Tas izriet no valdības sociālo partneru paustā 28. augusta raidījumā "Kas notiek Latvijā?", kurā tika apspriesta strupceļā nonākusī nodokļu reforma. Diskusijā Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite atklāja, ka LDDK trešdien Finanšu ministrijas darba grupai ir iesniegusi savu alternatīvo piedāvājumu izbrāķētajam scenārijam, kas paredzēja četru dažādu iedzīvotāju ienākuma nodokļu likmju ieviešanu.
Bite uzsvēra, ka LDDK piedāvājums ir samērīgs – PVN standartlikmes celšana no pašreizējā 21% līdz 22% kompensētu nodokļu ieņēmumu samazinājumu, ko radītu fiksēta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma ieviešana. Viņaprāt, diskusija par nodokļu reformu iepriekš nonākusi strupceļā tādēļ, ka "politiskajā pusē" trūkst drosmes pateikt sabiedrībai, ka patēriņa nodokļu, tostarp PVN, celšana ir vienīgais veids, kā iespējams īstenot darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns, komentējot šo piedāvājumu, teica: "Par 1% PVN mēs šajā gadījumā neiebildīsim negribot, ja ir pretī fiksētais (neapliekamais minimums – red.), jo tas dod šo attīstības momentu."
"Pilnīgi noteikti ir jāiet fiksētā neapliekamā minimuma ceļš," diskusijā uzsvēra Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš gan atzina, ka LTRK konkrētu attieksmi pret PVN standartlikmes celšanu vēl nav formulējusi.
Tikmēr Ārvalstu investoru padomes Latvijā Ēnu ekonomikas apkarošanas darba grupas līdzvadītāja Ilze Berga uzsvēra, ka tad, ja tiek postulēts, ka kādas nodokļu izmaiņas tiek ieviestas uz noteiktu laiku, ir svarīgi, lai vienlaikus tiek definēts, kas tiks darīts, kad īstermiņa problēmas būs atrisinātas.
Jāpiebilst, ka LDDK piedāvājums darbaspēka nodokļu jautājumā sakrīt ar to, kas šā gada jūnijā publiskotajā Finanšu ministrijas dokumentā "Darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un priekšlikumi turpmākai rīcībai" nodēvēts par scenāriju 7A. Šajā dokumentā esošajos aprēķinos norādīts, ka tā ieviešanas "kumulatīvi kopējā ietekme" uz budžeta nodokļu ieņēmumiem no IIN sasniegtu 265,8 miljonus eiro. Ar visiem scenārijiem un aprēķiniem var iepazīties pievienotajā dokumentā.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens atturējās paust skaidru viedokli par LDDK piedāvāto alternatīvu, sakot: "Mēs tik vētraini nereaģējam uz jauno versiju, kā tika reaģēts uz Finanšu ministrijas versiju. Katrā ziņā viņa ir vērā ņemama. Arodbiedrības arī tā piesardzīgi, bet pozitīvi skatās. Nu, tagad mūsu pusē viss, ko mēs pateicām: "Tagad sēžamies un rēķinam.""
Savukārt "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs uzsvēra, ka viņa pārstāvētās politiskās partijas galvenais mērķis ir darbaspēka nodokļu sloga samazināšana algām, kas nepārsniedz 2000 eiro mēnesī, jau nākamgad.
Jāatgādina, ka Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") pirms nedēļas intervijā "Kas notiek Latvijā?" atzina, ka valdību veidojošo partiju politiķu vidū, tostarp viņas pašas pārstāvētās "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijā, šobrīd nav atbalsta PVN likmes paaugstināšanai.
