E-pasta sarakste, kas ir daļa no Valsts kontroles vērtētās informācijas, notikusi starp premjeres biroja un ceļojumu aģentūras "Averoja" darbiniecēm. Šī sarakste ļauj izsekot, kādas bija lidojumu iespējas un kā, iepretim komercreisa alternatīvai, pasūtīts čarterreiss. Neatbildēti paliek jautājumi par šīs izvēles veicēju un pamatojumu.
"KNL?" agrāk jau aprakstīja, ka iepriekšējā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa specreisi uz Eiropadomes sēdēm Eiropas Savienības budžetam izmaksājuši dārgāk nekā daudzu citu valstu delegāciju braucieni un par tiem vairāki desmiti tūkstošu samaksāts no Latvijas, nevis Eiropas Savienības budžeta. Valsts kontroles vērtējumā braucienos uz Eiropadomi neekonomiski iztērēti vairāk nekā 323 tūkstoši eiro, tostarp vairāk nekā 19 tūkstoši – Evikas Siliņas un viņu pavadošās delegācijas lidojumā, izvēloties specreisu, nevis komercreisu pēc delegācijas pārnakšņošanas viesnīcā Briselē.
Kāpēc ne ar "airBaltic" komercreisu nākamajā rītā?
Uz Eiropadomi Briselē pērn 25. oktobra pēcpusdienā Siliņa kopā ar vēl sešu cilvēku delegāciju – premjeres biroja vadītāju, padomnieku Eiropas Savienības (ES) jautājumos, preses sekretāru, fotogrāfu, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci Eiropas lietās un Valsts drošības dienesta pārstāvi – devās ar "airBaltic" regulāro komercreisu. Atgriešanās notika piektdienas, 27. oktobra, vakarā ar Vācijas aviokompānijas "Platoon Aviaton GmbH & Co" nodrošināto čarterreisu, par ko samaksāti 26 756 eiro.
Siliņa intervijā uz jautājumu, kāpēc atlidoja ar specreisu, konkrētu atbildi ar pamatojumu nesniedza, vien atkārtoja, ka to ļauj Eiropas Savienības finansējums. "Visi līderi brauc, tādas iespējas ir," sacīja premjere.
18. oktobrī notikušajā e-pastu sarakstē ar tēmu "aviobiļetes Rīga–Brisele–Rīga 25.–27. oktobris" premjeres biroja pārstāve ceļojumu aģentūras darbiniecei sākotnēji pieteikusi ieceri atgriezties Rīgā 27. oktobra pēcpusdienā ar regulāro reisu caur Berlīni. Turpmākā sarakstē saistībā ar vietu nepieejamību, tostarp biznesa klasē, apskatīti vēl vairāki varianti ar pārsēšanos un ielidošanu Rīgā vakarā – caur Vīni, Kopenhāgenu vai Minheni.
Izvēloties variantu caur Minheni, premjeres biroja darbiniece jautājusi par korporatīvo biļešu rezervēšanu "jo, iespējams, būs jāmaina atpakaļceļa datums uz 28. oktobri, rīta tiešo reisu". Seko atbilde, ka šajā reisā visiem vietas nepietiks, bet nākamajā e-pastā no Ministru prezidentes biroja darbinieces nākamā rīta tiešais reiss vairs netiek pieminēts un pirmoreiz parādās pieļāvums – "iespējams, ka tad atpakaļceļam 27. oktobrī būs jāskatās čarteris". Pēc neilga brīža ceļojumu aģentūras pārstāve e-pastā informē, ka visai delegācijai pietiks vietu 28. oktobra "airBaltic" rīta reisā plkst. 9.40 uz Rīgu "bet jārezervē, lai nepazustu vietas". Tomēr uz to no premjeres biroja nekāda atbilde tā arī nesekoja – nedz 18. oktobrī, nedz vēlāk.
Nākamajā rītā, 19. oktobrī sarakste atsākas ar Ministru prezidentes biroja e-pastu ar jau citu nosaukumu – "čarteris 27. oktobrī", lūdzot ceļojumu aģentūrai nodrošināt čartera lidmašīnu no Briseles uz Rīgu ar "elastīgiem izlidošanas reisiem", pieminot, ka pēc programmas sanāksme beidzas plkst. 15.00 un izlidošana "varētu būt plkst. 15.30". Tam sekoja četru dažādu lidmašīnu piedāvājums un specreisa izvēle. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" publicē šo saraksti.
Kāpēc izvēlējās par 4536 eiro dārgāku specreisu?
Pēc "KNL?" rīcībā esošajām ziņām Eiropadomes sanāksmes noslēgums būtiski neatpalika no plānotā grafika un Latvijas delegācija atstāja sanāksmes vietu pirms pusčetriem pēcpusdienā. Izlidošana no Briseles notika 17.30 pēc vietējā laika, ielidošana Rīgā – plkst. 20.42.
Atgriešanās notika ar gaisa kuģi "Pilatus PC-24". Sarakste starp premjeres biroja un ceļojumu aģentūras pārstāvēm atklāj, ka piedāvāti četri čarteru lidaparātu varianti, no kuriem lētākā – "Citation Excel" – cena ir par 4536 eiro mazāka nekā tam, ko izvēlējās. Papildus piedāvājuma cenai vēl 1500 eiro tika maksāti par elastību – iespēju izlidot periodā no plkst. 13.00 līdz 19.00.
Aģentūras piedāvājums liecina, ka piedāvātajiem čarterreisu variantiem ir vairākas atšķirības attiecībā uz aukstu un siltu ēdināšanu, stjuartes pieejamību un sēdvietu izvietojumu – atsevišķām vietām vai to kombināciju ar divvietīgu dīvānu.
Valsts kontrole revīzijā secināja, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu premjera un delegācijas ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan Ministru prezidents, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Siliņa intervijā par lidmašīnas izvēles iemesliem gan neko nekonkretizēja, atbildot: "Ja man vēl būtu jāizvēlas lidmašīnas, es noteikti sajuktu prātā".
Vai Valsts kanceleja meloja Valsts kontrolei?
"KNL?" jau 12. augustā nosūtīja Valsts kancelejai un Ministru prezidenta birojam informācijas pieprasījumu saistībā ar iepriekš aprakstīto plānošanu un lemšanu saistībā ar čarterreisa izmantošanu un alternatīvu izvērtēšanu. Līdz pat šī raksta publicēšanas brīdim atbildes netika saņemtas.
Savukārt no Valsts kontroles "KNL?" saņēma izrakstu no Valsts kancelejas decembra vēstules, kurā saistībā ar 27. oktobra čarterreisu un komercreisu alternatīvām, tostarp "airBaltic" reisu 28. oktobra rītā, apgalvots, ka "lēmuma pieņemšanas procesā aviobiļetes uz minētajiem reisiem nebija pieejamas". Taču, augšminētā sarakste rada pamatu spriest, ka Valsts kancelejas apgalvojums neatbilst patiesībai.
"KNL?" rīcībā ir arī informācija par premjeres biroja amatpersonas paskaidrojumiem disciplinārlietā pret Valsts kancelejas bijušo direktoru Jāni Citskovski, kuros liecināts, ka no ceļojumu aģentūras saņemtā informācija par lidojumu variantiem tiek sniegta premjera padomniekam vai biroja vadītājam, bet galalēmuma pamatā ir Ministru prezidenta izvēle.
Disciplinārlieta pret Citskovski bija turpinājums Evikas Siliņas izveidotās dienesta pārbaudes komisijas ziņojumam. "KNL?" iepazinās ar šiem dokumentiem un konstatēja, ka komisija, kuru vadīja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs, secinājusi, ka Valsts kancelejā nav atbilstošas iekšējās kontroles sistēmas, nav dokumentēts līgumreisu izvēles pamatojums, uzsvērts, ka Citskovskim saskaņā ar likumu bija pienākums atteikties apmaksāt šādus lidojumus, ja par to likumību bija šaubas. Komisija ziņojumā gan neapšaubīja, ka šo reisu izvēle varētu būt premjera biroja kompetencē, tomēr Ministru prezidentu un viņu biroja darbinieku rīcība – nedz Kariņa, nedz Siliņas laikā – ziņojumā nav vērtēta.
Kā zināms, izmeklēšanu par speciālajiem lidojumiem prokuratūras uzraudzībā turpina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Siliņa intervijā "KNL?" gan apgalvoja, ka viņas izmantotais reiss neesot izmeklējamo gadījumu skaitā.
Vai Valsts kanceleja samazinās izdevumus komandējumiem?
"Pēc šā vispār negribas lidot," – tā Ministru prezidente par lidojumiem ar speciālajiem reisiem izteicās intervijā.
"KNL?" agrāk jau aprakstīja, kā 2022. gada valsts budžetā tika būtiski palielināti Valsts kancelejas izdevumi speciālo avioreisu vajadzībām no valsts pamatbudžeta – tātad braucieniem nevis uz Eiropadomi, bet citiem galamērķiem.
Turpmākajos gados šis palielinājums jau tika iekļauts ikgadējā bāzes budžetā. 2019. gadā, tātad pēdējā gadā pirms pandēmijas, saskaņā ar Valsts kases publiskajiem pārskatiem Valsts kancelejas izdevumi ārvalstu komandējumiem, mācību braucienus ieskaitot, bijuši 231 433 eiro. Bet šī gada tāmē sadaļā "Ministru kabineta darbības nodrošināšana, valsts pārvaldes politika" ārvalstu komandējumiem jau plānoti 478 848 eiro – tātad vairāk nekā divtik.
Spriežot pēc Valsts kancelejas iepriekš "KNL?" sniegtajām atbildēm par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu, nav skaidrs, ciktāl nākamgad plānots komandējumu budžeta samazinājums. Ministru prezidentes paustais par specreisu neizmantošanu rada jautājumu, vai komandējumu budžetu neplāno samazināt. "KNL?" par to rakstiski jautāja jaunajam Valsts kancelejas direktoram Raivim Kronbergam. "Kopumā, runājot par komandējumu izdevumiem, Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs uzskata, ka visa pamatā ir jābūt samērīgumam. Plānojot komandējumus, jāņem vērā komandējuma mērķi un pieejamie resursi," atbildē raksta Ministru kabineta pārstāve. Atbildē norādīts, ka katrs gadījums jāvērtē atsevišķi atbilstoši jaunpieņemtajai kārtībai, kā arī jāņem vērā, ka komandējumu daudzums katrā gadā nav paredzams, jo tas atkarīgs no iekšpolitiskās un ārpolitiskās situācijas. Taču tiekot plānots samazināt komandējuma izdevumus premjera braucieniem un pārdalīt tos citiem mērķiem.
