jāatzīmē, ka par valsts augstāko ierēdni sauktais bijušais Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis šajā sarakstā arī ir vidusdaļā ar 73 950 eiro, kas vidēji mēnesī ir nedaudz virs algu intervāla viduspunkta.
Labāk atalgotajiem arī krietnas piemaksas un prēmijas
Kā redzams attēlā, četriem no valsts sekretāriem atlīdzība ministrijās pārsniedz gada algas maksimumu mēnešalgu grupā. KNL? jautāja attiecīgajām ministrijām, cik liela bijusi valsts sekretāru ikmēneša alga, bet cik – piemaksas vai prēmijas.
Klikšķināt, lai palielinātu:
Ekonomikas ministrijā atbildēja - valsts sekretāram Valantim piemaksas, pabalsti un prēmijas bijuši 28,7% no kopsummas, tas ir, 26 738 eiro. Līdz ar to algā izmaksāti 66 298 eiro.
VARAM valsts sekretāra Balševica gada alga bijusi 71 971,98 eiro, bet citos maksājumos viņš saņēmis 24 865,02 eiro – naudas balva mēnešalgas apmērā, bet darba izpildes novērtēšanas prēmija – 75% no noteiktās mēnešalgas.
Zemkopības ministrijas atbildē bija nekonkrēts formulējums, ka bijušajam valsts sekretāram Kronbergam "izmaksātais atalgojums atbilstoši normatīvajam regulējumam nepārsniedza 17. grupai noteikto skalas maksimumu (6883 eiro)". Līdzīgi Finanšu ministrija atbildēja, ka "valsts sekretārei noteiktā mēnešalga nepārsniedz MK noteikto 17. mēnešalgu grupas maksimumu" (6883 eiro 2023. gadā), piebilstot, ka pērngada pirmajā ceturksnī alga bijusi 4900 eiro, turpmāk 5986 eiro. Abos gadījumos nebija precizēta visa atlīdzības struktūra.
Kopš atalgojuma reformas, piemaksas par aizvietošanu vai papildus pienākumu pildīšanu var sasniegt līdz 30% no mēnešalgas, un tikpat liela var būt piemaksa par personīgo darba ieguldījumu un piemaksa par ieguldījumu iestādes stratēģisko mērķu sasniegšanā.
Amatu savienošana nav pārskatīta jau trešo gadu
Ne visus atalgojuma sistēmas aspektus savulaik pozitīvi novērtēja Valsts kontrole – pirms vairāk nekā divarpus gadiem, revidējot valsts pārvaldes reformu, tika secināts, ka plānotās pārmaiņas nav notikušas, tāpat apšaubīta vadošu amatu ministrijā un padomes vai valdes locekļu amatu savienošanas efektivitāte. Jau aizvadītā gada sākumā diskusijā "Kas notiek Latvijā?" studijā Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka, runājot par amatu savienošanu, pieļāva, ka "mēs, iespējams, runājam arī par pārmaksātiem amatiem".
Toreizējais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis solīja, ka 2023. gadā viņa vadītā iestāde izteiks priekšlikumus šīs situācijas labošanai, un izteicās, ka "tas nav viennozīmīgs jautājums", jo visas padomes neesot vienādas.
Lai gan Valsts kontroles ieteikumam pārskatīt šo amatu savienošanu ieviešanas termiņš bija šāgada janvārī, izmaiņas pagaidām nav notikušas. Aprīļa beigās valdībā atbalstīts Valsts kancelejas sagatavotais likumprojekts, kura mērķis ir ierobežot amatu savienošanu, bet ne pilnībā pārtraukt. Valdība rosināja Saeimu to skatīt steidzamības kārtā, bet Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo risinājumu noraidīja.
Šobrīd KNL? vēl nav saņēmusi no Valsts kancelejas pieprasītos datus par atlīdzībām valsts iestādēs šāgada pirmajā pusgadā, lai varētu izvērtēt šīgada atlīdzības, bet, atbilstoši atalgojuma sistēmas principiem, valsts sekretāru mēnešalgas maksimums pret pērngadu šogad pieaudzis par vairāk nekā 400 eiro – no 6883 līdz 7296 eiro. Kā zināms, šobrīd valdībā lemts par atlīdzību fonda pieauguma ierobežojumu nākamgad līdz 2,6% robežai, bet nav konkretizēts, vai un kā tas attieksies uz valsts sekretāriem vai citām augstākajām amatpersonām. Tikmēr no augšminētajiem valsts sekretāriem divi vislielāko atlīdzību saņēmušie - Baiba Bāne, Edmunds Valantis – līdzās darbam ministrijās arvien ir arī Rīgas Brīvostas un Liepājas SEZ valdēs.
