Kam tiek valsts budžets? Saeimas lēmums: algas politiķiem un augstākajām amatpersonām 2024. gadā augs vēl par 239–478 eiro

Izmaiņas nosaka 9. martā Saeimā akceptētie grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam". No vienas puses, šo lēmumu var pasniegt kā algu pieauguma bremzēšanu, jo tas nepieļauj ikgadējo indeksāciju, balstoties uz pērngada inflācijas apjomu. Tomēr tikko pieņemtais indeksācijas ierobežojums līdz skaitlim seši algu bāzes algas indeksācijas formulā nozīmē garantētu mēnešalgu pieaugumu  par 6% pašiem šī lēmuma pieņēmējiem un citām vēlētām un ieceltām amatpersonām.

Raidījums "Kas notiek Latvijā?" aprēķināja pēc deviņarpus mēnešiem gaidāmos algu pielikumus, ko saņems politiķi un amatpersonas, kam valsts amatpersonu atlīdzības sistēmā noteiktas algas izmaiņas atbilstoši dažādiem koeficientiem:

*deputāta pamatalga bez piemaksām, ko saņem par darbu prezidijā, kā arī komisiju un frakciju vadībā                                         

"xx.pants" daļai plus 6% garantēti, tikmēr 7836 darbiniekiem – skalas minimums

Plānojot algu izmaiņas pēc līdzšinējās indeksācijas formulas – summējot aizpagājušā gada algu pieaugumu ar attiecīgā gada inflāciju un summu izdalot ar divi –  bāzes algas palielinājums 2024. gadā potenciāli pārsniegtu 12%. Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis 18. janvāra raidījumā "Kas notiek Latvijā?", jautāts par to, sacīja, ka tiek domāti risinājumi, kā "to pīķi nolīdzināt".

Šajā epizodē Citskovskis minēja, ka šis risinājums sekos pēc tam, kad Valsts kancelejas darbinieki būs "izanalizējuši saistībā ar to, ko Saeima mums ir uzdevusi". Saeima dažas dienas pirms 18. janvāra raidījuma valdībai lika izvērtēt atalgojuma reformu, reaģējot uz platformā "Manabalss.lv" rosināto iniciatīvu iesaldēt amatpersonu algas. Ziņojums ar izvērtējuma rezultātiem valdībai Saeimā jāiesniedz līdz šī gada 15. aprīlim. 

Taču Valsts kancelejas priekšlikums par indeksācijas robežu 6% apmērā tika iesniegts un apstiprināts jau valdības sēdē 28. februārī, kad Ministru kabinets izskatīja priekšlikumus budžeta paketei uz otro lasījumu Saeimā – jau pēc tam, kad bija pagājis termiņš, līdz kuram savus priekšlikumus varēja iesniegt Saeimas deputāti. Valdības sēdē tika nolemts papildināt likumprojektu par šī un nākamo divu gadu budžetiem ar attiecīgu jaunu pantu, kuram uz valdības sēdes brīdi vēl nebija zināms numurs: "xx. pants". Jebkādas plašākas analīzes, kāpēc tiek virzīts tieši skaitlis "6", pie šī priekšlikuma nebija – aprobežojoties vien ar vispārīgu frāzi "publiskajam sektoram, kurš tiešā mērā ir atkarīgs no privātā sektora un valsts kopējās izaugsmes, tiek ierobežots kopējais izaugsmes temps".

Saeimas komisijā un pēc tam budžeta pieņemšanas naktī priekšlikumu par "xx.pantu" Saeimā skatīja kā 19. pēc kārtas, pieņemot to kā likuma 73. pantu bez debatēm vai iebildumiem.

Šie likuma grozījumi nozīmē garantētu algas palielinājumu dažādām vēlētajām un Saeimas ieceltajām amatpersonām, tostarp līdzās iepriekš minētajām – abu elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomju locekļiem, Konkurences padomes locekļiem, Datu valsts inspekcijai, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļiem, kā arī visu līmeņu tiesnešiem un prokuroriem, kuru algas arī tiek noteiktas, piemērojot koeficientus bāzes algai. Pašvaldībās ievēlēto amatpersonu mēnešalgām indeksācija nosaka "griestus", taču pašvaldības var pieņemt lēmumus noteikt algas, kas nesasniedz maksimumu.

Jāatgādina, ka pērn 1. jūlijā spēkā stājās Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumi, kuriem bija cēls mērķis – pakāpeniski paaugstināt valsts pārvaldes atlīdzības konkurētspēju, lai līdz 2027. gadam tajā strādājošajiem alga būtu vidēji 80% no privātajā sektorā attiecīgajos amatos maksātā atalgojuma. Realitātē algas strauji kāpa valsts augstākajām amatpersonām, kuru algas nosaka fiksētie koeficienti, tikmēr dažādās iestādēs, kurās strādājošo algas paredzētas mēnešalgu intervālos 17 grupās, algu izmaiņas notika vai nenotika atkarībā no resoru rocības. 2023. gada budžeta dokumenti liecina, ka ļoti ievērojams dažādu iestāžu darbinieku skaits – kopumā 7836 – līdz šī budžeta pieņemšanai saņēma mazāk, nekā paredz šāgada skalas minimums. Tagad šo robežu paredzēts sasniegt, taču trīs gadu budžeta plāni neliecina, ka kopējais algu palielinājums nākamgad visiem valsts pārvaldē sagaidāms vismaz 6% apmērā. Nemaz nerunājot par lielāku pieaugumu, kas ļautu zemāk atalgotajiem tuvoties mēnešalgu intervālu viduspunktam.

"Mana balss.lv" iniciatīvas autore: "Apliecina bezkaunību un visatļautību"

1. marta raidījumā "Kas notiek Latvijā?", kad tā vadītājs Jānis Domburs klātesošajiem deputātiem un ministram jautāja par tikko ierosināto likuma papildinājumu, izrādījās, ka ne pozīcijas, ne opozīcijas politiķi ar to nav iepazinušies.

Raidījums "Kas notiek Latvijā?" lūdza politiķu un amatpersonu atalgojumu regulējuma izmaiņas komentēt portāla "manabalss.lv" iniciatīvas "Par algu iesaldēšanu Valsts prezidentam, ministriem un citiem tautas kalpiem" autori Noru Freimani. Viņa sabiedrības nostāju mērošajā vietnē iesniegusi jaunu iniciatīvu "Par kārtību, kādā īstenot valsts pārvaldes algu reformu", kas gan pagaidām nav saņēmusi lielu atbalstu. Freimane vispirms kritizē budžeta pieņemšanu Saeimā. "Budžeta izskatīšana un pieņemšana, strādājot visu diennakti, liecina nevis par varonīgumu un kvalitāti, bet paviršību un vienaldzību. Ka tikai kaut kā, ķeksīša pēc, sak, redz cik mēs smagi strādājām, lai šo pieņemtu. Bet smags darbs nenozīmē automātiski arī kvalitāti," Freimane uzskata, ka budžeta veidošanā nav redzams valstsvīru komandas darbs, bet reformas katra ministra "smilškastēs".

"Ar xx.panta iestrādi valdība  Valsts kancelejas personā tikai vēlreiz apliecina savu bezkaunību un visatļautību, pasakot, "vispirms mums un tad varbūt jums"," saka Freimane.

 

Viņasprāt, situācijā, kad gada inflācija joprojām turas ap 20%, ir absolūti nepieņemami, ka ne tikai netika apturēts algu pieaugums, bet arī tiek nodrošināts, ka turpmākajos gados valsts augstākajām amatpersonām algas pieaugs teju valstī noteiktās minimālās algas apjomā, kamēr tiem, kam gadiem nav celts vai tas darīts minimāli, nav skaidra apsolījuma.

Freimane arī stāsta, ka vēlējusies sekot līdzi reformas izvērtējumam, kurš jāveic valdībai, bet Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis, pēc viņas teiktā, "glauni atšuva". Uz viņas iesniegumu atbildēts, ka gatavais ziņojums tiks iesniegs valdībai un būs publiski pieejams vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā. Komentāru par amatpersonu algām Freimane nobeidz ar retorisku jautājumu: "Un vai nebūtu jāliek kā pašmērķis šo algu pieaugumu rast kā ietaupījumu, efektivizējot un automatizējot valsts pārvaldes procesus?"

Raidījuma "Kas notiek Latvijā?" rakstu sērijas "Kam tiek valsts budžets?" rakstus varat lasīt šeit, šeit, šeit un šeit.