Latvijas Bankas apkopotie dati liecina, ka, neraugoties uz to, ka kredītprocentu likmes arvien saglabājas augstas, komercbanku peļņa šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinājumā ar tādu pašu laika periodu pērn, ir samazinājusies. Tomēr tā arvien ir liela – bankas sešu mēnešu laikā nopelnījušas 286 miljonus eiro. Tas ir vairāk nekā visa 2021. gada laikā un pat divas reizes vairāk nekā 2020. gadā.
Ieņēmumi budžetā vai kreditēšanas veicināšana
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis, atsaucoties uz banku peļņas rādītājiem, 8. augustā paziņoja: "Šobrīd tā vienošanās, ko mēs redzam, kas būtu visefektīvākā, būtu tāda, ka mēs ieviestu bankām virspeļņas nodokli. Bankas šo nodokli pēc būtības samaksātu, bet mēs dotu iespēju bankām parādīt savu labo gribu." Proti, bankas, kuru izsniegto kredītu apjoma ikgadējais pieaugums divkārt pārsniegtu nominālā iekšzemes kopprodukta pieaugumu, valsts budžetā samaksāto saņemtu atpakaļ. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, reaģējot uz šo Valaiņa paziņojumu, sociālās saziņas vietnē "X" paudis: "Atbalstāms priekšlikums! Kreditēšanas kritēriju sasaistot ar nominālā IKP izaugsmi (piemēram, x2), vilkme būtu lielāka līdz ar ekonomikas izaugsmes paātrināšanos."
Tikmēr banku intereses pārstāvošās Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis ir neslēpti skeptisks: "Dažādu pagaidu nodokļu ieviešana bez skaidra mērķa un konsekvences nodokļu politikā rada tikai lielāku haosu un ieguldītāju neuzticību mūsu valstij."
Pie likumprojekta par banku virspeļņas nodokļa ieviešanu patlaban kopīgi strādā Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Latvijas Banka. Finanšu ministrijā raidījums "Kas notiek Latvijā?" ("KNL?") noskaidroja, ka par paraugu ņemts modelis, kuru pērn ieviesa Lietuva. Kaimiņvalstī bankām jāmaksā nodoklis 60% apmērā no tā dēvētajiem tīrajiem ienākumiem, kas par 50% pārsniedz to vidējo rādītāju 2018.–2022. gadā. Jau vēstījām, ka Lietuvā šovasar pieņemts lēmums nodokļa darbības laiku pagarināt līdz 2025. gada beigām – aplēsts, ka tas tā dēvētajā Aizsardzības fondā nākamgad "ienesīs" 60 miljonus eiro.
Latvijā politiķi sagaida, ka divu gadu laikā banku virspeļņas nodoklis budžetu papildinās ar 150 miljoniem eiro, izriet no ekonomikas ministra iepriekš paustā. Politiskā partija "Progresīvie" ar piedāvājumu ieviest banku virspeļņas nodokli pēc Lietuvas parauga un tādējādi 2025.–2026. gadā papildināt valsts budžetu ar 150 miljoniem eiro, kas tiktu novirzīti aizsardzības vajadzībām nāca klajā vēl šā gada maija izskaņā.
Potenciālo ieņēmumu summas politiķu izteikumos gan mainās – nule kā Valainis publiski izteicies, ka virspeļņas nodoklis nākamgad budžetā tomēr varētu ienest pat 100 miljonus eiro. Pieaugumu viņš skaidro ar precizētiem aprēķiniem.
Jāpiebilst, ka vēl pērn finanšu ministrs Arvils Ašeradens visai skeptiski raudzījās uz Lietuvas praksi, to dēvējot par pārāk riskantu.
Finanšu ministrijā raidījumam "KNL?" apliecināja, ka līdztekus virspeļņas nodoklim kredītiestādēm būtu jāturpina maksāt arī 20% lielais uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājums no visas peļņas. Šajā maksājumā, kas ieviests no šā gada 1. janvāra, Finanšu ministrija bija paredzējusi šogad iekasēt aptuveni 140 miljonus eiro. Patlaban Satversmes tiesā ir ierosināta lieta pēc vairāku nebanku kreditētāju prasības atzīt šo normu par neatbilstošu Satversmei.
Kredītņēmējus vairs neatbalstīs
Tikmēr Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdis Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība"), kurš pērn virzīja banku pieaugušo ieņēmumu pārdali hipotekāro kredītu saņēmēju atbalstam, tagad "KNL?" atzīst, ka šobrīd īsti neatbalsta banku virspeļņas nodokļa ieviešanu un Valaiņa piedāvājumu atmaksāt nodokli tām bankām, kas sasniedz noteiktus kredītportfeļa pieauguma rādītājus, jo tādējādi budžeta ieņēmumi kļūšot neprognozējami. Tā vietā bankām vismaz uz kādu laiku varētu liegt izmantot likuma normas, kas atļauj nemaksāt uzņēmumu ienākuma nodokli par reinvestēto peļņu, uzskata Reirs.
Savukārt šogad ieviestās kredītņēmēju aizsardzības nodevas darbības termiņu pagarināt pagaidām netiek plānots – to raidījumam "KNL?" apliecināja gan Finanšu ministrija, gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdis Reirs, kurš pērn bija viens no dedzīgākajiem šīs nodevas ieviešanas iniciatoriem.
Šogad atbalstu saņem vairāk nekā 110 000 kredītņēmēju, liecina Valsts ieņēmumu dienesta atbilde raidījumam. Kopumā šā gada pirmajā pusgadā kredītņēmējiem atmaksāti vairāk nekā 40 miljoni eiro.
Jāatzīmē, ka, saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, šā gada jūnijā vidējā gada procentu likme fiziskajām personām izsniegtiem mājokļu kredītiem bija 6,03%, tas ir, arvien vel augstāka nekā pirms gada. Tikmēr eirozonā šī likme bija vidēji 4,03%. Tiesa, Eiropas Centrālā banka ir sākusi bāzes likmju samazināšanu un izskan prognozes, ka gan šā gada septembrī, gan oktobrī un decembrī ieplānotajās sēdēs tiks lemts par šo likmju samazināšanu par 0,25 procentpunktiem.
Neviennozīmīgi vērtēta prakse
2023. gadā, reaģējot uz procentu likmju kāpuma radīto banku peļņas pieaugumu, divpadsmit Eiropas Savienības valstīs ieviesti papildu nodokļi tieši banku sektoram, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) apkopotie dati. Tikai divas valstis – Latvija un Itālija – tos pērn ieviesa uz vienu gadu, Lietuva – uz nepilniem diviem gadiem, kamēr citas – uz ilgāku termiņu vai kā pastāvīgu nodokli. Jau vēstīts, ka šovasar Lietuvā nolemts banku maksātā solidaritātes nodokļa darbības termiņu pagarināt vēl par gadu, tas ir, līdz 2026. gada beigām. Neapmierinātību ar šo lēmumu Lietuvas valdībai paudušas piecas lielākās valstī strādājošās bankas, norādot, ka neparedzamā nodokļu politika kaitē investīciju videi un samazina valsts pievilcību investoru acīs. Jāpiebilst, ka četras no piecām Lietuvā strādājošajām bankām, proti, "Swedbank", "SEB Banka", "Luminor" un "Citadele", ieņem līderpozīcijas arī Latvijas banku tirgū.
Itālijā, kur valdības pērnruden sākotnēji izziņotais plāns ieviest virspeļņas nodokli 40% apmērā, tika "mīkstināts", paredzot iespēju šo nodokli nemaksāt bankām, kas palielina savas rezerves par summu, kas divarpus reižu pārsniedz nodoklī maksājamo, jau tolaik tika prognozēts, ka vairums banku izmantos šo izņēmumu, tādēļ sākotnēji plānotie ienākumi no tā 3 miljardu eiro apmērā netiks gūti. Šomēnes valsts ekonomikas un finanšu ministrs Džankarlo Džordžeti paziņojis, ka ziņas par plāniem aplikt ar jauniem papildu nodokļiem banku peļņu ir preses spekulācijas. Tā vietā Itālijā plānots būtiski palielināt nodokļa likmi turīgiem ārvalstu pilsoņiem, kas par savu nodokļu rezidences valsti izvēlējušies Itāliju.
Dažāda veida virspeļņas nodokļu uzlikšanu bankām pērn skeptiski novērtējusi Eiropas Centrālā banka, norādot, ka šādu nodokļu ieviešana var samazināt banku konkurētspēju un kredītu pieejamību, kā arī veicināt kredītprocentu pieaugumu. Šādu kritiku ECB veltīja arī Latvijas Saeimas lēmumam par kredītņēmēju aizsardzības nodevas ieviešanu. Līdzīgus apsvērumus dažas valstis, piemēram, Lielbritānija, ir minējušas kā iemeslu, kādēļ atteikušās no nodoma ieviest šādus nodokļus. Savukārt, piemēram, Nīderlandē tika nolemts, ka jauna virspeļņas nodokļa vietā labāk palielināt jau esošo nodokli, ar ko tiek apliktas banku saistības.
