Dronu koalīcija un karš: miljonu plāno gan Zelenskis, gan Sprūds; Latvija – līderis slepenībā?

Par Latvijas iniciatīvu veidot starptautisku dronu koalīciju paziņoja pērnā gada decembrī. Salīdzinot valstu oficiālās un dažādu valstu mediju publikācijas par šo tēmu, jāsecina, ka Latvijas publiskajā telpā līdztekus politiskiem paziņojumiem izpaliek plašāka informācija par aizsardzības resora aktivitātēm dronu iepirkumos piegādēm Ukrainai, fragmentāras ir arī ziņas par Ukrainas progresu militāro dronu jomā un rietumvalstu palīdzības spektru. Taču kombinējot publisko un neoficiālo informāciju, ir iespējams vērtēt globālo kopainu un pašmāju "baltos plankumus" tajā.

"Jādara labāk" – tā jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs intervijā "Kas notiek Latvijā?" atbildēja saistībā ar aizsardzības resora darbību saistībā ar dronu ražošanu un iepirkumiem, pieminot birokrātiju attiecībās ar uzņēmējiem un kompetenci, kas "veidojas ar puniem".

Dronu koalīcija: pusgads no paziņojumiem līdz memorandam

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzsverot dronu nozīmi karā ar Krieviju, pērn decembrī paziņoja, ka ukraiņi nākamgad saražos miljonu dronu. Tieši šādu pašu skaitli, bet jau kā potenciālo starptautisko palīdzību "dronu koalīcijas" ietvaros Latvijas aizsardzības ministrs izziņoja divus mēnešus vēlāk. Tas rada jautājumus, cik katrs no dronu miljoniem izmaksās, cik tie būs efektīvi un kā tie viens otru papildinās.

Līdz ar Sprūda paziņojumu februārī Apvienotā Karaliste oficiāli paziņoja, ka kopīgi ar Latviju vadīs koalīciju, dronu kopskaitu gan raksturojot pieticīgāk: "Ukrainai tiks piegādāti tūkstošiem bezpilota lidaparātu, tostarp FPV (pirmās personas skata), kas ir izrādījušies ļoti efektīvi kaujas laukā". Vienlaikus briti paziņoja, ka palielinās finansiālo palīdzību Ukrainai, tostarp ieguldot 200 miljonus mārciņu bezpilota lidaparātu ražošanā.

Tiesa gan, tikai šomēnes tika paziņots par nu jau sešpadsmit valstis vairākos kontinentos aptverošās bezpilota iekārtu koalīcijas saprašanās memorandu. Tagad tas nosakot ietvaru, kurā izklāstītas koalīcijas pamatdarbības, vadības struktūras, iepirkumu mehānismi. Jāatzīmē, ka iepirkumu jomā pašmāju un aizrobežu vēstījumos nianses par līderību atšķiras. Latvijas aizsardzības resors ir paziņojis, ka "Apvienotā Karaliste un Latvija ir izsludinājusi konkursu" par FPV lidaparātu piegādi, tikmēr paziņojumā britu valdības oficiālajā vietnē ir runa par Lielbritānijas izsludinātu konkursu, ar norādi, ka Latvija nodrošina bezpilota lidaparātu testēšanu un apmācību. Publiski jau izskanējis, ka šajā konkursā saņemti 265 pieteikumi, tostarp daži no Latvijas. Augustā plānots parakstīt līgumus.

Jūlija paziņojumā arī minēts koalīcijas kopējais fonds kopīgiem iepirkumiem, kurā līdz šim Lielbritānija, Nīderlande, Latvija, Jaunzēlande un Zviedrija iemaksājušas 45 miljonus eiro. Arī kā šī fonda vadītāja minēta Lielbritānija. Iepriekš dažādās publikācijās gan Latvijā, gan, atsaucoties uz Latvijas pausto, arī Ukrainā un Rietumos jau pavasarī tika ziņots, ka kopsummā koalīcijai piesaistīti vairāk nekā 500 miljoni eiro. Taču izpaliek informācija par to, cik daudz dronu par šo summu piegādās.

Divas trešdaļas iznīcināto tanku un 10 000 zaudētu dronu ik mēnesi

Vairāk nekā divas trešdaļas no Krievijas tankiem, kurus Ukrainas armijas spēki iznīcinājuši pēdējo mēnešu laikā, ir iznīcīnāti ar FPV droniem, – tā šogad aprīlī medijam "Foreign Policy" sacījusi kāda NATO amatpersona. "Forbes" turpina – šie droni pārspējuši citus kaujā izmantojamos ieročus, tāpēc abas puses, gan ukraiņi, gan krievi, masveidā izmanto FPV dronus.

Līdzās šiem vēstījumiem ir arī sliktākas ziņas – jau vairāk kā pirms gada Lielbritānijas militāro ideju laboratorija RUSI ziņoja, ka Ukraina ik mēnesi zaudē ap 10 000 dronu. Neoficiālu avotu paustais liek domāt, ka patiesais skaitlis ir vēl lielāks. Šī gada jūlijā "Reuters" publikācijā  citēts ukraiņu uzņēmuma "Swarmer" izpilddirektors Serhijs Kuprjenko, kurš apgalvo, ka mazāk nekā puse FPV dronu sasniedz mērķus, jo nepārvar pretinieka elektronisko aizsardzību – "džamerus" jeb iekārtas, kas bloķē signālu drona vadībai.

Oficiālu precīzu datu par frontē izmantoto un zaudēto dronu skaitu nav, jo ar saviem zaudējumiem karojošās puses nedalās. Tikmēr šopavasar ukraiņu medijs "Ukrainska pravda" izvērstā rakstā analizēja Ukrainas bezpilotu spēku vājās puses, norādot uz Krievijas pārākumu elektronisko tehnoloģiju jomā Ukrainas dronu traucēšanai.

Ukrainā ražošana aug ģeometriskā progresijā

Gada sākumā intervijā "Reuters" Ukrainas digitālās transformācijas ministrs Mihailo Fjodorovs teicis, ka dronu ražošanas un piegāžu apjoms 2023. gadā audzis vairāk kā 120 reizes.

"Transparency International" Ukrainas nodaļas dronu iepirkumu pētījumā secināts, ka pērn bezpilota lidaparātu iegādei tērētas divpadsmitkārt lielākas summas nekā gadu iepriekš un iegādāto dronu skaits bijis 43 reizes lielāks. Pētījumā konstatēts, ka līdzās vietējo ražotāju un rietumvalstu droniem liela daļa ir Ķīnas uzņēmuma "DJI" ražotie bezpilota lidaparāti. Vismaz 35% no kopējā iegādāto dronu skaita ir FPV droni, kuri arī var būt ļoti dažādi gan pēc izmēra, gan spējām, gan izmaksām, piemēram, attiecībā uz lādiņu smagumu, ko tie spēj nest, vai aprīkojumu lidojumiem naktī. Latvijas uzņēmēji, kas sarunā ar KNL? vēlējās palikt anonīmi, stāsta, ka brīvprātīgo uz Ukrainu sūtītie vienkāršākie FPV droni maksā vien aptuveni 250 eiro. Izmaksas mainās, ja tos aprīko ar, piemēram, termokamerām, kas cenu paceļ par aptuveni 600 eiro.

Ja kara sākumā Ukrainā bija septiņi dronu ražotāji, tad šobrīd tiek ziņots jau par vismaz 200 bezpilota lidaparātu ražošanas uzņēmumiem, kas aptver ļoti plašu dronu spektru. Līdzās lētākiem mazizmēra droniem, kuru cenas ir simtos dolāru, piemēram, izlūkošanas drons "Leleka-100", ko ražo uzņēmums "DeViRo", atkarībā no aprīkojuma izmaksā ap vienu miljonu ukraiņu grivnu jeb vairāk kā 22 tūkstošus eiro. Uzņēmums "Warbirds of Ukraine LLC" ražo izlūkošanas dronu "Valkyrja". 

"Athlon Avia LLC." ražoto "Furia" var izmanto gan kā izlūkdronu, gan arī kā artilērijas nesēju. Ukrainā ražo arī kaujas dronu  "Kazhan E620", kas ir bumbvedēju klases reaktīvais uzbrukuma drons, tas var atkārtoti nomest munīciju uz mērķi, lidojot 1000 metru augstumā un 12 kilometrus tālu. "PEGASUS ARMS 25" kaujas dronu ražo ukraiņu uzņēmums "Pegasus Arms". Tas ir spējīgs sasniegt ātrumu līdz 120 km/h un pārvadāt līdz 14 kilogramiem smagu munīciju. 

Jau šī gada pirmajā puse ukraiņu Aizsardzības ministrijā vēstīja, ka Ukraina janvārī un februārī vidēji saražojusi vairāk nekā 100 000 dronu mēnesī. Tas liecina, ka Zelenska minētais miljons ir vairāk nekā reāls. Ukraiņu bruņoto spēku Bezpilota sistēmu spēku komandieris Vadims Suharevskis medijiem sacījis, ka pusgada laikā no valstī esošajiem uzņēmumiem saņēmuši seškārt vairāk dronu nekā pērn visa gada laikā

Ukrainas premjera vietnieks Mihailo Fjodorovs ziemā Ukrainas nacionālajā ziņu aģentūrā "UNN" paziņoja, ka 90% no Ukrainas bruņoto spēku izmantotajiem droniem ir ražoti Ukrainā. Turklāt drīz vien parādījās ziņas, ka ukraiņi, ar atbilstošu Rietumu finansiālo atbalstu, varētu sasniegt pat divu miljonu apjomu gadā. Ārvalstu medijos atrodamā informācija saskan ar to, ko neoficiālās sarunās ar KNL? saka uzņēmēji, kuri Latvijā strādā ar dronu piegādēm Ukrainai – arī viņi dzirdējuši, ka nereti ukraiņi vairāk priecātos par naudu, nevis konkrētiem droniem, kādus viņi var izgatavot paši un lētāk kā Latvijā. Tas gan nenozīmē, ka Ukrainai nevajag sūtīt arī dronus, brīvprātīgie, kuri sadarbojas ar konkrētām vienībām, apliecina – frontē noder katra palīdzība.

"SkyRanger", "Vector", "Heidrun"  – par citu valstu palīdzību zinām vairāk

Lai gan vienoti apkopotas informācijas par dronu koalīcijas piegādēm nav, par citu valstu palīdzību Ukrainai dronu jomā informācija ir gana plaša, gan pirms dronu koalīcijas izveides, gan pēc tās.

Britu vairāk nekā 10 000 droni izmaksājuši 325 miljonus mārciņu. Starp šiem tūkstošiem dronu ir gan FPV droni, novērošanas un jūras droni, arī citi uzbrukumiem domāti droni. 

Nīderlande sadarbībā ar Dāniju un Vāciju piegādājusi Ukrainai izlūkošanas dronus "Heidrun RQ-35" aptuveni 200 miljonu eiro vērtībā. Bet šogad marta beigās Nīderlandes aizsardzības ministre Kajsa Ollongrena paziņoja par jaunu finanšu piešķīrumu, tostarp izlūkošanas dronu nodrošinājumam paredzot vairāk nekā 200 miljonus eiro.

Vācijas valdības ziņojums liecina, ka šī valsts Ukrainai jau ir piegādājusi izlūkošanas dronus, minot konkrētus modeļus un skaitu, piemēram,  262 izlūkošanas dronus "Vector", 249 izlūkošanas dronus "RQ-35 Heidrun", 18 "Primoco ONE" un septiņus "SONGBIRD", vienu izlūkošanas sistēmu "LUNA NG", kā arī frekvenču diapazona  paplašinātājus pretdronu ierīcēm, pretdronu sensorus un traucētājus, dažāda veida dronu noteikšanas sistēmas, sensorus, pretdronu ieročus.  

Kanādas valdība Ukrainai šī gada februāra beigās nosūtīja vairāk nekā 800 "SkyRanger R70", kas izmaksājuši 70,3 miljonus ASV dolāru. Tas ir drons, kuru var izmantot dažādiem uzdevumiem un, neskatoties uz to, ka tas sver 5 kilogramus, tas spēj pacelt līdz 3,5 kilogramiem smagu kravu. Aprīļa vidū "Kyiv Independent" vēstīja, ka Kanāda piegādās vēl ap 450 "SkyRanger" dažāda pielietojuma dronus.

Francijas dronu ražotājs "Delair", kas ir starp globāla mēroga līderiem šajā jomā, Ukrainai nosūtījis vairāk nekā 150 bezpilota lidaparātus, kuru finansē Francijas valdība, liecina valsts Aizsardzības ministrijas paziņojums pērn septembrī.  Savukārt šogad martā Francijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka ukraiņiem nodevuši 160 izlūkošanas dronus un 10 dronu noteikšanas sistēmas, lai palīdzētu atklāt Krievijas palaistos lidaparātus.

Lietuvas premjerminsitre Ingrīda Šimonīte savukārt paziņoja, ka gatavojas Ukrainai līdz gada beigām piegādāt aptuveni 3000 Lietuvā ražotu FPV dronu divu miljonu eiro vērtībā. Turklāt jūlija sākumā Lietuvas Aizsardzības ministrija paziņoja par trīs dažāda veida – mazo, mini un mikro – dronu iepirkšanu kopsummā par 36 miljoniem eiro, tostarp no Latvijas ražotāja "Edge Autonomy" un Igaunijas uzņēmuma "Threod Systems".

Tikmēr Latvijas oficiālie paziņojumi līdz šim aprobežojas ar ziņām par 135 dronu piegādi aptuveni miljona eiro vērtībā pavasarī un 2500 dronu piegādi četru miljonu eiro vērtībā – šovasar, attiecīgi no trim un septiņiem ražotājiem. Atšķirībā no citām valstīm, izpaliek informācija par to, par kādiem tieši droniem un ražotājiem ir runa. Oficiālā informācija vēsta tikai par "FPV kamikaze un citu Latvijā ražotu kaujas dronu piegādi". Par dronu iepirkumu noslēpumiem, uzņēmēju un brīvprātīgo spējām, kā arī Latvijas dronu armijas un dronu industrijas perspektīvām – turpinājums sekos sērijas turpmākajos rakstos.