"Kas notiek Latvijā?" (KNL), turpina publikāciju sēriju par valsts budžeta izmantošanas (ne)lietderīgumu.
Tehniskā specifikācija – "Tesla" un citu luksusauto līmenī
19. jūlijā izsludinātā konkursa tehniskajā specifikācijā lasāms, ka elektroauto jābūt ar pilnpiedziņu, kā arī jāspēj ar vienu uzlādi nobraukt vismaz 500 kilometrus. Pilnpiedziņas prasība elektroauto gadījumā nozīmē auto ar diviem elektromotoriem, katru uz savas riteņu ass, bet tā kombinācija ar 500 km nosacījumu krietni sašaurina variantu iespējas, jo tik liela gaitas rezerve ir vien nedaudziem pilnpiedziņas elektroauto.
Auto nozares pārzinātājs, kurš vēlējās palikt anonīms, KNL vērtēja, ka šādas prasības pēc būtības atbilst "premium" klasei. Kopumā identificējami septiņi iespējamie "kandidāti". Lētākie šīm prasībām atbilstošie dīleru piedāvājumos ir korejiešu ražotie "Hyundai Ioniq 5" un "Kia EV6", un to cenas ir attiecīgi teju 53 000 eiro un vismaz 61 000 eiro, ieskaitot PVN. Vēl šīm prasībām atbilst "Tesla Model Y Long Range", "Mercedes EQC 400", "Ford Mustang Mach-E", "Volkswagen ID.5 GTX", "Škoda Enyaq 80c" un "Audi e-tron Q8 S", kas maksā gandrīz 77 000. "Tesla" automobiļiem nav oficiālu dīleru Latvijā, bet Vācijā, kur ir Eiropas ražotne, šādam auto cena ir, sākot no nepilniem 45 000 bez PVN.
Tomēr neviens no šiem auto neatbilst iepirkuma nosacījumos noteiktajai automobiļa klasei – mazā apvidus JB, atbilstoši Latvijas Auto Asociācijas 2015.gada klasifikatoram. Izvirzītās tehniskās prasības atbilst JC – kompaktā apvidus. Pēc tam, kad KNL uzdeva jautājumu, cik daudzi automašīnu modeļi LPR vērtējumā atbilst attiecīgajai klasei, plānošanas reģiona pārstāve atbildēja, ka specifikācijā pieļauta kļūda attiecībā uz automašīnas klasi. Tas pats lasāms arī iepirkuma noslēguma ziņojumā saistībā ar konkursa pārtraukšanu – tur teikts, ka attiecīgs lēmums par to, ka nepieciešams veikt grozījumus attiecīgajā punktā, pieņemts 7. augustā.
Sākotnējās LPR atbildēs bija arī teikts, ka auto "provizoriski plānotā līgumcena bija virs 42 000,00 eiro bez PVN". Uz KNL papildjautājumu, kā pamatots šāds formulējums, atbilde līdz šī raksta tapšanai nav sniegta.
Ar elektroauto apsekošot pieturas un ceļošot uz ārvalstīm
LPR ir viens no pieciem plānošanas reģioniem Latvijā. Tā mērķis ir nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Spriežot pēc LPR pērnā gada pārskata, tas "apgūst" dažādus Eiropas Savienības finanšu resursus, nodarbojas arī ar uzņēmēju un iespējamo investoru konsultēšanu, dažādu pasākumu rīkošanu – no amatnieku tirdziņa līdz konkursam "Latgales reģiona uzņēmēju gada balva".
Administrācijā ir 32 darbinieki, bet padomē – deviņu pašvaldību vadītāji, priekšsēdētājs ir Balvu novada domes vadītājs Sergejs Maksimovs, viņa vietnieki – Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks un Rēzeknes mērs. LPR finansējums no valsts budžeta šim gadam ir 925 458 eiro – to paredz vienošanās starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un LRP "par valsts budžeta finansējuma izlietojumu". Tostarp 182 tūkstoši – LPR uzturēšanai, bet 100 tūkstoši – atbalsts funkciju īstenošanai.
Kāds ir LPR autoparks un kāpēc vajadzīgs pilnpiedziņas elektroauto ar tik lielu gaitas rezervi? LPR septembra sākumā sniegtā atbilde liecina, ka LPR rīcībā ir 2013. gada "VW Golf", kura nobraukums ir 219 827 km, 2015. gada "VW Golf" ar nobraukumu 135 048 km, 2016. gada "Opel Mokka" ar nobraukumu 122 350 km un "Peugeot 208", kura izlaiduma gads ir 2022. gads un nobraukums 4791 km. Šis, spriežot pēc elektroniskās iepirkumu sistēmas datiem, arī ir elektroauto – LPR pērn par 35 300 eiro bez PVN nopircis "Peugeot 208 Electric GT pack" automobili.
Par jaunā auto 500 kilometru gaitas rezervi atbildē teikts: "Darbinieki, pildot pienākumus, dodas garos komandējumos, braucot uz attālām pilsētām, piemēram – Tallina, Helsinki, Ventspils, Viļņa. Veicot braucienu, piemēram, Daugavpils – Tallina, ceļa attālums ir vismaz 500 km". Savukārt iespēja auto nelādēt bieži taupīšot laiku. Vairāki auto jomas lietpratēji, pēc KNL lūguma komentējot 500 kilometru prasību, ir līdzīgos uzskatos, ka tas būtiski sadārdzina auto cenu un ir nesamērīga "ekstra", jo praksē nebrauks šādus attālumus neapstājoties, savukārt apstāšanās uzlādei ir apvienojama ar maltīti vai darba darīšanām galapunktā.
Nepieciešamību pēc pilnpiedziņas LPR pārstāvji skaidro šādi: "Darbiniekiem iestādes normatīvajos aktos noteikto uzdevumu un funkciju nodrošināšanai (piemēram, pieturvietu apsekošana, ko veic LPR Sabiedriskā transporta nodaļas darbinieki, Latgales speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes un Latgales uzņēmējdarbības centra darbinieku darba vizītes pie ražojošiem uzņēmumiem lauku teritorijās), pastāvīgi jābrauc pa Latgales reģiona lauku ceļiem ziemas, rudens un pavasara periodos, kad ceļu stāvoklis bieži vien ir ļoti slikts. Elektriskie automobiļi svara ziņā ir smagāki, salīdzinot ar iekšdedzes dzinēja automobiļiem, un attiecīgi uz dubļaina ceļa tie var iestrēgt ātrāk nekā parastais automobilis."
VARAM nesaskata nepilnības, "ņemot vērā atrašanās vietu"
Par vietvarām atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), atbildot uz KNL jautājumiem, apgalvoja, ka nav informēta par šādu iepirkumu. VARAM un LPR vienošanās paredz "efektīvu, lietderīgu un tiesisku piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojumu". Lai gan, spriežot pēc budžeta datiem, šāds elektroauto pirkums prasa gandrīz piekto daļu no kopsummas gada valsts dotācijām reģiona uzturēšanai un funkciju izpildes atbalstam, ministrija iepirkuma efektivitāti un lietderību neapšauba.
"VARAM nesaskata nepilnības plānošanas reģiona izsludinātajā iepirkumā. Gaitas rezerves prasība VARAM ieskatā uzskatāma par pieņemamu, ņemot vērā Latgales plānošanas reģiona atrašanās vietu un attālumu līdz galvaspilsētai," teikts raidījuma "Kas notiek Latvijā?" saņemtajās atbildēs. Arī pilnpiedziņas izvēle pēc VARAM domām ir akceptējama: "Plānošanas reģiona teritorija aptver gan pilsētu, gan lauku teritorijas, kuras tai skaitā savieno zemākas kategorijas autoceļi.". Atbildē arī teikts, ka LPR pats izvērtē, kādus transporta līdzekļus nepieciešams iegādāties savu funkciju izpildei, ņemot vērā tam pieejamos finanšu līdzekļus un esošo auto nolietojumu.
VARAM atsaucas arī uz Iepirkumu uzraudzības biroja skaidrojumu par "tīrā" autotransporta iepirkumu. Tiesa, tur ir runa pa to, kā organizēt iepirkumus, tostarp tā, lai valsts varētu izpildīt vides prasības, bet tajos nav runa par tik specifiskām tehniskajām prasībām kā spēju nobraukt konkrētu kilometru skaitu ar vienu uzlādi, pilnpiedziņu un citām "ekstrām", kas elektrisko automobili vienkārši padara dārgāku, nevis videi draudzīgāku.
VARAM atbildes sagatavotas laikā, kad ministrs bija Māris Sprindžuks no "Apvienotā saraksta". Sprindžuks saka, ka par tām neko nav zinājis, bet viņš arī iepirkumā un tā tehniskajās prasībās problēmu nesaskata.
Ar "zaļo kursu" attaisno dārgu auto iegādi?
Ja mēs izvēlamies braukt ar auto, tad šobrīd elektroauto tiek uzskatīts par labāko izvēli, saka vides zinātņu doktors, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga. Tomēr viņš uzreiz norāda uz nākotnes problēmām, kuras būtu jāsāk risināt jau tagad, proti, par šo auto bateriju pārstrādi. Šobrīd nav ekonomiskā stimula to darīt. Taču, ņemot vērā to, ka elektroauto ir bezizmešu transporta līdzeklis, tas ir videi un dažādu starptautisku prasību vides jomā izpildei piemērots braucamais.
Brizga gan norāda, ka elektroauto ir piemērots salīdzinoši īsām distancēm. Proti, nevis tiem gadījumiem, kad jāmēro ceļš no Rīgas uz Daugavpili, bet gan, piemēram, riņķošanai pa pilsētu. "Tas samazina gaisa piesārņojumu pilsētās, kas ir kritiski svarīgi," saka vides eksperts. Piemēram, Rīgai ir bijuši aizrādījumi par gaisa kvalitātes prasību izpildi. Tādos gadījumos darbiniekiem, kuri ikdienā darba vajadzībām daudz pārvietojas ar auto pa pilsētu, piemēram, taksometru šoferi vai kādu piegāžu veicēji, elektroauto ir videi piemērots risinājums, jo svarīgi samazināt kaitīgos izmešus, kur tie ir koncentrētā veidā – liela satiksme, sastrēgumi. Laukos vai garos ceļa gabalos starp pilsētām šī problēma nav akūta. Lielāka jēga ir aizstāt iekšdedzes dzinējus, kas visu laiku piedūmo pilsētu, ar elektroauto.
Brizga pieļāva, ka nereti, aizbildinoties ar "zaļo kursu", pērk ekskluzīvākus, dārgākus auto, bilstot, ka šis gan vairāk būtu sabiedrības par atklātību "Delna" jautājums. Taču viņš piekrita, ka prasība pēc 500 kilometru nobraukuma ar vienu uzlādi noteikti uzskatāma par krietnu auto sadārdzinājumu.
Tikmēr elektronisko iepirkumu sistēmā Latgales plānošanas reģiona elektriskā automobiļa iepirkuma statuss arvien ir – "Pārtraukts".
