"Mēs to nedrīkstam saukt par ienesīgumu, jo tas ir indekss, kā aug algas," trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" uzsvēra Rīgas Biznesa skolas docents Edgars Voļskis.
Viņš aplēsis, ka, lai nodrošinātu pienācīgu pensiju, 2. pensiju līmeņa ienesīgumam visā cilvēka darba mūža laikā jāsasniedz vismaz 6%, tas ir, jābūt divkārt lielākam par algu pieaugumu.
"Ienesīgumam ir jābūt divtik lielākam nekā algu pieaugumam, tā saucamajai algu inflācijai."
Latvijas Bankas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka kopš 2. pensiju līmeņa ieviešanas 2001. gada vidū 2. pensiju līmeņa pieaugums ir atpalicis gan no patēriņa cenu kāpuma, gan no 1. pensiju līmeņa pieauguma. Tas, saskaņā ar Labklājības ministrijas Sociālā nodrošinājuma departamenta direktores Sandras Stabiņas teikto, šajā laikā sasniedzis 9,73%.
Tomēr, atšķirībā no politiķiem, lietpratēji nepiekrīt premjerministres Evikas Siliņas paustajam, ka, salīdzinot 1. un 2. pensiju līmeņa atdevi, iedzīvotāji "no valsts izmaksātā pensiju apjoma noteikti būs nopelnījuši vairāk". Jau vēstīts, ka šonedēļ valdība atbalstīja ar nākamā gada valsts budžetu saistīto likumprojektu, kas paredz uz turpmākajiem četriem gadiem samazināt 2. pensiju līmeņa iemaksu likmi no pašreizējiem 6% līdz 5%, attiecīgi palielinot valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā ieskaitāmo sociālo iemaksu daļu.
Vairāk nekā 20 tūkstošu parakstītāju atbalstītās kolektīvās iniciatīvas "Neļausim šodienas valsts budžetu lāpīt uz mūsu pensiju uzkrājumu rēķina" pārstāvis, ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības "Indexo" valdes loceklis Artūrs Roze raidījumā pauda: "Mēs varam skatīties uz vēsturiskajiem rezultātiem, kuri pirms divdesmit gadiem, varbūt pirms piecpadsmit gadiem, nebija pārāk labi, un varam skatīties pēdējos piecus gadus, kad likumdošana atļauj ieguldīt arī akcijās līdz 100% no plāna līdzekļiem. Un tie ir pilnīgi nesalīdzināmi periodi."
Finanšu ministra Arvila Ašeradena padomnieks Kārlis Šadurskis ("Jaunā Vienotība" (JV)) gan viņam oponējot norādīja, ka arī, piemēram, 2022. gadā 2. pensiju līmeņa plāni bijuši "mīnusos". Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV), neslēpjot nepatiku pret pensiju līdzekļu pārvaldītāju iniciēto kolektīvo iesniegumu, pavēstīja, ka šādi tiek grauta ne tikai uzticība pensiju sistēmai, bet pat valsts pamati.
"Šādas PR akcijas negatīvās no nozarēm ir arī ar bumerangu. Un šodien iezīmējās interesanta lieta. Es domāju, ja mēs Saeimā sāktu diskusiju par brīvprātīgu pensiju pārnešanu no 2. līmeņa uz 1. līmeni, Saeimā šāds likumprojekts "izietu"," tā Reirs.
Rigas Biznesa skolas docents Edgars Voļskis, norādot, ka viņa aprēķini jau pirms ilgāka laika liecinājuši, ka 2024.–2025. gadā Latviju gaida "demogrāfiska bedre", raidījumā vairākkārt uzsvēra, ka pašreizējā situācijā lielā mērā vainojama valdības nespēja risināt darba tirgus problēmas.
Tikmēr Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste pauda bažas par pensiju sistēmas ilgtspēju, norādot, ka, saskaņā ar Latvijas Bankas aplēsēm, no katriem 1000 eiro no pirmspensijas algas cilvēki, kas pensionēsies ap 2050. gadu, pensijā saņems aptuveni 270 eiro. "Viņa ir nevis jāvājina šobrīd, viņa ir jāstiprina, jāsper solis pretējā virzienā," sacīja Rutkaste, pieļaujot, ka neizbēgamas var izrādīties arī diskusijas par pensionēšanās vecuma celšanu, to sasaistot ar paredzamo mūža ilgumu.
