Iepriekšējā rakstā analizējām, ka ievērojama daļa no "atrastajiem" 140 miljoniem nav pārdale no faktiskiem citu ministriju izdevumiem, bet neatliekamiem un ārkārtas gadījumiem paredzēto līdzekļu mazinājums, vēl nekonkretizēta pārdale nākotnē un aizsardzības resora izdevumu medicīnai pārkvalificēšana. No jūnijā valdībā akceptētās 57 miljonu pārdales, ko veselības vajadzībām piešķīra pagājušajā nedēļā, citu ministriju tiešie izdevumi ir 46 miljoni, jo pārējie ir pārresoru finansējums energoresursu pieauguma kompensēšanai. Taču valdības protokolā lasāms, ka vairāku resoru izdevumu summas, kas šķietami "atdotas" veselības aprūpei, jāparedz to pašu ministriju izdevumu budžetos nākamajos gados. Un šīs summas nav vienīgās, ko nevis samazina, bet tikai pārceļ vai atliek.
Resoru un institūciju finansējuma pārdale 57 miljonu apmērā 20.06.2023. MK sēdē.xlsx
Lejuplādēt25.09 KB
Ekonomikas un Satiksmes ministriju dāsnums – "feiks"?
Finanšu ministrijas gatavotie skaitļi liek domāt, ka lielākais devums starp ministrijām nāk no ekonomikas un satiksmes resoriem – attiecīgi 12 un 10,7 miljoni. Lai gan šīs summas ir mazāk nekā 2% no šo resoru kopējiem izdevumiem, patiesībā ilgtermiņā ekonomijas tajās nav gandrīz nemaz.
Šā gada sākumā, lemjot par 2023. gada valsts budžeta prioritātēm, valdība nolēma šā gada budžetā Ekonomikas ministrijai atvēlēt 10 miljonus eiro prioritātei "Finanšu instruments investīciju projektiem". Praksē tā ir programma, kuras ietvaros lielie komersanti var saņemt "Altum" atbalstu vērienīgu investīciju projektu īstenošanai. Bet tagad nolemts, ka šī summa tiks nodrošināta tam pašam mērķim 2026. gadā, jo šogad vēl neesot pieņemti valdības noteikumu grozījumi, lai izsludinātu jaunu kārtu projektu atlasei – tātad naudas plūsma šim mērķim pārdalīta par labu veselības jomai šogad, tomēr tikpat lieli izdevumi šim mērķiem ekonomikas resorā jānodrošina vēlāk.
Līdzšinējā projektu atlasē, ko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra aizsāka aizvadītā gada janvārī, uzņēmēju atsaucība bijusi liela – dažu mēnešu laikā kopumā iesniegti 45 pieteikumi, pozitīvu vērtējumu saņēma 35. Tiesa gan, pagaidām noslēgti vien četri līgumi. Vai 10 miljonu finansējuma atlikšanā valsts institūciju gausums ir attaisnojams un vai tas nekavēs jaunu investīciju projektu attīstību – tas paliek atklāts jautājums. Bet ir acīmredzami, ka valdības prioritātes mainās jau pusgadu pēc tam, kad tām piešķirts finansējums.
Pārējos divus miljonus eiro Ekonomikas ministrijas finanšu pārdalē veido vēl viena nesenā prioritāte – finansējums Inovāciju fondam. Arī šajā gadījumā dokumenti un ministrijas pārstāves Evitas Urpenas skaidrojumi liecina, ka ir runa tikai par izdevumu atlikšanu – veikti attiecīgi grozījum Ministru kabineta (MK) noteikumos.
Tikmēr vairāki finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikumi par ekonomiju, kas izteikti maija vēstulē kolēģei Ilzei Indriksonei, gala lēmumos ir "pazuduši". Finanšu ministrija rosināja ekonomikas resoru samazināt izdevumus precēm un pakalpojumiem (dažādās programmās) kopumā vairāk nekā 787 tūkstošu eiro apmērā, taču ekonomikas resors nav uzskatījis par pamatu ekonomēt ne centu. Bija izteikts arī priekšlikums veselībai pārdalīt 448 tūkstošus eiro, kas budžetā kā prioritāte paredzēti Ekonomikas ministrijas ēkai Brīvības ielā 55, rosinot izvērtēt alternatīvu izmantot Valsts ieņēmumu dienesta telpas Talejas ielā 1. Ekonomikas ministrijas pārstāve gan apgalvo, ka paralēli ritot sarunas par ministrijas potenciālo pārvietošanu uz citām telpām. Taču ar to finansējums nekustamā īpašuma stāvokļa uzlabošanai budžetā nemazinās.
Savukārt Satiksmes ministrijā no pārdalītās summas lauvastiesa ir vairāk nekā 10,1 miljona eiro finansējums jauno elektrovilcienu projektam, kas arī ir tikai naudas plūsmas izmaiņa, jo tūlīt pat sekoja valdības lēmums, ka šī summa vilcieniem nodrošināma no valsts budžeta nākamgad. Ašeradena vēstulē ministram Jānim Vitenbergam maijā rosināts precēm un pakalpojumiem samazināt 4,3 miljonus eiro, kā arī mazināt finansējumu vēl vairākiem pasākumiem, no 440 tūkstošiem eiro aviācijas nozarei līdz 106 tūkstošiem eiro ceļa zīmēm lībiešu un latgaliešu valodā. Tomēr absolūti lielākā daļa no tā nav skarta – vienīgā būtiskā summa ir valsts autoceļu pārvaldīšanas programmas, kuras kopsumma ir 16 miljoni eiro, samazinājums par nedaudz vairāk kā pusmiljonu. Vēl 57 tūkstoši eiro mazināti uz neizsludinātu remontdarbu rēķina programmā "Nozaru vadība un politikas plānošana", kas, pēc resora pārstāves Baibas Gulbes vārdiem, neietekmēšot ceļu remontus. Bet atlikušais samazinājums ir nieka 75 eiro no budžeta programmas "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas uzturēšana".
Sargā Ziedoni, Purvīti un Plūdoni, pārceļ naudu kino un Rīgas pilij
Kultūras sfēra pirms finanšu pārdales izpelnījās vislielāko rezonansi, jo kino nozares ļaudis un mediji uzzināja, ka finanšu ministrs rosinājis būtiski mazināt valsts finansējumu filmu veidošanai. Tagad arī filmu nozarei paredzētā finansējuma daļa ir iekļuvusi starp tām, kas skaitās pārdalīta, taču faktiski tā ir vien atlikta – nosakot, ka 890 tūkstošu eiro izdevumi divu filmu projektu īstenotājiem nodrošināma nākamgada bāzes izdevumos. Līdzīga "rokāde" attiecas uz 170 tūkstošiem eiro Rīgas pils ekspozīcijas izveidei programmā "Kultūras mantojums".
Taču, kad raidījums "Kas notiek Latvijā?" iepazinās ar Arvila Ašeradena vēstuli, kas maijā nosūtīta kultūras ministram, nācās secināt, ka tajā ietvertais finansējuma samazinājumu priekšlikumu saraksts ir garāks nekā jebkurai citai ministrijai. Turklāt neviena citā gadījumā finanšu ministra vēstulē nav atsauces uz "finansējuma nozīmības" izvērtējumu – kas liek secināt, ka Finanšu ministrija neizprotamu iemeslu dēļ īpaši sākusi izvērtēt kultūras projektu nozīmību.
Līdzās kino šie priekšlikumi paredzēja pārdalīt veselības nozarei, piemēram, 124 tūkstošus eiro finansējumu dalībai Frankfurtes grāmatu tirgū, 1,39 miljonus eiro kultūras mantojumam, tostarp V. Purvīša un I. Ziedoņa muzeju darbībai, V. Plūdoņa muzejam un jubilejas norisei, dažādiem pieminekļiem, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja un I. Ziedoņa jubilejas pasākumiem, un tamlīdzīgi. Kā arī, līdzīgi kā citos resoros, rosināts par 5% jeb 1,25 miljoniem eiro samazināt preču un pakalpojumu izdevumus dažādās nozares programmās.
Kopumā kultūras ministram Naurim Puntulim adresētā vēstule ietver iespējamo pārdali apmēram 5,4 miljonu eiro apmērā. Tie ir vairāk nekā 2% no kultūras resoram šogad valsts budžetā atvēlētā nepilna ceturtdaļmiljarda. Galarezultātā nozare pārdalē solidarizējusies ar vairāk nekā divas reizes mazāku summu – 2,3 miljoniem eiro, kurā liela daļa no Finanšu ministrijas priekšlikumiem nav iekļauta vai summas būtiski samazinātas. Līdzās iepriekš minētajai finansējuma summu pārcelšanai ievērojamu daļu veido arī pozīcijas saistībā ar nekustamo īpašumu "nomas maksas uzkrājuma komponenti". Vēl krietns samazinājums, 238 136 eiro, ir Rakstniecības un mūzikas muzeja Dziesmu svētku ekspozīcijai Mežaparkā, kur, kā norādīja Kultūras ministrijas pārstāve Lita Kokale, izdevies plānotos darbus izdarīt lētāk un ietaupīt, "ņemot vērā faktiskās izmaksas" – lai kādus aprēķinus šajā inflācijas laikā tas nozīmētu.
Kondicionieri tiesā un lobijs ANO nebūs, policistu formas būs
Tieslietu, Iekšlietu un Ārlietu ministrijas saņēma vienas no visīsākajām Ašeradena vēstulēm – šiem resoriem prasīja pārskatīt tikai programmas, kas saistītas ar preču un pakalpojumu mazinājumu griešanu par 5%. Tieslietu un ārlietu resoram tie ir teju līdzīgi, nedaudz virs 1,39 miljoniem, lai gan kopējie Tieslietu ministrijas izdevumi 354 miljonu eiro apmērā ir teju piecreiz lielāki par Ārlietu ministrijas 84 miljoniem eiro. Tātad vienai ministrijai rosināts mazināt vairāk nekā pusotru procentu, bet otrai mazāk kā pusprocentu no visiem izdevumiem. Savukārt priekšlikums iekšlietu resoram samazinājumam ir 3,38 miljoni eiro no kopējiem izdevumiem 582 miljonu apmērā jeb nedaudz virs pusprocenta.
Visos gadījumos galarezultātā samazinātās summas ir vēl mazākas, nekā rosināts, bet reakcijas un no tām izrietošie galarezultāti izrādījušies visnotaļ atšķirīgi.
Tieslietu ministrijai finanšu ministrs bija rosinājis mazināt izdevumus desmit programmās, ar atrāvienu lielākais samazinājums – 825 tūkstoši eiro – ieslodzījuma vietu jomā. Valdības lēmumā fiksētais samazinājums attiecināts uz sešām programmām, kopumā 1,25 miljonu eiro apmērā. Lielākais samazinājums, vairāk nekā prasīts – teju 850 tūkstoši – ieslodzījuma vietām. "Ņemot vērā elektroenerģijas un gāzes cenu samazinājumu" – tā teikts skaidrojumos, un tas liek aizdomāties. Daudzu resoru mazinājumi energoresursu izdevumu samazinājumu neietver – vai nu energocenu svārstību laikā Latvijas cietumos saimnieko krietni efektīvāk, vai arī resoru solidaritāte šajā segmentā īstenota "ar rezervi"…
Līdzīgi uzmanības vērts ir 16 000 eiro samazinājums programmā "Fizisko personu datu aizsardzība", ar pamatojumu – nav nepieciešama biroja un datortehnikas atjaunošana. Ekonomijas saistībā ar biroja un IT aprīkojumu nav redzams kā sistēmisks preču un pakalpojumu samazinājums dažādu resoru dažādās programmās, bet nav nekādas informācijas, cik vienveidīgi un kritiski šāda, privātajā sektorā bieža ekonomijas pozīcija, ir pārvērtēta visā valsts pārvaldē.
Vēl Tieslietu ministrija nolēmusi 74 016 eiro netērēt tiesnešu labsajūtai Aizkraukles tiesā un neuzstādīt gaisa kondicionēšanas sistēmas. Šis gan nav saistīts ar resora ekonomiju – ministrijas pārstāve Evija Rimšāne skaidro, ka iemesls ir tas, ka tiesas ēkas īpašnieks neplāno veikt ēkā elektroenerģijas infrastruktūras pārbūvi.
Iekšlietu sfērā finanšu ministrs bija rosinājis mazināt izdevumus 12 programmās, un, kas netipiski salīdzinājumā ar citiem gadījumiem, arī samazinājumi ir 12 programmās, kopsummu samazinot līdz 2,94 miljoniem eiro. Lielākā summa, ko te pārdala, ir nedaudz virs miljona eiro, kas plānoti policijas formastērpiem. Taču nav tā, ka šī ir tieša ekonomija un likumsargiem tagad nāksies staigāt vecajos. Ministrijas pārstāve Gunita Kogane skaidro, ka 1 113 716 eiro finansējums tika plānots formas tērpu iegādei, taču visi iepirkumu līgumi nav noslēgti, tāpēc visa nauda šogad nebūs vajadzīga, bet valdības lēmums paredz šo summu pārdalīt no citas valsts budžeta pozīcijas – drošības pasākumiem. Savā ziņā "aizlienēti" Veselības ministrijai arī 400 000 eiro no naudas Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra izveidei – šis finansējums nav samazināts, bet pārcelts uz nākamo gadu.
Ārlietu ministrija, līdzīgi kā Tieslietu ministrija, izceļas ar to, ka finansējums, kas no tās maka tiek pārdalīts veselības nozarei 2023. gadā, netiek pārcelts uz 2024. gadu. Tiesa gan, iepretim finanšu ministra rosinātajam samazinājums ir krietni mazāks, 781 tūkstotis eiro jeb nepilns viens procents no kopējiem izdevumiem.
Viens no samazinājumiem, 103 tūkstoši eiro, radies arī ārējo faktoru dēļ – izsniegto vīzu skaita samazinājuma dēļ nav nepieciešams iegādāties vīzu ielīmes. Ekonomija skar arī diplomātiskās misijas ārvalstīs, un ārlietu resors ir arī starp tiem, kas izdalījis samazinājumus izdevumu pieauguma energoresursiem kompensēšanai un informācijas tehnoloģiju preču un pakalpojumu iegādei.
No divām summām – 15 un 47 tūkstošiem eiro – Ārlietu ministrija uzskatījusi par iespējamu atteikties, mazinot izdevumus lobija kampaņām saistībā ar Latvijas kandidēšanu ANO Drošības padomes vēlēšanās 2025. gadā.
Par līdzīgo un atšķirīgo citu resoru budžeta pārveidēs veselības aprūpes finansējuma nodrošināšanai – nākamajā rakstā.
