- Igaunijā būs terminēts "drošības nodoklis".
- Papildus 298 miljoni no "iezīmētas" akcīzes un citiem nodokļiem Lietuvā.
- Pretrunīgi politiķu paziņojumi Latvijā.
Nākamgad visās trīs Baltijas valstīs valsts budžeta izdevumi aizsardzībai plānoti vismaz 3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Eiropas Komisijas šā gada pavasara prognozes attiecībā uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikām ir piesardzīgi optimistiskas, paredzot attiecīgi 2,6%, 2,9% un 3,1% izaugsmi 2025. gadā.
Igaunijā papildu "drošības nodokļi" līdz 2028. gada beigām
Līdz nesenam laikam Igaunija uz pārējo Baltijas valstu fona izcēlās ar stingru fiskālo disciplīnu, taču pērn tās budžeta deficīts pārsniedza 3,4% no IKP, bet 2022. gadā tas bija tikai 0,9% IKP. 2023. gadā Igaunijas aizsardzības budžets bija gandrīz pusotru reizi lielāks nekā gadu iepriekš, un vēl iepriekšējās – Kajas Kallasas vadītās – valdības laikā Igaunijā tika nolemts palielināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmi. Kopš šā gada 1. janvāra tā noteikta 22% apmērā – par diviem procentpunktiem augstāka nekā iepriekš. No nākamā gada augs arī samazinātā PVN likme atsevišķām precēm un pakalpojumiem. Piemēram, viesnīcu pakalpojumiem to nolemts palielināt no līdzšinējiem 9% līdz 13%, bet presei – no 5% līdz 9%. Par diviem procentpunktiem – no 20% līdz 22% – no nākamā gada palielināta uzņēmumu ienākuma nodokļa likme, turklāt vienlaikus tiks atcelti vairāki nodokļu atvieglojumi.
Tomēr augošo aizsardzības izdevumu segšanai ar to nav gana. "Mums ir jāatrod būtiski jauni nodokļu ieņēmumi un jāsamazina pārmērīgie valsts izdevumi, lai sakārtotu valsts finanses un segtu drošības izmaksas," lasāms ar šā gada 22. jūliju datētajā jaunās – Kristena Mihala – valdību veidojošo partiju koalīcijas līgumā. Līdztekus šai frāzei dokumentā izklāstīti konkrēti plāni nodokļu jomā. Valdību veidojošās partijas apņemas ieviest drošības nodokli, kas būs spēkā līdz 2028. gada 31. decembrim. To veidos trīs komponentes – 2% papildu maksājums no apgrozījuma, kā arī 2% lieli papildu maksājumi no uzņēmumu ienākumiem un iedzīvotāju ienākumiem. Kā pirmo – no 2025. gada 1. jūlija – ir plānots ieviest papildu maksājumu no apgrozījuma. Papildu nodokli uzņēmumu un iedzīvotāju ienākumiem Igaunijas valdību veidojošās partijas vienojušās ieviest no 2026. gada. Jāatzīmē gan, ka izskan arī kritika – piemēram, "Swedbank" galvenais ekonomists Tõnu Mertsina vērtē, ka nodokļu pieaugums smagāk skars cilvēkus ar zemiem ienākumiem.
Lietuvā simtiem miljonu no akcīzes, finanšu sektora, uzņēmumiem
Lēmumi, "kas tieši reaģē uz aizsardzības un civilās aizsardzības vajadzībām, nodrošinot nepieciešamo aizsardzības finansējuma līmeni un gatavību pret apdraudējumiem". Tā šā gada jūnijā Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste raksturoja valdības piedāvāto nodokļu izmaiņu paketi , kuru nu jau akceptējis arī Lietuvas parlaments. Deklarētais mērķis ir laika posmā no 2025. līdz 2030. gadam nodrošināt finansējumu aizsardzībai ik gadu vismaz 3% no IKP. Papildu finansējumu nodrošinās četras daļas: banku solidaritātes iemaksas paplašināšana, uzņēmumu ienākuma un akcīzes nodokļu izmaiņas, kā arī "drošības iemaksas".
Lietuvas Finanšu ministrija, atsaucoties uz valsts Aizsardzības ministrijas aplēsēm, publiski vēstīja, ka, lai sasniegtu deklarēto 3% mērķi, nākamgad vien Aizsardzības fonda finansējums ir jāpalielina par 400 miljoniem eiro.
Saskaņā ar Lietuvas valdības publiskoto informāciju, kopumā 298 miljonus eiro no šīs summas plānots iekasēt papildu ieņēmumos, ko nodrošinās nodokļu izmaiņas. 60 miljonus eiro plānots iegūt, līdz 2026. gada beigām pagarinot pērn ieviestā banku solidaritātes nodokļa iekasēšanu no bankām. Vēl 46 miljonus eiro – patlaban 15% lielo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi paaugstinot par vienu procentpunktu un mazo uzņēmumu nodokli palielinot no 5% uz 6%. Lielāko pienesumu – aptuveni 142 miljonus eiro papildu finansējumu Aizsardzības fonda vajadzībām – plānots iegūt no paaugstinātiem akcīzes nodokļiem alkoholam, tabakas izstrādājumiem un degvielai. Nākamgad fondā plānots novirzīt 4,1% no kopējiem akcīzes nodokļu ieņēmumiem, bet 2026. gadā – jau 7,1%. Sākot no 2027. gada, fonda finansēšanai atvēlēto akcīzes nodokļa ieņēmumu daļu Lietuvā plānots palielināt līdz 7,4%.
Vēl 50 miljonu eiro ieņēmumus Aizsardzības fondā ir paredzēts nodrošināt, ieviešot jaunu maksājumu 10% apmērā par apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti pēc 2025. gada 1. jūlija. Atbilstoši iepriekš lemtajam jaunais maksājums neattiektos uz civiltiesiskās atbildības un dzīvības apdrošināšanas līgumiem, taču, kā vēsta Lietuvas nacionālā ziņu aģentūra ELTA , pēc šīs vasaras vētrām, kas nodarīja pamatīgus postījumus arī Lietuvā, valsts ekonomikas ministre publiski apšaubījusi, vai šis ir pareizākais risinājums aizsardzības finansēšanai.
Kopš Krimas okupācijas Latvijā mazākais aizsardzības finansējums Baltijas valstīs
Iepriekš jau aprakstījām, ka pērn valsts budžeta izdevumi aizsardzībai uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 571 eiro, kamēr Lietuvā gandrīz astoņsimt, bet Igaunijā turpat deviņsimt eiro.
Atpalicība nav tikai viena gada ietvaros, bet arī ilgākā periodā kopsummā. NATO šovasar apkopotie dati liecina, ka laikā no 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimu, līdz 2021.gadam Igaunijas finansējums aizsardzībai kopsummā sasniedz gandrīz 4,1 miljardus eiro. Latvijas finansējums aizsardzībai šajā laika posmā bijis par aptuveni ceturtdaļmiljardu zemāks. Ņemot vērā, ka iedzīvotāju skaits Igaunijā ir krietni mazāks, finansējuma atpalicība ir lielāka nekā abu valstu tautsaimniecības pieauguma atšķirība. Savukārt Lietuva šajā laikaposmā aizsardzībā tērēja 6,05 miljardus eiro, kas, rēķinot pret iedzīvotāju skaitu un ekonomikas apjomu izmaiņām, bija diezgan līdzvērtīgi.
Tomēr kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Lietuvā pieaugums aizsardzībai ir straujāks, summāri 11 gados sasniedzot vairāk nekā 11,8 miljardus eiro, kamēr Latvijā aizsardzības izdevumu kopsumma ir nedaudz virs 7,1 miljarda. Igaunijas ieguldījumi aizsardzībā summāri arvien ir par pāris simtiem miljonu lielāki nekā Latvijā. Līdz ar to aizsardzības finansējumā uz vienu iedzīvotāju saglabājas būtiska atpalicība no ziemeļu kaimiņiem.
Latvijā diskusijās par nodokļu izmaiņām, ciktāl tās ir publiskas, tikpat kā nemaz nepiemin nodokļu "iezīmēšanu" aizsardzībai, kā to dara kaimiņvalstīs. Caurskatot šā gada jūnijā Finanšu ministrijas publiskotos nodokļu politikas izstrādes materiālus, raidījums "Kas notiek Latvijā?" pārliecinājās, ka arī kaimiņvalstu nesenie lēmumi šajos materiālos nav īpaši analizēti.
Lietuvā pieņemtos lēmumus finanšu ministrs Arvils Ašeradens gan pieminēja jūnija sākumā, kad intervijā Latvijas Radio raidījumam "Krustpunktā" pieļāva iespēju par vienu procentpunktu palielināt patlaban 21% lielo PVN pamatlikmi, lai potenciālos ieņēmumus izmantotu augošo aizsardzības tēriņu segšanai. Tomēr nekādas apņemšanās iezīmēt konkrētus nodokļu ieņēmumus vai daļu no tiem tieši aizsardzībai līdz šim nav izskanējušas. Turklāt valdības vadītāja Evika Siliņa nule kā paziņojusi, ka šobrīd nav īstais laiks PVN celšanai.
Politiķu izteikumi par iecerētā banku virspeļņas nodokļa ieviešanas mērķiem ir pretrunīgi – partijas "Progresīvie" līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs ir minējis, ka nodokļa ieņēmumi varētu tikt izmantoti aizsardzības finansēšanai. Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) iecerēto nodokli primāri saista ar ekonomikas stimulēšanu.
