Ligita Austrupe ministrijas augstākā ierēdņa pienākumus pildīja kopš šā gada janvāra, kad pret Ilondu Stepanovu tika ierosināta disciplinārlieta. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens pirms nonākšanas ministra amatā kritizēja Austrupi, tomēr šā gada sākumā – pēc Stepanovas atstādināšanas – viņu būtībā paaugstināja, ieceļot par Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra pienākumu izpildītāju. Šos pienākumus viņa turpināja pildīt arī pēc tam, kad Stepanovai kā disciplinārsods tika piemērota pazemināšana amatā.
Kas notiek ar "Rail Baltica"?
Rakstu sērijā “Kas notiek ar “Rail Baltica”? tiek analizēti “Rail Baltica” problēmu cēloņi un risinājumi. Sērijas pirmajā rakstā iztirzāta ierēdņu atbildības vērtēšana pašreizējā un iepriekšējo satiksmes ministru pilnvaru laikā.
Darbu resora augstākajā amatā Austrupe saglabāja, neskatoties nedz uz pret Stepanovu ierosinātās disciplinārlietas izmeklēšanā konstatēto, nedz uz to, ka pret pašu ierēdni bija uzsākta disciplinārlieta, par ko publiski netika ziņots.
Izmeklēšana – trauksmes cēlāja, ne revidentu ziņojuma dēļ
"Mums neizdevās noskaidrot "Rail Baltica" projekta vadītāja vārdu, uzvārdu un amatu, kā arī tiesības, pilnvaras, atbildību. Lielākā daļa aptaujāto skaidri norādīja, ka nezina pat iestādi, kurai tas būtu jādara," šī Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības fondu revīzijas departamenta pērn tapušā ziņojuma frāze publiski citēta jau vairākkārt. Tā citēta arī diciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumā, kurā vairākos desmitos lappušu apkopoti teju pusgadu ilgušajā pret Satiksmes ministrijas valsts sekretāri Ilondu Stepanovu ierosinātās disciplinārlietas izmeklēšanā gūtie secinājumi.
FM revidentu ziņojums datēts ar 2023. gada 31. augustu, taču disciplinārlietu pret Stepanovu šā gada janvārī ierosināja satiksmes ministrs Briškens, kā iemeslu minot gada pirmajās dienās saņemtu trauksmes cēlāja ziņojumu. Tieši uz kādiem pārkāpumiem norādīts šajā ziņojumā, netiek atklāts, taču tobrīd jau bija zināms, ka būvniecības izmaksu kāpuma dēļ "Rail Baltica" starptautisko staciju lidostā "Rīga" un Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā būvdarbu izmaksas būs krietni lielākas, nekā plānots iepriekš, bet pamattrases būvniecība, atbilstoši projekta ieviesēja "Eiropas Dzelzceļa līnijas" noslēgtajam līgumam ar starptautiskajā iepirkumā uzvarējušo pretendentu, izmaksās 3,7 miljardus eiro.
"Ieņēmusi pasīvu lomu"
"Paļaušanās, ka divi valsts sekretāra vietnieki un viena struktūrvienība īstenos Satiksmes ministrijas funkciju "Rail Baltica" projekta ietvaros, vienlaikus redzot, ka informatīvie ziņojumi vairākkārtīgi netiek saskaņoti no Finanšu ministrijas puses un netiek atbalstīti Ministru kabinetā, neliecina par I. Stepanovas vēlmi meklēt cēloņus un reālus risinājumus viņas vadītās iestādes problemātiskajā funkciju īstenošanā," pausts disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumā, uz kuru pamatojoties Stepanova šā gada jūlijā sodīta ar pazemināšanu amatā, pārceļot viņu SM Sakaru departamenta direktores amatā. Stepanova raidījumam "KNL?" apstiprināja, ka piemēroto disciplinārsodu ir pārsūdzējusi Administratīvajā tiesā.
"Pieļāva, ka dažādu būtisku uzdevumu īstenošana lielākoties tika atstāta pašu padoto ziņā", "neveica pilnvērtīgu kontroli pār "Rail Baltica" projekta īstenošanu un iesaistīto ministrijas amatpersonu rīcības tiesiskumu", un "ieņēmusi pasīvu lomu" – ar šādiem epitetiem pazeminātās Stepanovas darbs "Rail Baltica" raksturots atzinumā, kuru Valsts kanceleja izsniedza pēc "KNL?" informācijas pieprasījuma.
Atzinuma gatavošanā disciplinārlietas izmeklēšanas komisija iepazinusies ar dažādu iestāžu dokumentiem, kā arī pieprasījusi paskaidrojumus no amatpersonām, vērtējot gan Valsts kontroles un FM revidentu ieteikumu ieviešanu, gan, piemēram, Ministru prezidenta rezolūcijas izpildi. Secinājumi ir neglaimojoši, citstarp norādīts, ka izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtie informatīvie ziņojumi par "Rail Baltica" progresu ir vispārīgi un tajos nav sniegta "precīza informācija par konkrētām summām, kuru pietrūkst (potenciāli pietrūktu) sekmīgai "Rail Baltica" projekta realizācijai". Komisijas ieskatā, disciplinārlietas izmeklēšanas gaitā konstatētie fakti liecina, ka Stepanova savus Valsts civildienesta likumā noteiktos pienākumus pildījusi "nekvalitatīvi un nolaidīgi", turklāt pārkāpums "kopumā uzskatāms par izdarītu tīši".
Nav civildienesta attiecību, nav disciplinārlietas
Atzinuma noslēgumā disciplinārlietas izmeklēšanas komisija norādījusi, ka no izmeklēšanas gaitā iegūtajām ziņām izriet, ka disciplinārpārkāpuma pazīmes saskatāmas vēl vairāku nu jau bijušo Satiksmes ministrijas amatpersonu darbībā. Divas no šīm amatpersonām – Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands un Satiksmes ministrijas Dzelzceļa politikas un infrastruktūras departamenta "Rail Baltica" projekta plānošanas un finanšu kontroles nodaļas vadītāja Olita Bērziņa – civiltiesiskās attiecības ar ministriju pārtraukuši vēl izmeklēšanas komisijas darbības laikā. Attiecīgi – šā gada aprīlī un šā gada februārī.
Iespējamas disciplinārpārkāpuma pazīmes komisija saskatījusi arī Satiksmes ministrijas Dzelzceļa politikas un infrastruktūras departamenta direktora vietnieces Kristīnes Mednes un Satiksmes ministrijas Dzelzceļa politikas un infrastruktūras departamenta direktora Kārļa Eņģeļa darbībā.
Savukārt attiecībā uz Ligitu Austrupi, kas pēc Stepanovas pazemināšanas tika nozīmēta par Satiksmes ministrijas valsts sekretāres pienākumu izpildītāju, komisija nelieto vārdu "iespējams", bet gan tieši norāda, ka "no disciplinārlietā iegūtajām ziņām izriet, ka Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieces L. Austrupes darbībā ir saskatāmas disciplinārpārkāpuma pazīmes".
Pēc disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinuma saņemšanas raidījums "KNL?" vērsās Satiksmes ministrijā, pieprasot informāciju par to, vai notiek "Rail Baltica" projektā iesaistītu amatpersonu iespējamu disciplinārpārkāpumu izskatīšana, kā arī to, pret kurām amatpersonām sāktas disciplinārlietas un kādi ir termiņi to izskatīšanai.
Austrupes parakstītajā 14. augusta atbildē bija teikts, ka "pret darbiniekiem ierosinātās disciplinārlietas netika turpinātas, pamatojoties uz to, ka valsts civildienesta attiecības ar ierēdņiem izbeigtas", nekonkretizējot nedz to, pret ko šīs lietas ierosinātas, nedz to, kad un ar ko izbeigtas darba attiecības.
Funkciju pārklāšanās vai pastāvīgs interešu konflikts?
Mēnesi vēlāk, 16. septembrī "KNL?" no ministrijas Komunikācijas nodaļas saņēma e-pastu, kurā precizēts, ka saistībā ar Valsts kancelejas izveidotās disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas 12. jūnija atzinumu SM ierosinātas trīs disciplinārlietas, no kurām divas izbeigtas, izbeidzot valsts civildienesta attiecības ar darbiniekiem, pret ko tās ierosinātas. Lēmumi par to izbeigšanu pieņemti šā gada 14. un 23. augustā. Tādējādi viens no šiem lēmumiem pieņemts dienā, ar ko datēta Austrupes parakstītā atbilde, kurā norādīts, ka disciplinārlietas netiek turpinātas saistībā ar valsts civildienesta attiecību izbeigšanu ar darbiniekiem, pret ko šīs lietas bija ierosinātas, bet otrs – vairāk nekā nedēļu vēlāk.
"Šobrīd ir ierosināta, bet lēmums vēl nav pieņemts vienā disciplinārlietā. Tā ierosināta pret ierēdni, kurš turpina darbu ministrijā," 16. septembra e-pastā norādīja ministrija. Ņemot vērā, ka izmeklēšanas komisijas atzinumā minēti trīs ierēdņi, kuri atzinuma sagatavošanas laikā turpināja darbu, bija pamats secināt, ka augustā pieņemtie lēmumi par disciplinārlietu izbeigšanu saistībā ar valsts civildienesta attiecību izbeigšanu attiecināmi uz Medni un Eņģeli, bet arvien turpinās disciplinārlietas izmeklēšana pret Austrupi. Atbildot uz tiešu jautājumu, to pirms divām nedēļām "KNL?" apstiprināja arī satiksmes ministrs Briškens. Viņš gan teicās neatceroties, kāds ir Austrupes disciplinārlietas izmeklēšanas termiņš.
Šīs nedēļas sākumā SM publiskoja lakonisku paziņojumu par jaunas valsts sekretāra pienākumu izpildītājas iecelšanu uz laiku, tajā norādot, ka "valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe ir pieņēmusi lēmumu darbu ministrijā neturpināt". Tādējādi prognozējams, ka, sekojot līdzšinējai praksei, pret Austrupi ierosinātā disciplinārlieta tiks izbeigta, pamatojoties uz darba attiecību izbeigšanu ar ministriju.
Jāuzsver, ka Austrupe kopš 2019. gada ieņēma "Rail Baltica" projekta īstenošanai izveidotā Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" padomes locekļa amatu, bet laikā no 2023. līdz 2024. gada janvārim – pat padomes priekšsēdētājas amatu. Atbilstoši valsts amatpersonas deklarācijas datiem pērn algā no "RB Rail" viņa saņēmusi teju 36 tūkstošus eiro.
Vēl aizvadītā gada sākumā Briškens – kā opozīcijas deputāts – šo "sēdēšanu uz diviem krēsliem" publiski raksturoja kā atrašanos pastāvīgā interešu konfliktā.
Uz iespējamu Austrupes funkciju pārklāšanos vēl aizvadītā gada augustā savā revīzijas ziņojumā uzmanību vērsa FM revidenti, taču, kā norādīts šajā ziņojumā, pati Austrupe revidentiem bija sniegusi skaidrojumu, ka Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieces amata aprakstā viņai "nav paredzētas pilnvaras un pienākumi "Rail Baltica" projekta uzraudzībā".
Nepraktizēja "ierēdņu raganu medības"
Gan Stepanova SM valsts sekretāres, gan Austrupe valsts sekretāres vietnieces amatā strādāja vairākus gadus, taču iepriekšējie ministri – Tālis Linkaits un Jānis Vitenbergs – viņu atbildību par "Rail Baltica" izmeklēt nav rosinājuši. Raidījums "KNL?" šonedēļ abiem uzdeva jautājumu par to, vai viņi savā pilnvaru laikā rosinājuši disciplinārlietas vai dienesta pārbaudes saistībā ar "Rail Baltica" projekta īstenošanu.
Linkaits, kurš satiksmes ministra amatu ieņēma no 2019. gada janvāra līdz 2022. gada decembra vidum, atbildēja: "Bija disciplinārlieta par "Rail Baltica" pieteikumu mobilitātes fondam 2022. gadā, kur darbinieces tehniskas kļūdas dēļ Latvija tika izslēgta no konkursa. Vairāk nekas par "Rail Baltica" specifisks nenāk prātā; iespējams, bija kādas sīkākas lietas, ko rosināja valsts sekretāre. Vispār nepraktizējām tādas ierēdņu raganu medības kā Briškens."
Savukārt Vitenberga atbilde uz šo jautājumu bija šāda: "Bija disciplinārlieta par Militārās mobilitātes uzsaukumā neiesniegto RB aktivitāšu pieteikumu Linkaita laikā. Bija rezolūcijas/uzdevumi valsts sekretārei."
Vēl jūlijā valdību veidojošo partiju politiķi vienojās par pilnvarojumu satiksmes ministram Briškenam Ministru kabineta vārdā vērsties Ģenerālprokuratūrā saistībā ar Satiksmes ministrijas amatpersonu darbībā konstatētajiem pārkāpumiem. Ģenerālprokuratūra uz raidījuma"KNL?" jautājumu, vai saistībā ar Satiksmes ministrijas amatpersonu rīcību notiek jebkāda likumsargu darbība, atbildēja ļoti īsi: "Veicam pārbaudi, tas viss, ko var pateikt".
