Līdz šim publiskotā Valsts kancelejas (VK) informācija liecina, ka no Latvijas valsts budžeta pēdējos trijos gados 613 830 eiro samaksāti par Kariņa un viņu pavadošo personu lidojumiem 18 dažādos maršrutos – kopumā par 32 lidojumiem, jo lielākā daļa bija turp un atpakaļ, bet četri – vienā virzienā. Savukārt uz Eiropadomes sēdēm Briselē piecu gadu laikā 17 reizes ar specreisiem lidots turp un atpakaļ, bet divos gadījumos vienā virzienā, un, pēc VK sniegtās informācijas, 750 031 eiro izmaksas par tiem esot segtas no Eiropas Savienības Padomes budžeta.
VK skaidrojumos, kas pērn tika sniegti saistībā ar Saeimas deputātu jautājumiem, teikts, ka katrā no gadījumiem meklētas lidojumu alternatīvas. Vērtējot šāda apgalvojumu pamatotību, bet šī salīdzinājuma ietvaros nevērtējot regulāro komercreisu alternatīvas konkrētajos datumos, raidījums "Kas notiek Latvijā?" (KNL) lūdza "airBaltic" sniegt plašāku informāciju par tās piedāvātajiem čarterlidojumiem.
"Airbus A220-300" pēc 2–5 dienām
Nacionālā lidsabiedrība čarterreisiem jeb privātiem lidojumiem piedāvā lidmašīnu "Airbus A220-300", kura var uzņemt 148 pasažierus. Apkalpē ir divi piloti un trīs stjuarti. "Mūsu klientu vidū ir valdības pārstāvji, sporta komandas, tūrisma operatori, dažādu valstu uzņēmumi un daudzi citi," teikts "airBaltic" mājaslapā. Uzņēmuma sabiedrisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts KNL informēja, ka čarterreisa Eiropas Savienības valstu robežās organizēšanai "airBaltic" nepieciešamas divas līdz piecas dienas.
Sākotnēji KNL lūdza sniegt aplēses par pašreizējām izmaksām "airBaltic" specreisam uz Briseli, kas bijis biežākais ekspremjera lidojumu mērķis. Lidsabiedrības pārstāvis informēja par divām kalkulācijām: cena, pieņemot, ka lidmašīna gaida uz vietas aptuveni 10 stundas, bet apkalpe tikmēr atpūšas viesnīcā – ap 35 tūkstošiem eiro, bet ja lidmašīnai jāgaida diennakti – ap 40 tūkstošiem eiro. Šāda summa neesot atkarīga no pasažieru skaita, bet tajā nav iekļauti lidostu nodokļi un ēdināšanas izmaksas, taču pēc "airBaltic" pārstāvja teiktā, tās pret kopsummu neesot nozīmīgas. Turklāt vismaz Rīgas lidostā valsts gaisa kuģu lidojumi un speciālie lidojumi atbrīvoti no vairākām lidostas maksām.
Mainīgākā čarterlidojumu cenas daļa ir degvielas izmaksas, kas tiek noteiktas atbilstoši faktiskajām cenām attiecīgajā periodā. "airBaltic" pārstāvis atklāja, ka degvielas cena veido ap 30% no kopējām izmaksām. Tātad lidojumā uz Briseli un atpakaļ šobrīd – ap 10,5 tūkstošiem eiro.
Lai salīdzinātu lidojumu izmaksas, KNL izanalizēja gan publiski pieejamās aviācijas degvielas cenu svārstības iepriekšējos gados, kas apkopotas Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas mājaslapā, gan datus no aviācijas degvielas tirgotājiem, kas strādā Baltijas reģionā, tostarp Rīgā, iepērkot degvielu pēc nedēļas vai mēneša perioda biržas cenām.
Šī gada janvārī degvielas mēneša "Platts" biržas cena bija 812,16 eiro par tonnu. 2023. gada laikā dažādos mēnešos cenas bija gan augstākas, gan zemākas, taču svārtības nepārsniedz piektdaļu no šīs summas. Lielākais cenu lēciens bija 2022. gadā pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā, jūlijā sasniedzot maksimumu – 1323,4 eiro par tonnu. Iepretim tam Covid-19 pandēmijas laikā cenas bija būtiski zemākas – 2020. gadā tās bija trīs līdz četras reizes zemākas nekā šī gada sākumā, nokrītot pat līdz 178 eiro maijā, bet 2021. gadā pakāpeniski cēlās – no 353 līdz 649 eiro. Savukārt pirms pandēmijas 2019. gadā cenas bija vairāk kā pusotru reizi zemākas nekā šobrīd, nesasniedzot 600 eiro robežu.
Uz Briseli un atpakaļ – ar cenu atšķirību desmitos tūkstošu
KNL salīdzināja Kariņa specreisu izmaksas ar varbūtējām izmaksām par nacionālās aviosabiedrības specreisiem uz Briseli, pieņemot, ka "airBaltic" čarterlidojumu pašreizējo cenu ietekmētu tikai degvielas cenas svārstības, bet neņemot vērā aviācijas tirgus kritumu pandēmijas laikā vai aizvadīto gadu inflāciju.
Līdzās vizītēm uz Eiropadomi ekspremjers ar delegāciju devies vēl divās citās darba vizītēs uz Briseli. Daļa no lidojumiem, koriģējot "airBaltic" izmaksas atbilstoši degvielas cenas svārstībām vai ņemot vērā galamērķī pavadīto dienu skaitu, ir par līdzīgām vai zemākām cenām, piemēram, 2022. gada 17.–18.februārī šis maršruts izmaksājis 28 050 eiro. Tomēr vairākos gadījumos, arī paturot prātā papildus maksājumus lidostu maksām un ēdienreizēm, samaksāts krietni vairāk.
Visdārgāk – 63 910 eiro – maksāts par ceļu uz Eiropadomi 2022.gada 15.–16.decembrī, kad saskaņā ar lidojumu laika reģistru Briselē uz vietas uzturēšanās ilgusi nedaudz vairāk par diennakti. Tolaik mēneša vidējā aviācijas degvielas cena bija 902 eiro par tonnu, tātad par 11% augstāka nekā šī gada pirmajā mēnesī. Attiecīgi "airBaltic" degvielas izmaksas pieaugtu vien apmēram par tūkstoti, taču lidojums ar Norvēģijas aviokompānijas "Airwing" gaisa kuģi "Learjet 45XR" tolaik izmaksājis par vairāk kā 20 tūkstošiem dārgāk par varbūtējo "airBaltic" cenu.
Arī 57 500 eiro maksājums par Čehijas aviokompānijas "Smartwings" lidojumu uz Briseli ar "Citation Sovereign" 2022. gada 24.–25. martā, kad Beļģijas galvaspilsētā pavadītas pilnas divas dienas, ir krietni lielāks par "airBaltic" šībrīža izmaksām, un tās tik ļoti nepieaugtu pat ar divkāršu degvielas cenu, kamēr tolaik, pēc kara sākuma, cenu kāpums vēl tikai sākās.
49 950 eiro no Latvijas valsts budžeta samaksāts par vizīti Briselē 2023. gada 17.–18.jūlijā. Toreiz galamērķī pavadītais laiks bijis pat nedaudz mazāks par diennakti. Tajā laikā degvielas cena jau bija nedaudz zemāka nekā šobrīd, līdz ar to, iespējams, ka lidojums ar "airBaltic" izmaksātu teju 10 tūkstošus lētāk nekā Vācijas kompānijas "WINDROSE AIR Jetcharter GmbH" nodrošinātais reiss ar "Challenger 300/CL30".
"airBaltic" izmaksas uz tuvākiem galamērķiem – zemākas
Janvāra beigās "airBaltic" pēc KNL lūguma papildus sagatavoja plašāku izmaksu sarakstu "airBaltic" šībrīža čarterreisa izmaksām lidojumam turp un atpakaļ uz vēl desmit dažādiem galamērķiem, kas ir ekspremjera par valsts budžeta līdzekļiem veikto lidojumu sarakstā. Šīs summas attiecinātas uz vienas dienas lidojumu:
Varšava – 23 500 eiro
Kopenhāgena – 27 000
Berlīne – 29 500
Prāga – 32 500
Kišiņeva – 36 100
Roterdama – 39 000
Ļubļana – 40 100
Parīze – 44 500
Londona – 45 000
Porto – 70 500
Tendence ir diezgan uzskatāma – izmaksām lielā "Airbus" lidaparāta reisiem uz tālākiem galamērķiem grūtāk konkurēt ar mazizmēra lidmašīnām, taču citādi ir ar cenām uz tuvākiem galamērķiem. Modelējot šī brīža cenas un vēsturiskās cenu svārstības, uz vairākiem citiem galamērķiem "airBaltic" izmaksas ir vismaz līdzvērtīgas, bet uz tuvākajiem tās ir zemākas.
Uz Varšavu un atpakaļ Kariņa delegācija devās 2022. gada 19. janvārī par 26 000 eiro, tātad dārgāk nekā divus gadus vēlāk piedāvā "airBaltic", un nav pamata domāt, ka lidostu maksas vai ēdienu izmaksas to krasi palielinātu. Tikmēr pirms diviem gadiem degvielas cena bija par ceturtdaļu zemāka – 604 eiro par tonnu.
Specreiss uz Kopenhāgenu aizpērnā gada 30. augustā izmaksājis 37 400 eiro, tātad vairāk nekā 10 tūkstošus dārgāk, nekā šobrīd piedāvā "airBaltic". Lai gan tolaik degvielas cenas sasniedza vienu no augstākajiem punktiem – 1142 eiro par tonnu, tas ne tuvu nepalielinātu šībrīža izmaksas tik lielā apjomā. Gan uz Kopenhagenu, gan Varšavu izmantoti "Smartwings" pakalpojumi un "Citation Sovereign".
Uz Berlīni specreisi notika trīsreiz, izmantojot dažādas aviokompānijas un par ļoti atšķirīgām cenām – 2021. gada 10. novembrī par 27 tūkstošiem eiro, 2022. gada 10. februārī par 31 470 un 2022. gada 4. septembrī par 42 600 eiro. Pēdējais lidojums, kas noticis ar Norvēģijas kompānijas "Airwing" nodrošināto "Learjet 45" gaisa kuģi, šī brīža "airBaltic" izmaksas pārsniedz gandrīz pusotru reizi. Arī šajā gadījumā degvielas cenu atšķirība starpību mazina tikai par dažiem tūkstošiem.
Kam bija "finansiāli izdevīgākie pakalpojumi"?
Valsts kancelejas pērngada atbildēs sakarā ar Saeimas deputātu jautājumiem teikts, ka komandējumu organizēšanai, tostarp speciālo reisu nodrošināšanai, slēgti līgumi ar ceļojumu aģentūrām, un sadarbībā ar tām lidojumu alternatīvas meklē un vērtē Ministru prezidenta birojs. Pēc KNL pieprasījuma Valsts kanceleja izsniedza vairākus līgumus, kas pēdējos gados slēgti ar trim firmām – SIA "Averoja", SIA "Latvia Tours" un SIA "Ceļojumu birojs "Express Travel"".
Līgumu nosacījumos pamatā ir runa par aviobiļetēm regulārajos komercreisos, savukārt par čartera lidojumu organizēšanu tehniskajā specifikācijā teikts, ka par tiem puses atsevišķi rakstiski vienojas. Līgumos sākotnēji teikts, ka "šo pakalpojumu Pasūtītājs izmanto reti", bet vēlāk šādas atrunas vairs nav. Atsevišķās vienošanās VK līdz šim nav izsniegusi par visiem gadījumiem, tajās fiksētas vienīgi atsauce uz iepriekš iesniegtiem piedāvājumiem, taču arī to oriģinālus VK nav izsniegusi. "Kas notiek Latvijā?" rīcībā ir tikai VK apkopojums par saņemtiem specreisu piedāvājumiem no ceļojumu aģentūrām, kas, pēc VK pārstāves teiktā, iesniegti prokuratūrai un Valsts kontrolei, un tajā figurē tikai aizrobežu firmas, kas piedāvājušas mazizmēra lidaparātu pakalpojumus. Jāatzīmē, ka šajā apkopojumā vairākos gadījumos norādītās piedāvājumu cenas ir ievērojami zemākas nekā faktiski samaksātās summas.
VK līgumos ar ceļojumu aģentūrām iekļauta prasība saņemt "pēc iespējas finansiāli izdevīgākus pakalpojumus" un nav nekādu atrunu, ka čarterlidojumu pakalpojumus nevarētu sniegt nacionālā lidsabiedrība. KNL par premjera specreisiem konsultējās ar starptautiskā tirgū strādājošiem privāto čarteru brokeriem un viņu klientiem, taču viņu sniegtās aplēses šobrīd neļauj izvirzīt viennozīmīgu hipotēzi, vai ceļojumu aģentūras piedāvājušas visus izdevīgākos mazo lidaparātu tirgū pieejamos variantus. Taču iepriekš aprakstītās versijas par "airBaltic" čarterlidojumiem ir pamats iespējamībai, ka "air Baltic" partnerība valsts un Eiropas Savienības (ES) budžetam varēja izmaksāt arī lētāk, vienlaikus nodrošinot papildu ieņēmumus savai nacionālajai aviokompānijai, kuru pandēmijas laikā nācās pamatīgi finansēt no valsts līdzekļiem.
Valsts kanceleja pēc vairākkārtējiem KNL pieprasījumiem kopš novembra nav izsniegusi nevienu dokumentu, e-pastu vai jebkāda citā formā fiksētu informāciju, kas apliecinātu, kā Ministru prezidenta birojā vai citās Valsts kancelejas struktūrvienības ir notikusi lidojumu alternatīvu meklēšana, pasūtīšana, izvērtēšana un lemšana par tām.
Protams, vērtējot "airBaltic" kā alternatīvu, nevar apiet faktu, ka "Airbus" lidmašīnas ir lielas un rada daudz lielākus CO2 izmešus nekā maza izmēra čarteru lidmašīnas. Taču, ja Latvijas valdības vadītāja delegāciju transporta izvēlē augstākā prioritāte būtu bijusi rūpes par klimatu un izmešiem, tad jebkāda veida specreisu lidojumu skaits būtu bijis ievērojami mazāks.
Nākamajā publikācijā KNL pievērsīsies analīzei par to, kāpēc atšķiras Valsts kancelejas un Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta norādītās summas, kas Latvijas delegāciju braucieniem apmaksātas no ES budžeta, kas atklājās iepriekšējā KNL rakstā par šo tēmu.
