Viens no KNAB uzdevumiem ir izglītot par korupcijas sekām. Atsaucoties uz vēl tobrīd neapstiprināto jauno Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu, KNAB, piesakot savas vajadzības 2023. gada valsts budžetam, par savu prioritāti izvirzīja interaktīvo pretkorupcijas spēli 10.–12.klašu skolēniem. Finanšu ministrijai sagatavotajā budžeta prioritārā pasākuma pieteikuma kartītē lasāms, ka spēle skolēniem "potenciāli sekmētu konkrētās sabiedrības grupas izpratni par korupcijas problemātiku, izpausmi un sekām, kā arī veicinātu atbildību par savu, savas ģimenes locekļu un paziņu rīcību dažādās ar korupcijas jautājumiem saistītās situācijās nākotnē". Birojs norāda, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānā viens no mērķiem ir mazināt sabiedrības toleranci pret korupciju un aktualizēt korupcijas tēmu skolu jaunatnes informatīvajā telpā un "izmantot mūsdienīgas, atbilstošas metodes un pieejas skolu jaunatnes izglītošanā par korupciju".
"Tā tu spēli nepabeigsi. Mēģini atbildēt vēlreiz!"
Interaktīvā pretkorupcijas spēle 7.–9. klasēm, kuras radīšanai naudu piešķīra 2022. gada budžetā, vēl līdz skolām nav nonākusi. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" vēlējās saņemt pašu spēli, bet KNAB atsūtīja tikai tās aprakstu. "Esi nokļuvis spēlē, kurā tev jārūpējas, lai apkārt valdītu godīgums," teikts aprakstā. Tālāk seko paskaidrojums, ka spēlei ir trīs līmeņi un katrs nākamais ir arvien sarežģītāks. "Vai esi gatavs pirmajam izaicinājumam?" jautā "Ērgļa izaicinājums".
Lūk, viens no izaicinājumiem. Pirmā situācija skolā. Spēles dalībniekam jāiejūtas Lienes ādā. Meitene ļoti nervozē par gaidāmo matemātikas ieskaiti. Draudzene no paralēklases piedāvā padalīties ar ieskaites jautājumiem, jo paralēlklasei ieskaite jau bijusi un uzdevumi nofotografēti. Spēles dalībniekam jāizlemj, kā Lienei rīkoties. Pieņemt draudzenes piedāvājumu un sagatavoties ieskaitei? Pieņemt piedāvājumu un uzdevumus parādīt arī pārējiem klasesbiedriem? Vai tomēr atteikties un ar ieskaiti tik galā pašai?
Vēl spēlē ir Ralfs, kurš kafejnīcā saņem pārlieku dāsnu atlikumu; Anna, kurai ārsts piedāvā samaksāt, lai tiktu ātrāk pie vajadzīgās operācijas; uzņēmējs Ansis, kurš ar bezmaksas pakalpojumu kādas pašvaldības vadītājam cer tikt pie uzvaras iepirkumā, un citi "Ērgļa izaicinājuma" varoņi.
Spēle ir līdzīga Valsts administrācijas skolas spēlei, kurā spēlētājiem jārisina dažāds ētikas dilemmas, izvēloties vienu no trim situācijas risinājuma variantiem.
Izstrāde par 37,5 tūkstošiem, metodiskie ieteikumi par 9800 eiro
Konkursā uz spēles izstrādi uzvarēja SIA "INTEA", kas nodarbojas ar e-apmācību nodrošināšanu. Publiski apskatāmā informācija neliecina, ka tai ir pieredze spēļu izstrādē. Latvijas Spēļu izstrādātāju asociācijas dibinātājs Elviss Strazdiņš par šādu uzņēmēju neko nebija dzirdējis. Iepirkuma līgumā lasāms, ka KNAB un uzņēmums to noslēguši par 37 500 eiro bez PVN. KNAB, skaidrojot, kāpēc atšķiras līgumcena ar spēles veidotājiem un iebudžetētā summa, skaidro, ka pirms tam veikta tirgus izpēte jomas eksperta piesaistei. Eksperta uzdevums bijis līdzdarboties spēles satura un iepirkuma tehniskās specifikācijas prasību izstrādē, izstrādāt metodiskos ieteikumus pedagogiem spēles izmantošanai mācību procesā un tamlīdzīgi. Līgumsumma ar piesaistīto ekspertu par konkrēto darba uzdevumu veikšanu bija 9800 eiro. KNAB pilnu tāmi ieteica lūgt "INTEA", kas uz e-pastu neatbildēja. Kas ir spēles izstrādei piesaistītais eksperts, nav zināms.
2022. gadā izveidota spēle un to pavadošais metodiskais materiāls, bet šogad paredzēta pedagogu iepazīstināšana ar metodiskajiem materiāliem un spēli. Lai skolas iepazītos ar spēli, KNAB, sadarbojoties ar Valsts izglītības satura centru (VISC) plāno rīkot izbraukuma seminārus reģionos. Kad tie notiks, vēl nav zināms. KNAB norāda, ka parasti tādus skolās rīko augustā. VISC Administratīvā un nodrošinājuma departamenta Komunikācijas nodaļas vecākā eksperte digitālā satura jautājumos Laura Šīraka sākotnēji raidījumam "Kas notiek Latvijā?" atbildēja, ka spēle ir akreditācijas procesā, bet skolas un skolotāji ar to tiks iepazīstināti, sākoties jaunajam mācību gadam. Vēlāk, atbildot uz jautājumu par akreditācijas izmaksām, precizēja, ka spēle tiek nevis akreditēta, bet gan maketēta. VISC līguma ar KNAB par šo sadarbību gan nav. Vēl KNAB uzsācis saziņu ar portāliem soma.lv un uzdevumi.lv, kuri to apliecināja, bet ar pašu spēli vēl nebija iepazīstināti. KNAB sola, ka spēle resursos būs pieejama "līdz pirmajam pedagogu iepazīstināšanas pasākumam," tas ir, ne vēlāk kā līdz nākamā mācību gada sākumam.
Tagad, 2023. gada budžetā, KNAB kā prioritāti izraudzījies spēli vidusskolēniem, kam no valsts maka atvēlēti 65 000 eiro. Ar ko šīs abas spēles atšķirsies? KNAB atbild – spēles saturs 10.–12.klases skolēniem tiks veidots, lai padziļinātu viņu izpratni par dažādiem jautājumiem, piemēram, viņi varēs analizēt tiesiskumu, ētisku rīcību un interešu konflikta situācijas. Mācīsies atšķirt situācijas, kurās saskatāma korupcija, aplūkos lobēšanas ietekmi, analizēt valsts "sagrābšanas" jēdzienu un tamlīdzīgi. Kas šo spēli sagatavos, nav zināms, tam tiks organizēts jauns iepirkums. Taču arī pēc tās izstrādes ir plānoti pieci reģionālie izbraukuma semināri uz skolām.
Jāpiebilst, ka, iespējams, spēle nav lētākais un efektīvākais veids, kā bērniem un jauniešiem mācīt par korupcijas ļaunumu. Piemēram, birojam jau ir izstrādāti metodiskie materiāli skolotājiem "Pretkorupcijas mācību stunda skolēniem", kuri paredzēti vidējās izglītības iestāžu skolēnu izglītošanai, taču, kā lasāms KNAB mājaslapā, var noderēt arī pedagogam, kurš par pretkorupcijas un ētikas jautājumiem runā pamatskolā. Šos materiālus KNAB atbildēs par spēli nepiemin.
Citi spēļu piemēri – krietni lētāki un par aizrobežu naudu
Pamatojot prioritāti, KNAB pieprasījuma kartītē norāda, ka summu – 60 000 eiro – prasa līdzvērtīgu tai, kāda bija vajadzīga pamatskolēnu spēles izveidei. 2024. gada finansējuma pieprasījumā papildus 5000 eiro nepieciešami izstrādātā produkta integrēšanai tiešsaistes platformās, precizē birojs. KNAB darba uzdevuma izpildē, tostarp nepieciešamā finansējuma apmēra noteikšanā, konsultējies ar citām institūcijam, konkrēti Valsts administrācijas skolu un Latvijas Banku, kurām ir pieredze interaktīvu spēļu veidošanā.
Valsts administrācijas skolas (VAS) direktore Agita Kalviņa skaidro, ka VAS kā apmācību centrs nodrošinām gan obligātās mācības, kā piemēram iepirkumu vai interešu konflikta jomā, gan veido apmācību programmas pēc iestāžu pieprasījuma. Pērn par Eiropas Sociālā fonda projekta naudu, 33 214,85 eiro, tapa "Ētikas spēle", ko veidoja VAS. Kalviņa norāda, ka sākotnēji tā bija pieejama tikai tā saucamajām kontrolējošajām iestādēm, piemēram, prokuratūrai, arī ministriju centrālajiem aparātiem, kopumā 61 institūcijai. Kopš šī gada tā ir pieejama publiski ikvienam interesentam. Statistika par šo gadu nav pieejama, bet VAS direktore apgalvo, ka spēli "visai aktīvi izmanto gan valsts institūcijas, gan pašvaldības". Spēlei ir zināma līdzība ar "Ērgļa izaicinājumu" – spēlētājam jāizvēlas viens no avatariem, piemēram, Valsts darba inspekcijas inspektore, kura saskaras ar dažādām ētiskām dilemmām. Spēle atrodama šeit.
KNAB atsaucas arī uz sadarbību ar Latvijas Banku. Tās runasvīrs Jānis Silakalns norāda, ka neviens no darbiniekiem, kurš bankā ar šiem jautājumiem strādāja, šobrīd nav pieejams, tāpēc par KNAB konsultācijām neko nevar noskaidrot. Taču Silakalns informēja par dažādu centrālās bankas pasūtinātu spēļu izmaksām, piemēram, "Kas bankā iekšā?" idejas, dizaina un satura veidotāji bija aģentūra "Mooz" , bet izmaksas 5892,50 bez PVN, programmēšanu veica SIA "Burzum" – tā izmaksājusi 5872,00 bez PVN. Tie paši uzņēmumi radījuši spēli "Sprīdītis vai saimnieks", kuras ideja un saturs izmaksāja 3735 eiro un programmēšana 2300 bez PVN. Pērn uzņēmums "Devera" par 7864,40 eiro ar PVN izstrādāja spēli "Tirgus", bet "Ieguldījumu riska barometrs" par 10 890 eiro ar PVN izstrādā uzņēmums "Web Multishop Company". Silakalns norāda, ka abām spēlēm bija jāizveido tehniskais risinājums, jāpielabo jau sagatavots scenārijs. Tādējādi varam secināt, ka Latvijas Bankas un VAS spēles ir maksājušas krietni lētāk nekā KNAB "Ērgļa izaicinājums".
Pretkorupcijas spēles nav nekas jauns. Arī ārzemēs tādas tiek veidotas. Piemēram, 2021. gadā Moldovā radīta pretkorupcijas spēle, kura, tapusi par ANO Attīstības programmas līdzekļiem, tā izmaksājusi nepilnus 30 000 ASV dolāru jeb ap 26 000 eiro. To tiem 9900 ASV dolārus izmaksāja spēles koncepcijas, bet pārējā summa bija izstrādes cena.
Laura Bohanšova, Komunikāciju analītiķe Moldovas Republikas Apvienoto Nāciju Organizācijas attīstības programmā, stāsta, ka ideja radīt spēli dzimusi mācību procesā ar jauniešiem. Spēlē jāizvēlas viens no grūtības līmeņiem, un tad seko kāds apgalvojums vai piemērs, un dalībniekam jāizlemj, vai tā ir pareiza rīcībai vai ne. Bohanšova skaidro, ka iecere ir simulēt kopienu, kurā korupcija paplašinās, un spēlētājam tā ir jānovērš. Dažādās vietās, piemēram, skolā, slimnīcā, policijā rodas iespējami koruptīvas situācijas, un spēlētājam tās ir jāatmasko.
Spēles jautājumi izstrādāti, iesaistot pretkorupcijas ekspertus, skolēnus un studentus no dažādām Moldovas izglītības iestādēm. Tās mērķis ir izglītot jauniešus par to, kas ir korupcijas, iepazīstināt ar likumu un kukuļošanas sekām. Bohanšova saka, ka līdz šim tai ir 200 reģistrēti lietotāji.
SADEDZINĀTA NAUDA
Latvijas Spēļu izstrādātāju asociācijas dibinātājs Elviss Strazdiņš ir skeptisks par šādu spēļu veidošanu. Viņš sarunā ar raidījumu "Kas notiek Latvijā?" saka, ka valsts iestādes, kuras izlemj par labu dažādu spēļu veidošanai, iet nepareizu ceļu. Proti, vispirms rada spēli un tad meklē tai auditoriju. Viņš kā piemēru min spēli, kuru Latvijas Banka uzrunājusi viņu veidot, kad Latvija ieviesa eiro. Tās mērķis bija apmācīt jauniešus. "Cilvēki spēlē "Counter-strike" un "Candy crush"," Strazdiņš min populāras datorspēles, sakot, ka tā ir vesela industrija, kurā ielauzties un aizraut auditoriju nav tik vienkārši.
Spēļu eksperts saka, ka izveidot datorspēli nav tas pats, kas programmēt, jo te līdzi nāk grafiskais dizains, skaņas efekti un citas tehnoloģijas. Pasaulē tas ir daudzmiljonu bizness. Šādas mācību spēles arī citur pasaule top, taču nav populāras.
Strazdiņš min vienu veiksmīgu piemēru. 2002.gadā ASV armija izlaida spēli "America's Army", kuras mērķis bija popularizēt iestāšanos armijā, izglītot par militāro jomu. ASV valdība izmantoja spēli kā platformu stratēģiskajai komunikācijai un vervēšanai. Strazdiņš saka, ka spēle ir ļoti populāra un saņēmusi daudzus apbalvojumus. Tehnoloģiju resursos lasāms, ka spēle izmaksāja vairākus miljonus ASV dolāru.
Sākumā ir jāizpēta auditorija, ko tā vēlas, vai viņus interesē pretkorupcijas spēle vai ne, un tad ir tā jāpiedāvā, saka Strazdiņš. Citādāk "sadedzināt naudu tas ir." Spēļu eksperts ir skeptisks, ka KNAB iecere iekaros jaunieši interesi. KNAB gan saka, ka tirgus izpēti ir veikuši, bet tās dokumenti ir ierobežotas pieejamības.
Citus sērijas "Kam tiek valsts budžets?" rakstus var lasīt šeit.
