140 miljoni – tas ir mazāk par vienu procentu no kopējiem 14,67 miljardu eiro valsts budžeta izdevumiem. Tomēr ministriju izdevumos līdz šim reāli samazinātās summas kopā ir krietni mazākas par šo procentu. Šajā rakstā turpinām sīkāk iztirzāt, kuri resori bijuši dāsnākie vai skopākie pārdalītāji, kā atšķiras ministrijas "horizontālā" salīdzinājumā, un noslēgsim sēriju ar vērtējumu, vai finanšu ministra pavasarī solītais ir piepildījies.
5,2 miljoni mazāk pētījumiem, 88 000 no brīvpusdienām pēchokeja brīvdienā
Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) pārdalāmo finanšu sarakstā ir trešā lielākā summa starp visiem resoriem – 7,75 miljoni jeb vairāk nekā pusotrs procents no pusmiljarda kopējiem izdevumiem. Taču nav skaidrs, vai šī "vieta uz pjedestāla" nav mānīga, jo IZM raidījumam "Kas notiek Latvijā?" ilgstoši un uz atkārtotiem jautājumiem nav sniegusi skaidru atbildi, vai par lielāko daļu no šīs summas nav plānu palielināt izdevumus nākamgad.
Lielākā summa – 5,2 miljoni eiro – Andas Čakšas vadītajā jomā ir samazinājums valsts pētījumu programmai, pētījumiem piecos resoros, kas pirms dažiem mēnešiem valsts budžetā bija starp prioritātēm, piešķirot pa 8,8 miljoniem eiro šajā un turpmākajos divos gados. Tagad pārdalē 4,4 miljoni eiro nosaukti par ietaupījumu, "jo lielāko daļu no kopējā šai prioritātei paredzētā finansējuma bija paredzēts apgūt vien 2023. gada otrajā pusē" un 813 282 eiro kvalificēti kā "2023. gadā prognozētais pārpalikums." Kopsumma ir krietni lielāka par finanšu ministra ierosināto četru miljonu eiro samazinājumu šajā pozīcijā.
Raidījums "Kas notiek Latvijā?" aizvadītajās nedēļās atkārtoti centās saņemt no IZM saprotamu skaidrojumu – vai šis nozīmē naudas samazināšanu zinātniekiem vai izmaksu pārcelšanu uz turpmākajiem gadiem, taču līdz raksta publicēšanas brīdim atbildes nebija.
Šādu lēmumu kritizē un par neizskaidrojamu sauc Vidzemes Augstskolas profesors Gatis Krūmiņš, vērtējot to kā negatīvu signālu: "Pat ja šīs jaunās programmas vēl nebija izsludinātas un palaistas un pat ja ministrijai un tās pakļautības iestādēm bija kādas bažas par savu iekšējo kapacitāti tās atbilstoši esošajai kārtībai līdz gada beigām palaist, šo naudu varēja pievienot zinātnes bāzes finansējumam, kurš Latvijā salīdzinājumā ar citām salīdzināmām valstīm ir kritiski zems."
Arī nākamās divas lielākās samazinājuma pozīcijas, kas arī figurēja Ašeradena ierosinājumos, iepriekš bija starp prioritātēm – 1,17 miljoni eiro medmāsu apmācībai un 722 000 eiro sociālajām stipendijām studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm. Abos gadījumos skaidrojumi liecina drīzāk par iepriekš nepienācīgi vai ar nepamatotu rezervi gatavotu budžetu, nevis reālu ekonomēšanu – budžeta pieņemšana pavasarī vairs neļauj finansēt papildu uzņemšanu ziemā, bet stipendiju jomā, atsaucoties uz pērngada tendenci, prognozēts mazāks pieprasījums, nekā aprēķināts.
Līdzīgi vairāk nekā par pusmiljonu samazināts finansējums brīvpusdienu nodrošināšanai sākumskolā, jo finansējums piešķirts pilnam gadam, bet nu IZM virza noteikumu projektu, kurš paredz izmaiņas tikai no 1. septembra. Vai tā ir nolaidība vai muļķība, ka jau budžeta pieņemšanā martā šādās pozīcijās netika novērsta plānošana ar atpakaļejošu datumu, nav skaidrs. Brīvpusdienu samazinājumam vēl klāt nāk 88 tūkstoš eiro "ietaupījums sakarā ar noteikto brīvdienu 29.05.2023." – tātad šī diena uz vecāku rēķina, bet budžetā mazāk pēc neplānotā parlamenta lēmuma.
Kopējais IZM pārdales pozīciju skaits ir 12, no tām pusei ir vienāds pamatojums – ārvalstu komandējumu izdevumu samazinājums par 5%. No 3920 eiro programmā "Eiropas Savienības lietas un starptautiskā sadarbība" līdz 50 eiro Izglītības kvalitātes valsts dienestam. No vienas puses, šis summas ir niecīgas, no otras – citu ministriju pārdale komandējumus neizdala, kas rada jautājumu, vai tiešām nekur citur nevar ieekonomēt uz komandējumu rēķina?
Labklājībā sociālo aprūpi griež, preces un pakalpojumus nemazina
Labklājības ministrijas (LM) daļa pārdalē ir pa vidam starp citiem resoriem – 1,45 miljoni eiro. Rēķināt šo summu pret nozares kopējiem izdevumiem nebūtu īpaši samērīgi, jo lielāko daļu veido fiksēti sociālie maksājumi. Tomēr jautājumi rodas, kā labklājības jomas finansējuma izmaiņas atbilst nozares politikas mērķiem.
Lauvastiesa no četrām pozīcijām, kas veido pārdali Evikas Siliņas vadītajā nozarē, ir 1 289 613 eiro – samazinājums no prioritārā pasākuma "Atalgojuma paaugstināšana aprūpētājiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās". Samazināt finansējumu šim pasākumam – par vēl gandrīz 200 000 eiro lielāku summu – maijā vēstulē ministrei Siliņai bija rosinājis arī finanšu ministrs, ar sīkāk nepaskaidrotu pamatojumu "mērķis 2023. gadā tiks sasniegts ar mazāku finansējumu".
Šāds uzstādījums nekādi nesaskan ar vispārzināmām problēmām par nepietiekamo aprūpētāju atalgojumu sociālās aprūpes jomā – zemākā likme šogad ir vien 629 eiro pirms nodokļu nomaksas, kam sekas ir daudzās vakances. Šīm finansējuma pārbīdēm "kājas aug" vēsturē – Valsts kontrole, revidējot pērngada rezultātus, konstatēja, ka atalgojuma paaugstināšanai šim mērķim prasīts lielāks finansējums, nekā izlietots, bet atlikums izlietots citiem mērķiem. Tagad LM sagatavojusi izmaiņas regulējumā, paredzot aprūpētāju minimālās likmes celšanu tikai līdz 662 eiro, kas acīmredzot ļauj visu iepriekš prasīto naudu neizmantot.
Raidījums "Kas notiek Latvijā?" aicināja pašvaldību pārstāvjus novērtēt šo situāciju, un atbildes liek secināt, ka līdzekļu ekonomija ir nosacīta – drīzāk finansējums nepieciešamam mērķim netiek izmantots neracionālas tā pārvaldīšanas dēļ. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte skaidro, ka pērn pašvaldībām pieejamais atbalsts uz vienu klientu bija 46 eiro, bet šogad valsts līdzfinansējums paredzēts pusei no šīs summas jeb 23 eiro, bet gaidāmajos grozījumos tā pieaugs līdz 39 eiro. Turklāt daudzas pašvaldības jau nodrošina minimālo atalgojumu bez valsts piemaksām. Starp tām ir galvaspilsēta, un Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs neslēpj, ka pašreizējie nosacījumi neveicina mērķa – palielināt sociālās aprūpes centros (SAC) strādājošo aprūpētāju atalgojumu – sasniegšanu. "Līdzfinansējums paredzēts tikai līdz šī gada beigām, specifiskām grupām un zināmā mērā nojauc "algu trepi", jo īpaši speciālajām piemaksām rada nevienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem. Turklāt pašvaldībām tas rada arī sarežģītu situāciju, plānojot nākamā gada atalgojuma budžetu," saka Kleinbergs, atklājot, ka minēto iemeslu dēļ daļa pašvaldību, tajā skaitā Rīga, no valsts budžeta finansējuma atteikušās.
Tikmēr vairāki citi Finanšu ministrijas rosinātie izdevumu samazinājumi labklājības resorā noraidīti. Potenciālais 5% samazinājums kopumā 10 programmās FM vēstulē bija rēķināts vairāk nekā miljona eiro apmērā, vēl rosināts mazināt finansējumu atlīdzības palielināšanai asistentiem un pavadoņiem un mazināt finansējumu klientu centra Ventspilī izveidei, kopumā vēl nepilna miljona apmērā. Rezultātā samazinājumi ir tikai saistībā ar Ventspils centra izveides apturēšanu. Pēc LM pārstāves Aigas Ozoliņas teiktā, pēc asistentiem pieprasījums ir lielāks, nekā plānots, bet nevienā no resora iestāžu preču un pakalpojumu pozīcijām ekonomija neesot rodama.
Trīs dažādie miljoni KEM, VARAM un ZM
Zemkopības ministrijai (ZM), Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) kopīgs ir tas, ka visās pārdalāmā summa ir ap miljonu. Tomēr proporcionāli pret katras ministrijas budžeta izdevumiem tās ir ļoti dažādas summas, jo, saskaņā ar valsts budžeta datiem, VARAM izdevumi ir 123 miljoni eiro, KEM – 18 miljoni eiro, bet ZM – vairāk nekā 757 miljoni eiro. No tiem gan lielākā daļa ir Eiropas fondu nauda.
Starp visām ministrijām ZM pārdales sadaļa ir visīsākā – tikai viens punkts, 1,04 miljonu eiro samazinājums programmā "Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai". No FM rosinājuma mazināt 5% preču un pakalpojumu pozīcijās vairāk nekā pusmiljona apmērā pāri nav palicis nekas, noraidīta arī 6,5 miljonu eiro pārdale saistībā ar konkurences apstākļu nodrošināšanu un 350 tūkstošu eiro pārdale Malnavas koledžas remontam. ZM pārstāve Dagnija Muceniece komentē: "Zemkopības ministrijas padotības iestāžu finansējums funkciju nodrošināšanai ir nepietiekams un nav iespējama tā samazināšana 5% apmērā bez sekām." Savukārt par to, kāpēc tieši miljons ir bijis samazinājums 58,7 miljonu eiro lielajai valsts atbalsta programmai skaidrojumi aprobežojas ar – "valsts atbalsts ik gadu tiek piešķirts lielam skaitam dažādu pasākumu, un tiem ir savi nosacījumi, kuri neļauj daļai pretendentu izmaksāt atbalstu gada pēdējos mēnešos, jo pieteikumi ir iesniegti ļoti vēlu.". Vai tas nozīmēs samazināšanu vai pārcelšanu, ZM skadri neatbild.
VARAM 940 000 eiro lielais samazinājums skar sešas programmas. Māra Sprindžuka vadītā ministrija, atšķirībā no Didža Šmita zemkopības resorā, daļēji ir akceptējusi samazināt preču un pakalpojumu izmaksas, ko rosināja FM. Starp tām lielākā ir ceturdaļmiljona samazinājums nacionālo dabas parku darbībai kompensāciju izmaksu "neapguvei" par kompensācijām par migrējošo dzīvnieku, piemēram, zosu, dzērvju, nodarītajiem zaudējumiem. "Izlietojums atkarīgs no faktiskajiem postījumiem. Šogad putnu migrācijas laikā lielu postījumu nebija," teikts atbildē. Tāpat VARAM nav iebildis diviem citiem FM rosinātajiem samazinājumiem – 400 000 eiro no atbalsta pasākumiem reemgrācijas veicināšanai reģionos un 90 000 eiro Vides aizsardzības fondam, atsaucoties uz to, ka šis ir palielinājums pret iepriekšējo gadu, bet par to konkursi vēl nav izsludināti. Tiesa gan, VARAM, atbildot uz raidījuma "Kas notiek Latvijā?" jautājumiem, arī apgalvoja, ka uz šīs divas summas pārcels uz turpmākiem gadiem, līdz ar to arī šo saukt par ekonomiju ir diezgan relatīvi.
Jaunizveidotā KEM pārdalē piedalās ar 1,17 miljoniem eiro, kas ir vislielākais īpatsvars no kopbudžeta starp visām ministrijām. Raimonda Čudara vadītā ministrija pilnā apjomā īstenos 5% samazinājumu precēm un pakalpojumiem nozares vadībai, bet valsts pētījumiem klimata un enerģētikas jomā samazināti nevis procenti, bet visa summa – miljons, kas gada sākumā arī tika iekļauts budžeta prioritātēs, par ko "Kas notiek Latvijā?" rakstīja jau iepriekš. Šis konkrētais "griezums" protams, liek aizdomāties, kāpēc jaunais resors kļuvis tik nesteidzīgs. Ministrijas pārstāve Beate Barkāne apgalvo, ka pētījumi "pārlikti" uz turpmākajiem gadiem, lai gan valdības lēmumā tas nav skaidri noteikts.
Finanšu ministrijas "antipiemērs", KNAB neatsakās no "Ērgļa izaicinājuma"
Rakstot vēstules citiem ministriem, Ašeradens nav aizmirsis arī par savu resoru – līdzīgā stilā vēstulē maijā viņš paša ministrijas administrācijas vadītājai Ievai Braunfeldei rosina samazināt 5% astoņu programmu preču un pakalpojumu izdevumus, kopsummā par 2 312 731 eiro, kā arī pārdalīt 171 000 eiro Valsts nekustamo īpašumu izdevumiem saistībā ar to izmantošanas izmaiņām.
Taču FM nav rādījusi piemēru citiem resoriem – galarezultātā tās pārdales apjoms samazinājies līdz nepilniem 1,8 miljoniem eiro. Neizvēršot detaļas – no turpat 1,22 miljardu eiro lielajiem finanšu resora kopējiem izdevumiem tie ir nepilni 0,15%.
No pārējām ministrijām pieminēšanas vērta ir Aizsardzības ministrija, kas, līdzās šīs sērijas pirmajā rakstā minētajai, iespējams, fiktīvajai pārdalei, apaļu miljonu samazinājusi komunālo pakalpojumu izmaksas sakarā ar "faktiskajām cenu izmaiņām". Ministrija skaidro, ka šī summa ir 2,09% no kopējām komunālajām izmaksām. Tikmēr vairums citu resoru pārdalē nav samazinājumu uz komunālo maksājumu rēķina – vēl viens piemērs, ka – vai nu resori atrodas dažādās realitātēs, vai tajos ir ļoti atšķirīga saimniekošanas efektivitāte.
Prezentējot budžeta pārdali, komplimenti tika veltīti arī neatkarīgo iestāžu dalībai. Jāatzīmē ka vairākas iestādes, ar Valsts kanceleju priekšgalā – kuras budžets ietver arī valdības finansējumu – it kā solidārajā pārdalē vispār nav piedalījušās. Citu pienesums nereti ir vairāk simbolisks, bet ne visos gadījumos saucams par sāpīgu taupīšanu.
Satversmes tiesa pārdalīja 11 746 eiro, kas bija paredzēti nu jau uz nenotektu laiku atliktai starpvalstu vizītei uz Itālijas Konstitucionālo tiesu. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pārdalīja 400 000 eiro, arī tos neplānojot atprasīt nākamajos gados. Tā ir nauda, ko šogad izmantot neizdosies, programmā, kas pārcelta uz Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) budžetu. Tikmēr SIF pārdalē piedalās ar 100 000 eiro – no izdevumiem konkursiem ģimenei draudzīgākajai pašvaldībai un atbalstam NVO darbībai, un par šo naudu SIF pārstāve nepauda viennozīmīgu nostāju to kompensēt turpmākajos gados. Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārdala 106 430 eiro, kas netiks izlietoti atceltajai Latvijas Krievu savienības finansēšanai. Savukārt 65 000 eiro pārdalīti no naudas, kas piešķirta interaktīvas pretkorupcijas spēles izstrādei un integrēšanai vidusskolēnu mācībās, par kuras lietderību raidījums "Kas notiek Latvijā?" rakstīja iepriekš. Taču KNAB no spēles neatsakās, biroja pārstāve Agita Antonāne, atsaucoties uz korupcijas novēršanas pasākumu plānu, saka – KNAB nākamgad šai iecerei prasīs naudu atkal.
2024. gads: miljardi prioritātēs pret simtiem miljonu veselībai?
Kaut gan politiķi pasludinājuši 140 miljonu papildus piešķīrumu veselībai kā lielu sasniegumu, tā sīkāka analīze nebūt nerada pārliecību par efektīvu un patiesi solidāru budžeta pārvaldību. Jau rakstījām, ka premjera Krišjāņa Kariņa uzdevumā ministrijām meklēt ekonomiju nebija noformulētas ne summas, ne vienoti meklēšanas principi. Ašeradena vēstulēs vienīgais vienojošais bija 5% slieksnis iespējamai preču un pakalpojumu izdevumu mazināšanai, pārējās versijas samazināšanā bija ļoti atšķirīgas. Krasi atšķīrās arī ministriju pretreakcijas un galarezultāts, var teikt – no puslīdz līdzjūtīgas līdz gandrīz bezkaunīgi skopai, bez kādas sāpīgas griešanas. Neoficiāli valsts pārvaldē komentē, ka šī pārdale veicinājusi nevis solidaritāti, bet pretēji – savstarpējo aizdomīgumu. Arī neizpratni, kāpēc citas iestādes, piemēram, Valsts prezidenta kanceleja, Valsts kanceleja un Saeima nepiedalās pārdalē.
Par to, cik efektīvi var tikt izlietots 140 miljonu papildu finansējums, var diskutēt teju bezgalīgi, taču neatkarīgi no tā jau šobrīd veselības resors dažādās auditorijās atkārto ne vien to, ka šogad "degošās" vai kritiskās vajadzības ir lielākas, bet arī to, ka nākamgad papildus būtu vajadzīgi vēl ne vien agrāk minētie 310, bet visi 400 miljoni eiro. Tikmēr jau līdzšinējā 57 miljonu eiro pārdalē, kā izrādās, mazākā daļa ir reāla ekonomija, ne vien izdevumu pārcelšana uz nākamgadu. Tas papildus var sašaurināt nākamā gada budžeta resursus. Neoficiālā informācija no Finanšu ministrijas liecina, ka ministriju pieteikumi papildu finansējumam 2024. gada budžeta prioritātēm ir tuvu diviem miljardiem. Taču Latvijas valsts budžets arvien ir ar pamatīgu deficītu. Lai šādu rēbusu jēdzīgi atrisinātu, būtu vajadzīgs daudz pamatīgāks, daudz caurskatāmāks un daudz dinamiskāk īstenojams budžeta pārdales plāns.
