Iepriekšējā rakstā aizsākām analizēt kārtību, kā pēc ārstu konsīlija lēmuma Nacionālais veselības dienests (NVD) var nepiešķirt individuālo kompensāciju, kā arī to, ka līdz šim vairāk nekā divreiz mazāku kompensāciju saņēmušie tuvākā gada laikā lielāku finansējumu, iespējams, nesaņems. Gan viņi, gan NVD atteikumus saņēmušie onkoloģiskie pacienti arī pēc valdības lēmuma par kompensācijas apjoma palielināšanu paliek Ziedot.lv palīdzības lūdzēju sarakstos.
Ar portāla starpniecību un pacientu akceptu raidījums "Kas notiek Latvijā?" ("KNL?") šajā rakstā sīkāk iztirzā gan vēl divus gadījumos, kuros pretēji ārstu konsīlija lēmumam pacienti valsts atbalstu nesaņem vispār vai saņem niecīgā apjomā, gan neatrisinātās problēmas kompensējamo zāļu saraksta tapšanā.
Sandra: NVD atteikums "nākamās līnijas terapijai"
Ziedot.lv aprakstā lasāms: "Sandra ir starojoša un dzīvespriecīga sieviete, trīs pieaugušu dēlu mamma un divu mazdēlu vecmāmiņa. Viņa ir medmāsa ar 20 gadu stāžu." Sieviete vienreiz, pirms 12 gadiem, uzveikusi krūts vēzi, bet nu tas atgriezies – otrā krūtī.
Šovasar jūnijā ārstu konsīlijs Sandrai ir nozīmējis zāles "Trodelvy", kas ik mēnesi izmaksā 9175,12 eiro, līdz šā gada beigām – 64 225,84 eiro. Sieviete atbilstoši konsīlija lēmumam lūdza NVD piešķirt individuālo kompensāciju, taču saņēma atteikumu. NVD lēmumā teikts, ka viņas diagnozei kompensējamo zāļu sarakstā ir medikamenti un pretēji noteikumiem, kas paredz kompensēt "vienas līnijas terapiju", ārstu konsīlijs nozīmējis "nākamās līnijas terapiju".
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģe ķimijterapeite Alinta Hegmane, raidījumam "KNL?" komentējot NVD lēmumu, saka, ka nesaprot atteikumu un to, kāpēc paciente noteikumiem nekvalificējas. Ārste par citu medikamentu izvēli norāda, ka "garantiju medicīnā nav nekādu, bet tā ir labākā iespēja, kas var strādāt", piebilstot, ka citiem pacientiem veicas, jo konsīlija lemtais attiecas uz zālēm, kas jau ir kompensējamo zāļu sarakstā.
Valentīna: NVD lēmums – kompensēt 1,2% no cenas
Sandrai no šogad nepieciešamās summas saziedotas vairāk nekā četras piektdaļas. Tikmēr Valentīnai, kurai mēnesī zālēm nepieciešami gandrīz seši tūkstoši eiro, no gadu ilgam kursam nepieciešamās kopsummas saziedots vien pusmēneša apjoms.
Arī Valentīna vēzi sastop ne pirmo reizi – pirmo reizi krūts vēzi viņai atklāja 45 gadu vecumā, to viņa uzveica, bet sešus gadus vēlāk slimība atgriezās un sieviete zaudēja abas krūtis. Pirms gada onkoloģija atkal atgriezās sievietes dzīvē, šoreiz vēzis ir kuņģī, bet Valentīna pārcietusi operāciju un tagad ārsti redz iespēju izveseļoties ar imūnterapijas palīdzību.
Ārstu konsīlijs Valentīnai ir nozīmējis ārstēšanu ar imūnterapijas medikamentu "Nivolumab", ko valsts neapmaksā. Viņa vērsās NVD, lūdzot zāles apmaksāt individualā kārtībā. Lēmums bija pozitīvs, bet ar ierobežojumu, ka "apmaksās tādā apmērā, kādā maksātu par zālēm kompensācijas sistēmas ietvaros", un ar atsauci uz vidējām izmaksām pacientiem ar līdzīgu diagnozes kodu, nolemts, ka par vienu iepakojumu tiks kompensēti 32,88 eiro bet pacientei jāmaksā 2668,42 eiro bez PVN. Tātad – kompensācija ir apmēram 1,2% no zāļu cenas.
"Pat pārdodot vienīgo man piederošo dzīvokli, es nespētu samaksāt par šīm zālēm," portālā Ziedot.lv teikusi Valentīna.
Līdz zāļu pieejamībai – 867 dienas
Eiropas Farmācijas uzņēmumu un asociāciju federācijas šogad publicētais pētījums par zāļu pieejamību rāda, ka Latvija atrodas priekšpēdējā vietā pēc termiņa, cik dienas paiet no tirdzniecības atļaujas saņemšanas līdz pieejamībai pacientiem. Lietuva ar 924 dienām ir pēdējā vietā, bet Latvija ar 867 dienām – priekšpēdējā. Visraitāk šis process norit Vācijā, kur tas vidēji aizņem vien 38 dienas. Uz šīs federācijas senāku pētījumu atsaucās arī Valsts kontrole, sakot, ka onkoloģijas pacienti Latvijā pēc jaunām zālēm gaida 927 dienas jeb divarpus gadus, kamēr Eiropas Savienībā vidēji tās ir 545 dienas jeb par gadu mazāk.
NVD dati uz septembra beigām liecina, ka dienestā ir izvērtēti kopā 72 zāļu ražotāju iesniegumi, no kuriem 42 iesniegumi attiecīas uz onkoloģiju – 17 iesniegumi ir par jaunu zāļu vispārīgo nosaukumu iekļaušanu un 25 iesniegumi par kompensācijas nosacījumu pārskatīšanu kompensējamo zāļu saraksta jau iekļautiem medikamentiem. Šī brīža kārtība neļauj kādam citam, piemēram, mediķim, rosināt kādu medikamentu iekļaut sarakstā. Daktere Hegmane saka, ar viņas pārstāvēto asociāciju lielākoties konsultējas un "50% varbūt ņem vērā", tomēr caurspīdīgs šis process ārstes vērtējumā nav.
"Piemērs absurdam" – 28 mēneši, nevis septiņi
"Piemērs absurdam" – ar šādu komentāru Hegmane raidījumam "KNL?" atklāja īpaši spilgtu piemēru par efektīvu medikamentu krūts vēža pacientēm. Runa ir par strauji progresējošu jeb HER pozitīvu, metastātisku krūts vēzi – no aptuveni 1100 jaunu krūts vēžu gadījumiem, ko Latvijā diagnosticē katru gadu, ap 17–18% ir tieši šī tipa saslimšanas; šī tipa krūts vēzis ir viens no agresīvakajiem un ātrāk progresējošajiem. Latvijā tā ārstēšanai apmaksā preparātu "Kadcyla" kura iedarbības rezultātā prognozē septiņu mēnešu dzīvildzi. Taču Zāļu valsts aģentūrā jau pērn maijā reģistrēts cits – "Trastuzumabum deruxtecanum", zāļu nosaukums "Enhertu", ar ko, atbilstoši starptautiskiem pētījumiem, var nodrošināt četrreiz ilgāku – 28 mēnešu dzīvildzi.
Ārste skaidro, ka dažādu vēžu veidiem kompensējamo zāļu sarakstā ir atšķirīgs medikamentu skaits. Tomēr viņa uzsver, ka tik liela iedarbības efektivitāte – četras reizes – onkoloģijā rets gadījums.
Uz "KNL?" jautājumu par šo zāļu neiekļaušanu kompensējamo sarakstā NVD neatbildēja, atsūtot tikai vispārīgu aprakstu par to, kā saraksts tiek veidots: "NVD izvērtē zāļu cenas, ārstēšanas izmaksas un to ietekmi uz kompensācijai piešķirtajiem līdzekļiem, kā arī pieņem gala lēmumu par zāļu iekļaušanu kompensējamo sarakstā".
Valsts kontrole savā revīzijā jau iepriekš norādīja, ka lēmums tomēr netiek pieņemts primāri pēc zāļu terapeitiskās un izmaksu efektivitātes, bet gan pēc zāļu izmaksu ietekmes uz budžetu. Tāpat, revidentu ieskatā, lēmuma pieņemšanas process par zāļu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, ja zāles atzītas par terapeitiski un izmaksu efektīvām, bet to iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā nepieciešami papildu valsts līdzekļi, nav izsekojams un sabiedrībai atklāts, jo nav publiski pieejamas informācijas par to, kuras zāles un kādā secībā tiks iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā.
"Tas process nav pacienta interesēs," saka Latvijas Hemofilijas biedrības un Latvijas Pacientu organizāciju tīkla vadītāja Baiba Ziemele. Ziedot.lv dati rāda, ka šogad bijuši septiņi gadījumi, kad ziedojumu piesaiste pārtraukta, jo zāles iekļautas kompensējamo medikamentu sarakstā.
Fondu neveido, "Latvenergo" neziedo visiem, nevienlīdzība nemazinās
Kad augustā tika aktualizēta individuāli kompensējamo zāļu tēma, veselības ministrs nāca klajā arī ar piedāvājumu par speciāla onkoloģijas fonda izveidi, salīdzinot to ar "Cancer Fund" Igaunijā – labdarības organizāciju, kas darbojas jau desmit gadus. Tomēr nu fonda ideja atmesta – kā ziņo Latvijas Radio, tagad ministrijā ir jauna versija – veidot jaunu komisiju ar slimnīcu un pacientu organizāciju pārstāvju dalību, kas lems par papildu finanšu atbalstu pacientiem. Tas liek secināt, ka nepalielinātajā veselības budžetā tomēr atkal "atradies" papildu finansējums. Tomēr arī šāds slimnieku šķirošanas risinājums rada šaubas pacientu interešu pārstāvjiem.
Tikmēr pietiekamu valsts atbalstu nesaņemošajiem portālā Ziedot.lv būtisku papildus finansējumu nodrošina valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" ziedojums, kas šogad bijis 200 000 eiro. Tiesa gan, dažādiem pacientiem tā īpatsvars ir atšķirīgs, jo, pēc programmas vadītājas Ineses Dangas teiktā, portāla noteiktā maksimālā summa vienam ir desmit tūkstoši eiro. Turklāt ne visi pacienti, tostarp viena no šajā rakstā minētajām pacientēm, to saņem – priekšroka ir tiem, kuriem nekavējoties nepieciešama kārtējā medikamentu deva.
Raidījums "KNL?" lūdza Valsts kontroli sniegt vērtējumu valdības lēmuma par individuālo zāļu kompensācijas limita palielinājumam līdz 30 000 eiro. Padomes locekle Maija Āboliņa secina, ka tas nemazina nevienlīdzību starp pacientiem, jo viens slimnieks saņem valsts apmaksātas zāles, kas ir kompensējamo sarakstā, bet otrs, kuram nav "paveicies" ar vēža veidu, šādas iespējas nav. Bet kompensējamo zāļu sarakstā Latvijā izpaliek vairāk medikamentu nekā daudzās citās valstīs.
