Turpinot publikāciju sēriju "Kam tiek valsts budžets?", kurā raidījums "Kas notiek Latvijā?" iztirzā valsts budžeta izdevumu pamatotību, šajā rakstā par to, kā lielākā VID informācijas sistēmu izstrādes partnera "EMERGN" (iepriekš – "EXIGEN SERVICES LATVIA") izmaksas par MAISa izveidi "uzpūtušās". 2017. gadā sabiedrībai vēstīja par "fundamentāli jaunu" maksājumu administrēšanas sistēmu, ko pilnībā ieviesīs līdz 2022. gadam un tās kopējās plānotās izmaksas ir teju 17 miljoni eiro. Līgumu par "sistēmas izstrādi, ieviešanu un uzturēšanu" gan jau tolaik noslēdza par 25,6 miljoniem. Uzvarējušais pretendents bija vienīgais piedāvājuma iesniedzējs. Līdz pērngada vidum MAIS izstrādei bija izmaksāti 19,4 miljoni eiro no kopumā paredzētajiem 24,8 miljoniem – lasāms Valsts kontroles revīzijā par 2021. gada saimnieciskā gada pārskatu. Paša VID raidījumam "Kas notiek Latvijā?" rakstiski sniegtajās atbildēs figurē vēl lielāka summa, kas paredzēta MAIS pirmā posma izstrādei, proti, 26,7 miljoni eiro. Tomēr ar to izrādījies par maz.
"Riski, ka VID paliek bez IT sistēmas nodokļu administrēšanai"
Pērngada vasaras beigās noslēgts vēl viens līgums par sistēmas "pilnveidošanu, uzturēšanu un garantijas nodrošināšanu par 5,8 miljoniem, kam sekoja iepriekš minētie turpat 27,4 miljoni 2023.–2025.gada valsts budžetā. VID esot aplēsis, ka projekta nākamo posmu īstenošanai esot vajadzīgi vēl vismaz 31 miljons eiro, tostarp vairāk nekā 10 miljoni – izstrādāto funkcionalitāšu uzturēšanai.
Patiesībā papildus nepieciešamā summa ir vēl lielāka, tā pārsniedz 34,5 miljonus eiro, tomēr, kā redzams Finanšu ministrijas sagatavotajā budžeta prioritārā pasākuma pieteikuma kartītē, 3,5 miljonus eiro VID apņēmies MAIS izstrādei uzņemtās saistības daļēji segt, pārplānojot citu informācijas sistēmu iegādei paredzēto naudu.
Pēc tam, kad valdība šāgada sākumā atbalstīja 27,4 miljonu piešķīrumu MAIS attīstībai, bijušais ministrs un tagadējais Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs šā gada 2. marta raidījumā "Kas notiek Latvijā?" apgalvoja, ka attiecīgais pieprasījums vērtēts un analizēts teju divu gadu garumā.
Atbildot uz raidījuma "Kas notiek Latvijā?" jautājumiem, VID rakstiskā atbildē norāda, ka ar līdz šim piešķirto finansējumu pieticis vien sistēmas pirmā posma ieviešanai. "Lai uz jauno informācijas sistēmu pārnestu visas tās funkcionalitātes, kas vēl joprojām tiek aktīvi darbinātas līdzšinējās vecajās informācijas sistēmās, MAIS izstrāde ir turpināma, lai mazinātu riskus, ka VID paliek bez informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas nodokļu administrēšanai," pausts atbildē.
Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāzē atrodamā informācija gan liecina, ka pašā 2022. gada nogalē VID noslēdzis vēl vienu – 5 miljonus eiro vērtu līgumu par nodokļu administrēšanas atbalsta informācijas sistēmu pilnveidošanu, uzturēšanu un garantijas nodrošināšanu, kas citstarp ietver Nodokļu informācijas sistēmas jeb NIS pilnveidošanu. Tajā pašā laikā VID atbildēs raidījumam "Kas notiek Latvijā?" norāda, ka ar NIS strādā jau kopš 1996. gada un nodokļu administrēšanu līdzšinējā NIS ir plānots pārtraukt. Minētais 5 miljonus eiro vērtais līgums noslēgts ar to pašu piegādātāju, kas nolīgts MAIS izstrādei un uzturēšanai, proti, "EMERGN".
Savukārt MAIS 2. posma izstrādei ar iepriekš nolīgto summu nepietiekot – saskaņā ar VID aplēsēm, kas redzamas prioritārā pasākuma pieteikuma dokumentos, provizoriskais "deficīts" 2023. gadā ir gandrīz 2 miljoni eiro, bet 2024. gadā – vairāk nekā 3 miljoni eiro. "Minētais izmaksu pieaugums ir saistīts ar pēdējo gadu inflācijas ietekmi uz informācijas sistēmas izstrādes cenām, kas cēlušās caurmērā vairāk nekā par 30%," pausts VID atbildē.
Plānotā samaksa par vienu cilvēkdienu – 641,3 eiro
Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) atrodamajā līgumā, kas datēts ar 2017. gada 24. novembri, ir iekļauts punkts, ka gadījumā, ja Centrālās statistikas pārvaldes publicētās patēriņa cenu izmaiņas gada laikā pārsniedz 5%, puses vienojas par finanšu piedāvājumā norādītās vienas cilvēkdienas likmes samazināšanu vai palielināšanu atbilstoši patēriņa cenu izmaiņām. Šī kārtība attiecas tikai uz cilvēkdienu likmi, kas arī veido būtiskāko daļu kopējās izmaksās.
Dokumenti, kuros būtu redzama sākotnējā piedāvājumā norādītā vienas cilvēkdienas likme, EIS vairs nav atrodami, taču no publiski arvien pieejamiem dokumentiem izriet, ka 2021. gada martā notikusi vienošanās par cilvēkdienas likmes paaugstināšanu līdz 397 eiro, bet aizvadītā gada jūnijā – par likmes palielināšanu līdz 428,36 eiro.
Tikmēr prioritārā pasākuma pieteikumā iekļautajos aprēķinos redzams, ka, lēšot MAIS 2. kārtas ieviešanai pieprasāmo valsts budžeta līdzekļu papildu apjomu, VID speciālisti aprēķiniem izmantojuši jau jaunas – vēl krietni augstākas likmes. Proti, aprēķinā izmantotā vienas cilvēkdienas cena jau norādīta 641,3 eiro apmērā. Attiecīgi – tā ir teju vēl uz pusi augstāka nekā pērn pielīgtā, kuras aprēķinā jau bija ņemta vērā augstā inflācija.
Kādi darba rezultāti par šādām cenām tiks sasniegti? Valsts budžeta 2023. gada paskaidrojumos ietverti diezgan vispārīgi rādītāji. Piemēram, ik gadu tiks "modernizēti VID pamatdarbības procesi", kuru skaits trīs gadu posmā norādīts no 6 līdz 9 gadā. Vai arī "pilnveidoti VID e-pakalpojumi", kuru skaits pa gadiem ir 7, 3 un 13. Šogad paredzēta trīs VID informatīvo sistēmu pielāgošana "saistībā ar grozījumiem gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā". Savukārt "vienotā nodokļu konta ieviešana muitas maksājumiem" paredzēta tikai 2025. gadā.
Valsts kontrole vairākkārt norāda uz trūkumiem un drošības riskiem
Līdzšinējā MAIS izstrāde un VID darbs saistībā ar šo procesu pēdējos gados vairākkārt piesaistījis Valsts kontroles uzmanību – sākotnēji, tas ir, revīzijās par 2018. gada saimnieciskā gada pārskatu un par 2019. gada saimnieciskā gada pārskatu galvenokārt saistībā ar termiņu nobīdēm. Kopumā kārtu izstrādes termiņi un izstrādāto funkcionalitāšu piegādes termiņi mainīti septiņas reizes, raidījumam "Kas notiek Latvijā?" skaidroja Valsts kontroles padomes locekle Bādere.
Taču revīzijā par 2020. gada saimnieciskā gada pārskatu konstatētie trūkumi ir jau nopietnāki, tostarp Valsts kontroles revidenti konstatējuši, ka MAIS ieviešanas procesā pieļautās testēšanas kapacitātes un testēšanas uzdevumu tvēruma nepilnības, nespēja ilgstoši identificēt un novērst kļūdas, kā arī kavētie ieviešanas termiņi "rezultējās ar VID atsevišķu procesu un pakalpojumu apturēšanu vai sniegšanu ierobežotā apjomā un kvalitātē".
Tādēļ atsevišķiem nodokļu maksātājiem VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) nav bijuši pieejami patiesi dati par maksājamo un pārmaksāto VID administrēto nodokļu summām, kā arī publiskajās datubāzēs nav sniegta korekta informācija par šo nodokļu maksātāju nodokļu nomaksas stāvokli, proti, parādiem. "Tādējādi tiek radītas negatīvas sekas komersantiem – nekorekta informācija publiskajās datubāzēs par nodokļu parāda stāvokli apgrūtina dalību publiskajos iepirkumos un nodara kaitējumu komersantu reputācijai," norādīts Valsts kontroles revīzijā par 2020. gada saimnieciskā gada pārskatu.
Savukārt revīzijā par 2021. gada saimnieciskā gada pārskatu Valsts kontroles revidentiem nācies secināt, ka par "2020. gada saimnieciskā gada pārskatu norādītās nepilnības MAIS funkcionalitāšu ieviešanā ekspluatācijas vidē turpinājās arī šogad, turklāt MAIS grāmatvedības funkcionalitātes darbībā tika konstatētas jaunas nepilnības, kuru novēršanu MAIS izstrādātājs atsevišķos gadījumos kavēja". Taču tas vēl nav viss. Šajā revīzijā arī atklājās, ka MAIS nepilnību dēļ VID pat divkārt iesniedzis Valsts kasei ikgadējo nodokļu pārskatu par 2021. gadu ar kļūdainiem datiem un nekorektu informāciju, kas neatbilst grāmatvedības uzskaites datiem un inventarizācijas rezultātiem.
Konstatēta arī ilgstoša kavēšanās ar jau atklāto MAIS problēmu novēršanu, tostarp gadījums, kad izstrādātājs "EMERGN" četru mēnešu laikā tā arī nav novērsis problēmu, kas klasificēta kā kritiska. Raidījumam "Kas notiek Latvijā?" sniegtajā komentārā par vairāku revīziju ietvaros izdarītiem secinājumiem par MAIS ieviešanu Valsts kontroles padomes locekle Bādere norāda, ka atsevišķas kļūdas nebija novērstas līdz pat 200 dienām pēc termiņa, par kuru vienojās VID un izstrādātājs.
Turklāt revīzijās "konstatēti arī gadījumi, kad MAIS izstrādātājs ir iesniedzis nodevumus, kuriem jau izstrādātāja testa vidē bija identificētas, bet neatrisinātas MAIS drošības kļūdas. Salīdzinot MAIS drošības novērtējumā ietvertos novērojumus ar MAIS izstrādātāja sagatavotajiem MAIS apakškārtu testēšanas pārskatiem, tika konstatētas četras identiskas kļūdas, kas liecina, ka MAIS izstrādātājs ir piegādājis nodevumus ar nenovērstām drošības ievainojamībām".
Iepirkumos "EMERGN" bez konkurences
"Revīzijās mēs neesam vērtējuši MAIS iepirkuma atbilstību normatīvo aktu prasībām un esam paļāvušies uz Iepirkumu uzraudzības biroja izstrādātajām kontrolēm, tas ir, ja Iepirkumu uzraudzības biroja ieskatā MAIS iepirkums, tā tehniskā specifikācija ir bijusi atbilstoša normatīvo aktu prasībām, Valsts kontrole atkārtoti neveica pārbaudes," norāda Valsts kontroles padomes locekle Bādere.
Nākamā MAIS posma īstenotāju VID plāno meklēt jaunā iepirkumā, taču nodokļu administrācijas līdzšinējie iepirkumi vedina domāt, ka, par spīti visiem konstatētajiem riskiem un nepilnībām, arī turpmāk MAIS attīstībai paredzētie miljoni tiks "EMERGN". Pērn šī kompānija bijusi vienīgais pretendents un uzvarējusi ne vien jau minētajos 5,8 miljonu eiro konkursā par MAIS pilnveidošanu, uzturēšanu un garantijas nodrošināšanu un 5 miljonus eiro vērtajā konkursā par nodokļu administrēšanas atbalsta informācijas sistēmu pilnveidošanu, uzturēšanu un garantijas nodrošināšanu , bet arīdzan 4,5 miljonu eiro konkursā par VID pašapkalpošanās sistēmu pilnveidošanu, uzturēšanu un garantijas nodrošināšanu. Savukārt 2021. gada novembrī "EMERGN" uzvarēja arī 6,6 miljonu eiro iepirkumā par datu noliktavas sistēmas pilnveidošanu, uzturēšanu un garantijas nodrošināšanu. Visos uzskaitītajos gadījumos Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) konkrētajam iepirkumam pievienojies "sarkanā karodziņa" atzīmi, kas liecina par mazu saņemto piedāvājumu skaitu. Atbilstoši IUB datubāzē atrodamajiem paziņojumiem par līgumu noslēgšanu - katrā no šiem iepirkumu konkursiem saņemts pa vienam pieteikumam, kura iesniedzējs, proti, "EMERGN" arī atzīts par uzvarējušu.
"Vērtējot tendences attiecībā uz situācijām, kad iepirkumā tiek saņemts tikai viens piedāvājums, ir veikti grozījumi iepirkumu jomas normatīvajos aktos, paredzot iepirkuma pārtraukšanu viena piedāvājuma gadījumā, ja pasūtītājs nav veicis apspriedi ar piegādātājiem pirms iepirkuma veikšanas, dodot iespēju tirgus dalībniekiem laikus norādīt uz neveiksmīgiem risinājumiem iepirkuma dokumentos, kas var samazināt konkurenci, bet pasūtītājam – labāk izprast tirgus situāciju konkrētajā brīdī," raidījumam "Kas notiek Latvijā?" norādīja IUB pārstāve Elīna Virtmane. Uz minētajiem VID iepirkumiem gan šis regulējums neattiecas, jo to līgumi noslēgti, vēl pirms attiecīgā norma stājās spēkā.
Savukārt privātā sektora uzņēmuma "Change Ventures" partneris Andris K. Bērziņš uzskata, ka valsts un pašvaldību iepirkumi (starp kuriem VID iepirkumi īpaši izceļas ar savu vērienīgumu – red.) kļuvuši par kaitējumu industrijas attīstībai kopumā. "Ja mūsu IT industrija būtu bijusi mazāk vērsta uz vietējo valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildi, bet vairāk vērsta uz eksporta tirgiem, mērogojamu IT produktu un privāto klientu pasūtījumiem globāli, tad tā būtu konkurētspējīgāka un darbinieki būtu uzlabojuši prasmes, apkalpojot daudz prasīgākus klientus," norāda Bērziņš.
Citus sērijas "Kam tiek valsts budžets?" rakstus var lasīt šeit.
