- Reālais pieaugums un IKP prognožu "efekts".
- Polija sola aizsardzības rekordbudžetu – 5% no IKP.
- Latvijā pieticīgākie izdevumi uz vienu iedzīvotāju.
Izdevumus aizsardzībai audzē ne tikai agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas kaimiņi. Proti, 2014. gadā, tas ir, pirms Krievija anektēja Krimas pussalu, 2% finansējuma kritēriju izpildīja vien trīs NATO dalībvalstis, bet šogad – jau 23, liecina alianses apkopotie dati. Šīsvasaras provizoriskie aprēķini rāda, ka visvairāk – 4,12% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai šogad tērēs Polija, otrā ir Igaunija ar 3,43%, seko ASV un Latvija.
Ar aizsardzības finansējuma tematiku Latvijas Televīzijas raidījums "Kas notiek Latvijā?" ("KNL?") sāk nākamā gada valsts budžeta projekta tapšanai veltītu publikāciju rakstu sēriju.
Arī izdevumu pieauguma ziņā līderis ir Polija, kas salīdzinājumā ar 2022. gadu izdevumus palielinājusi pat vairāk nekā divas reizes.
No 2,4% līdz 3,17% – statistikas "brīnumainās pārvērtības" IKP prognožu dēļ
Aizvadītā gada nogalē, pieņemot 2024. gada valsts budžetu, tika vēstīts, ka tā izdevumi aizsardzībai būs 2,4% apmērā. Taču tagad Aizsardzības ministrija ziņo, ka šie izdevumi šogad sasniedz 3,17%. Tādējādi rodas iespaids, ka Evikas Siliņas valdības deklarācijā solītā aizsardzības finansējuma palielināšana līdz 3% no IKP 2027. gadā ir pārpildīta jau pirmajā gadā. Vai tā tiešām ir?
Vienu miljardu un 128 miljonus eiro lielajam pērn apstiprinātajam šāgada aizsardzības budžetam nu tiek skaitīti klāt 200 miljoni eiro pretgaisa aizsardzībai, 10 miljoni eiro austrumu robežas stiprināšanai un trīs miljoni Baltijas gaisa telpas patrulēšanai, tomēr faktiski tas neveido tik būtisku izdevumu pieaugumu. Patiesais iemesls ir pamatīgas svārstības IKP prognozēs, pret kurām aizsardzības izdevumu īpatsvars tiek rēķināts.
2023. gadā šā gada budžetu plānoja, prognozējot, ka Latvijas IKP šogad pārsniegs 45,5 miljardus eiro. Taču jau šopavasar apstiprinātajā Latvijas Stabilitātes programmā IKP prognoze ir daudz pieticīgāka – 42 miljardi. Un, kā "KNL?" apliecināja Aizsardzības ministrijā, pamatojoties uz šo prognozi, tagad veidoti aizsardzības resora aprēķini.
Jāpiebilst, ka pēc tam, kad pagājušais gads noslēdzās ar 40,31 miljardu eiro lielu kopproduktu, savukārt tā pieaugums dažādās pašmāju un aizrobežu institūcijās šobrīd tiek lēsts 1,7–1,8% robežās, arī 42 miljardus eiro liels IKP var būt nesasniedzams. Līdz ar to aizsardzības finansējuma rādītājs procentos pret IKP var būt vēl lielāks, bet – nevis uz reāla finansējuma pieauguma, bet gan uz lēnīgas ekonomikas attīstības rēķina.
Kamēr Valsts aizsardzības finansēšanas likumā noteikts, ka aizsardzībai 2025. gadā jāpiešķir vismaz 2,5% no IKP, Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāna 2025.–2036. gadam publiskajā daļā norādīts, ka nākamā gada valsts budžetā aizsardzības nozares finansējums tiek plānots jau 3,25% apmērā no IKP, bet 2026. un 2027. gadā – pat 3,5% apmērā no IKP. Taču mainīgās IKP prognozes neļauj droši apgalvot, ka tuvākajos gados gaidāms vērā ņemams aizsardzības nozares faktiskā finansējuma pieaugums. Turklāt jāatzīmē, ka, piemēram, finansējums pretgaisa aizsardzības sistēmai ir terminēts "vienreizējais pasākums" uz pieciem gadiem, kam laika posmā no 2023. līdz 2027. gadam ik gadu paredzēts finansējums 200 miljonu eiro apmērā.
Reģiona valstīm plāni dažādi, Latvijā mazākie militārie izdevumi uz iedzīvotāju
Latvijas Aizsardzības ministrijas un NATO publiskotie skaitļi par Latvijas izdevumiem aizsardzībai nedaudz atšķiras – šogad 1,341 vai 1,318 miljardi eiro, izdevumi 2022. gadā – attiecīgi 823 un 813 miljoni. Tomēr jebkurā gadījumā tendence ir redzama – pieaugums pret aizpērnā gada summu sasniedz nepilnu trešdaļu. Tas ir krietni mazāks par aizsardzības izdevumu pieaugumu, kāds laikā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā paredzēts iepriekš pieminētajā Polijā, nedaudz mazāks nekā Igaunijā, līdzvērtīgs šo izdevumu pieaugumam Zviedrijā. Lielākas vai mazākas ambīcijas par turpmāku aizsardzības izdevumu pieaugumu ir visās Krievijai tuvākajās Baltijas jūras reģiona valstīs.
Igaunija jau 2023. gadā apņēmās aizsardzībai ik gadu atvēlēt vismaz 3% no IKP. Tas ir fiksēts gan parlamenta apstiprinātajā valsts Nacionālās aizsardzības koncepcijā, gan citos dokumentos. Faktiskajās summās šogad Igaunijas aizsardzības budžets ir līdzīgs kā Latvijā – virs 1,3 miljardiem eiro. Līdzīgu apņemšanos – turpmākajos gados aizsardzībai atvēlēt vismaz 3% no IKP – šā gada pavasarī, apstiprinot valsts budžeta vadlīnijas, pauduši arī Lietuvas Seima deputāti.
Tikmēr Polija 2025. gadā aizsardzībai plāno jau 5% no IKP – tā pirms mēneša paziņoja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis. Tādējādi valsts izdevumi aizsardzībai sasniegs vēsturiski augstāko līmeni.
Otrpus jūrai agrāk neitrālajās, tagad divās jaunākajās NATO dalībvalstīs izdevumi aizsardzībai attiecībā pret ekonomikas kopapjomu ir auguši nedaudz – gan Zviedrijā, gan Somijā tie nākamgad plānoti 2,3% no IKP. Zviedrijā par tēriņiem vienojusies Aizsardzības padome, kurā darbojas visas parlamentā jeb Riksdagā pārstāvētās politiskās partijas. Tomēr, lai arī, izteikti procentos pret IKP, izdevumi šķiet pieticīgāki, absolūtos skaitļos tas tā nav. Somijas tēriņi šogad ir plānoti teju 6,8 miljardu eiro apmērā, kamēr Zviedrijas – tuvu 12,2 miljardiem eiro.
Zviedrijas Starptautiskā miera institūta aplēses liecina, ka vēl 2023. gadā Somijas militārie izdevumi uz vienu iedzīvotāju pārsnieguši 1300 eiro, kamēr Polijā – nedaudz vairāk kā 700 eiro uz vienu iedzīvotāju. Igaunijā šis rādītājs ir 899 eiro, kas bija vairāk nekā 825 eiro Zviedrijā, Lietuvā – 795 eiro, bet Latvijā – tikai 571 eiro.
Tiesa gan, lielāki izdevumi aizsardzībai ir viens no iemesliem valstu budžetu deficītiem, arī lielākiem nekā Latvijā. Kamēr Latvijā iespējamās nodokļu izmaiņas vēl neskaidras, gan Lietuvā, gan Igaunijā augošo aizsardzības tēriņu segšanai no nākamā gada plānots arī nodokļu palielinājums. Par to plašāk – nākamajā sērijas rakstā.
